Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piektdien savā ministra kabinetā ticies ar apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Ko runājis ar Lembergu, ministrs neatklāja.
Ministra oficiālajā darba kārtībā, kā liecina ministrijas mājās lapā internetā pieejamā informācija, tikšanās ar Ventspils mēru todien nebija paredzēta. Abi pēc tikšanās no Dūklava kabineta iznākuši smaidīgi un apmierināti.
Otrdien ministrs, Pietiek jautāts par ko viņam piektdien bijusi saruna ar Lembergu, kurš tiek dēvēts par ZZS „krusttēvu”, tikšanos apstiprināja, taču par tās saturu bija izvairīgs
Savās atbildēs ministrs koķetēja, nevis konkrēti atbildēja uz jautājumiem, izvairoties apspriest tikšanās ar Lembergu mērķi.
Dūklavs neoficiāli tiek saukts par vienu no Lemberga favorītiem ZZS vadošo politiķu rindās. Valdības veidošanas sarunās Lembergs, argumentējot ar vēlētāju lielo atbalstu, uzstāja, ka Dūklavam jāsaglabā ministra amats.
Viens no jautājumiem, kas varētu būt aktuāls Lembergam un kuru var risināt ar zemkopības ministra palīdzīgo roku, saistīts ar biodegvielas ražotāja Bio-Venta jau ilgstošiem centieniem vienoties par valsts atbalstu biodegvielas ražošanai un veidu, kā valsts šai Ventspils ražotnei samaksās subsīdijas parādu – aptuveni 12,6 miljonus latu. Tāpat Bio-Venta jau ilgstoši cenšas saņemt valsts garantijas kredītam, kam nepieciešama līguma noslēgšana ar ZM pakļautībā esošo Lauku atbalstu dienestu.
Lemberga interesi par Bio-Venta var uzskatīt par personīgu, jo viņa ģimenes locekļiem piederošā kompānija ALA Investments ir pastarpinātā biodegvielas ražotājas īpašniece. Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, 74% Bio-Venta daļu īpašniece ir kompānija VK Tranzīts, kuras lielākā īpašniece ar 45,1% ir Lemberga ģimenei piederošā ALA Investments.
Dūklava atbildes par tikšanos ar Lembergu
Jūs piektdien ministrijā tikāties ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, - kāds bija tikšanās iemels?
Vai tas kāds valstiski svarīgs notikums...
Par jūs runājāt, vai Lemberga kungs pie jums bieži viesojas?
Nav bieži.
Kāds tad bija sarunu temats?
Nedomāju, ka tas bija saistīts ar valstiski svarīgiem jautājumiem.
Konkrētāk?
Kāpēc jūs domājat, ka es jums gribu izstāstīt?
Jūs esat ministrs, Lemberga kungs – pašvaldības vadītājs, vai tad tā nav oficiāla tikšanās? Vai pilsētas mēri pie jums bieži brauc vizītēs?
Nu jā, brauc.
Kurš, piemēram, bija pēdējais mērs, ar kuru tikāties pirms Lemberga?
Jelgavas mērs Rāviņš. Nu, kad viņš bija, precīzi neatceros.
Tad sanāk, ka ar ZZS saistītie mēri pie jums brauc?
Nu, es nezinu, vai zaļie, nu, visādi brauc.
Tomēr par ko tad jūs ar Lemberga kungu runājāt?
Par darbu.
Konkrētāk jūs varat pateikt?
Nevaru.
Kāpēc?
Tāpēc, ka es domāju – tas nav tā ļoti labi.
Vai šī bija pirmā reize, kad Lemberga kungs pie jums ieradās ministrijā?
Nē. Man daudzi mēri brauc un ne pirmo, ne otru, ne trešo reizi.
Vai tad viņš regulāri ierodas?
Nē, regulāri neierodas. Ierodas tad, kad ir kādi jautājumi.
Piektdien tā bija saskaņota tikšanās?
Protams, ka viņš pazvanīja, ka būs. Cilvēks pazvana. Ja jūs nāksiet, nepieteiksities, nevarēsit runāties, varbūt citi cilvēki sēdēs priekšā.
Kāds tad šoreiz bija Lemberga jautājums?
Nu, redz, nav tādas atbildes. Nav. Viss, beidzam. Paldies, čau.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.