Iesaki rakstu: 
Otrdien Šveices advokāts Rūdolfs Meroni sāka sniegt liecības Rīgas apgabaltiesā krimināllietā, kurā sevišķi smagos noziegumos apsūdzēts arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Meroni parādīšanās tiesas zālē Lembergu viņa dēlu Anriju un advokātus nervozēja. Lembergs bija piesarcis un uzvilkts, līdz tiesas sēdes laikā sāka kliegt uz Meroni.
Lembergs, viņa dēls un abu aizstāvji tiesā daudzkārt uzsvēra, ka Meroni bijis un ir viņu advokāts, tāpēc atbilstoši likumdošanai (Latvijas un Šveices) nav tiesīgs ne liecināt pret klientu, ne sniegt dokumentus par klientu darbībām.
Kā medijos ieradis, par Šveices „Ostapu Benderu” Lembergs tiesā Meroni nesauca. Ventspils mērs lietoja citu apzīmējumu, Meroni raksturojot, kā „liela mēroga darboni, kuram nav nekādas morāles”.
Otrdien sākoties tiesas sēdei, Lembergs, viņa dēls Anrijs un abu nolīgtie advokāti (starp viņiem Oskars Rode, Irina Kauke, Aldis Alliks) ar diviem lūgumiem (Allika un Lemberga) centās panākt, lai tiesa izlemj par aizliegumu nopratināt Meroni. Apsūdzētie un viņu advokāti uzsvēra, ka Meroni bijis un aizvien ir Anrija un Aivara Lembergu advokāts, līdz ar to ne atbilstoši Latvijas, ne Šveices likumdošanai Meroni nevarot sniegt liecības pret saviem klientiem.
Tomēr tiesneša Borisa Geimana vadītā tiesas kolēģija lēma par labu valsts apsūdzības uzturētāju (prokuroru) viedoklim, nospriežot, ka Meroni nopratināšanai nav šķēršļu.
Meroni pratināšana Rīgas apgabaltiesā gan nebūs publiski pieejama, jo izlemjot, ka Šveices advokāts var sniegt liecības, tiesa otrdien pēcpusdienā pēc prokuroru lūguma nosprieda: Meroni pratināšana notiks slēgtās tiesas sēdēs.
Pret Meroni nopratināšanu slēgtās tiesas sēdes iebilda Lembergu un Sormuļa advokāti. Neapmierināts un sašutis par prokuroru rosinājumu Meroni pratināt slēgtās tiesas sēdēs bija arī Lembergs, kurš tiesai uzsvēra, ka „man nav iebildumu, ka notiek publiskas tiesas sēdes (..) man nav ko slēpt, es nebaidos (..), ja viņa [Meroni] „mēle ir viņa ienaidnieks, lai viņš to pievalda”.
Pagaidām plānots, ka Meroni liecības tiesā sniegs arī šo ceturtdien, un tiesas sēdēs, kas notiks no 20. līdz 24.februārim.
Pietiek rakstījis, ka Lembergs krimināllietā, kuru iztiesā Rīgas apgabaltiesa apsūdzēts sevišķi smagos noziegumos, tostarp, kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Meroni kā bijušais Lemberga, iespējams, ārzonās paslēpto īpašumu advokāts un pārstāvis ir viens no galvenajiem lieciniekiem. Virkne viņa pirmstiesas izmeklēšanā Ģenerālprokuratūrai sniegto liecību un dokumentu veido pamatu Lemberga apsūdzībām. Viņš prokuratūrai apstiprinājis - Ventspils domes priekšsēdētājs Lembergs bijis patiesais labuma guvējs vairākās Ventspils tranzīta biznesa ārzonas kompānijās un īstenojis nodokļu shēmas, lai gūtu lielāku peļņu. Uzrādītās apsūdzības ne Lembergs, ne viņa dēls, ne šajā krimināllietā apsūdzētais uzņēmējs, par „Lemberga rokaspuisi” dēvētais Ansis Sormulis neatzīst.
Ar Lembergu saistītās krimināllietas iztiesāšana Rīgas apgabaltiesā tika uzsākta 2009.gada februārī. Kopā ar Lembergu uz apsūdzēto sola sēž arī Lemberga dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis. Liecības Lemberga krimināllietā Rīgas apgabaltiesā jau snieguši uzņēmēji Jūlijs Krūmiņš, Valentīns Kokalis, arī redzamākie Lemberga oponenti Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
