Lembergs pieprasa 321 tūkstoti eiro no Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas: vai tur vispār ir kāda loģika?
Imants Liepiņš26.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Advokāts Māris Grudulis iesniedzis Aivara Lemberga politiskā sāncenša Jāņa Bordāna vadītajā Tieslietu ministrijā pieteikumu, prasot izmaksāt kaitējuma kompensāciju 321 468 eiro apmērā — cik tas ir pamatoti?
Kā ziņo advokāts, A. Lembergs uzskata, ka viņam nesamērīgi ilgi bijis piemērots viens no drošības līdzekļiem — aizliegums pildīt Ventspils pašvaldības domes priekšsēdētāja un Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. Viņam trīspadsmitarpus gadus esot bijis nelikumīgi noteikts drošības līdzeklis, kas ticis atcelts tikai šī gada 22. februārī, tāpēc arī iesniegts attiecīgs prasījums.
Pieprasījums pēc kompensācijas, par kuras izmaksu tagad būs jālemj Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Jāņa Bordāna vadītajai Tieslietu ministrijai, pamatojas uz faktu, ka A. Lembergs pirmās instances tiesā tika attaisnots par lielāko daļu no visām viņam inkriminētajām apsūdzībām, kuras visas saistās ar viņa darbu domes deputāta un priekšsēdētāja darbā.
Mediji jau detalizēti ziņoja, ka starp šīm epizodēm bija, piemēram, apsūdzība par vienas informatīvas vēstules pieņemšanu zināšanai domes sekretariātā no AS Ventamonjaks, apsūdzība par “patiesā labuma gūšanu” no tā, ka AS Ventspils Nafta jauna dzelzceļa atzara izbūves laikā par privāto naudu citā vietā uztaisījusi publisku bezmaksas autostāvvietu vecās autostāvvietas pārvietošanas dēļ, par sabiedrības informēšanu sakarā ar SIA Noord Natie Ventspils Terminals plānu ierīkot dīzeļa apkures katlu ūdens sildīšanas vajadzībām lielgabarīta tehnikas mazgāšanai, par skiču projekta apspriešanu AS Ventspils Grain Terminal izbūvei (pie kam graudu termināls beigās uzbūvēts pavisam citā vietā), par sabiedriskā transporta pieturvietas pārcelšanu uz citu vietu, jo mikriņu pieturai bija iegadījies atrasties netālu no AS Ventbunkers teritorijas, utt., utt.
Visās šajās epizodēs A. Lembergs tika attaisnots, savukārt savukārt notiesājošs pirmās instances spriedums ticis taisīts par A. Lembergam inkriminētiem pārkāpumiem privātajā biznesā. Notiesājošo sprieduma daļu pārsūdzējuši vismaz deviņi lietas dalībnieki, ieskaitot cietušos, un savu protestu par pirmās instances spriedumu iesniegusi pat prokuratūra. Tikmēr konkrētā tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone nedēļu pirms notiesājošā sprieduma izziņošanas tika paaugstināta par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju.
Līdz ar to aizstāvības puse izdarījusi slēdzienu: tā kā A. Lembergs ticis attaisnots tajās epizodēs, kas saistītas ar A. Lemberga darbību Ventspils domē un kurās līdz ar to viņam varēja piemērot jebkādus drošības līdzekļus saistībā ar vēlētā amata pildīšanu pašvaldībā, tad viņam ir jāsaņem materiāla kompensācija par visiem tiem gadiem, kad viņam bijis piemērots liegums pildīt attiecīgos amata pienākumus, ko viņam uzticējuši vēlētāji, — tiesa lēmusi, ka tas bijis nepamatoti.
Jau iepriekš mediji vērsuši uzmanību uz faktu, ka notiesājoša sprieduma gadījumā tādu soda paveidu kā aizliegumu pildīt konkrētu amatu var piemērot tikai dažu gadu garumā, kamēr A. Lembergam aizliegums pildīt mēra amatu bijis spēkā vairāk nekā 13 gadus — savas trīs reizes ilgāk, nekā šādu sodu varētu piespriest kaut vai teorētiski. Taču šāds sods, kā redzams no pirmās instances sprieduma, nav ticis piespriests arī praktiski. Drošības līdzeklis nevar būt spēkā ilgākus gadus, nekā varētu darboties attiecīgais sods notiesāšanas gadījumā — salīdzinājumam: ja kāds cilvēks iesaistījies kautiņā un pēc tam par to ticis arestēts, viņu nevar turēt pirmstiesas apcietinājumā ilgāk, nekā paredz potenciālais sods notiesāšanas gadījumā. Taču A. Lemberga gadījumā noticis tieši tā — viņam ticis uzlikts aizliegums ieņemt amatus, par ko viņš tomēr nav ticis notiesāts.
To, ka Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija pagaidām nezina un nesaprot, ko iesākt ar A. Lemberga prasību, parāda ministrijas oficiālā reakcija — ministrija sniegusi komentāru agrāk nekad vēl neredzētā veidā: “Tieslietu ministrija aģentūru LETA informēja, ka, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības, Tieslietu ministrija nevar atklāt vai apstiprināt, ka šāds iesniegums no Lemberga ir saņemts.”
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
