Drīzāk ar Aivara Lemberga taktiku, nevis dumpošanos zaļo zemnieku rindās ir izskaidrojami Ventspils mēra pēdējo nedēļu mazie zaudējumi, kad viņa viedoklis ir palicis mazākumā pašā Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) un līdz ar to arī valdībā. Patieso temperatūru valdības stabilitātes zelta akcijas turētāja un Vienotības attiecībās varēs nomērīt pēc premjera Valda Dombrovska rīcības divos jautājumos, kas Lembergam ir patiesi būtiski, – Vitol lietā un KNAB konflikta risināšanā.
Ventspilij tikai viena balss
Arī neformālā sarunā, zinot, ka netiks citēti un par to nedraud izskaidrošanās, ZZS pārstāvji nekad nav atļāvušies apšaubīt Lemberga autoritāti. Augstākais, ko atļāvušies zaļo zemnieku politiķi, ir norādīt, ka no malas kritizēt ZZS piekāpšanās ir viena lieta, bet, ja Lembergs nāktu un mēģinātu panākt citas vienošanās ar partneriem valdībā, tad rezultāts nebūtu labāks. „Kādreiz viņš ir pārāk šerps – izlasa avīzē, un viņam ir viedoklis, bet ne viņš zina faktus, ne ir bijis klāt sarunās,” stāstīja kāds zaļais zemnieks.
Ir arī viedoklis, ka Lembergs apzināti iet uz maziem publiskiem zaudējumiem situācijās, kur jau iepriekš zina, ka viņa viedoklis neuzvarēs, tikai tādēļ, lai publiskajā telpā iezīmētu savu it kā malā stāvētāja viedokli, vienlaikus norobežojoties no atbildības par reālajiem lēmumiem. Īpaši tas piesaukts budžeta sarunu kontekstā, jo aizvadītajā sestdienā, kad ZZS garas stundas pretojās kompromisam par budžetu, Lembergs valdības ēkā nebija ieradies, darot zināmu savu viedokli telefoniski.
Arī tam, ka Lemberga viedokļa pārstāve koalīcijas sanāksmēs, Ventspils izpilddirektora vietniece Kristīne Krasovska nekļuva par satiksmes ministri, kā to vienubrīd bija vēlējies Lembergs, tika meklēta tālejošāka nozīme. Ja avoti ārpus ZZS uz to norādīja kā vēl vienu pierādījumu Lemberga ietekmes zudumam šajā politiskajā spēkā, tad no dažādiem avotiem pašās ZZS partijās Krasovskas nekļūšana par satiksmes ministri tika skaidrota ar pilnīgi citiem apsvērumiem.
Izspriests, ka šis nav īstais brīdis, kad Krasovskai, kuras potences tiek augstu vērtētas, ieņemt ministra amatu, ņemot vērā, ka satiksmes jomu gaida smagi lēmumi. Vēl viens personisks apstāklis, ko apsprieduši konservatīvie ZZS līderi, bijis, ka vīrietim šajā amatā varētu būt vieglāk risināt sarunas ar kolēģiem-vīriešiem bijušās PSRS valstīs. Lembergs galu galā esot piekritis, ka Krasovskas laiks kļūt par ministri vēl nav pienācis.
ZZS partneri Vienotībā ir pauduši neizpratni, kādēļ Lembergs vairākas reizes publiski iezīmējis savu viedokli situācijās, kurās tam nebija lemts piepildīties, gājis uz „maziem sīkiem zaudējumiem publiskajā telpā”. Tā tas bija ar aicinājumu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim (Vienotība) demisionēt, lai gan bija skaidrs, ka ZZS par to nebalsos un nepārkāps koalīcijas līgumu. Tāpat - Lemberga septiņu stundu ilgā pretošanās, pa telefonu bremzējot ZZS sarunu vedēju gatavību pieņemt premjera un finanšu ministra piedāvāto kompromisu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp pašvaldību un valsts budžetiem.
Finansiālais zaudējums Ventspilij kā turīgai pilsētai no šī kompromisa, kas paredz trūcīgāku pašvaldību pabalstīšanu, nav tik liels, un Lemberga pozīciju šajā jautājumā diktējusi turēšanās pie principiem, ka tas darāms tikai caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, - tā Pietiek skaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš atzīst, ka kompromiss pieņemts, jo ir godīgs pret vairumu pašvaldību un tikai tādam lēmumam ir bijusi garantija, ka zaļo zemnieku deputāti par to Saeimā nobalsos. „Lembergam ir viena balss, bet mūsu pašvaldību večiem ir daudzas,” Pietiek izteicās kāds ZZS pārstāvis neformālā sarunā.
Īstie pārbaudījumi – Vitol un Vilnītis
Neatbildēts paliek jautājums, cik ilgi Lembergs samierināsies ar to, ka ZZS oficiālie sarunu vedēji nespēj panākt tādas vienošanās, kādas viņš uzskata par pareizām. Ir versija, ka šķietamās pretrunas starp Ventspili un zaļajiem zemniekiem rodas nevis no nepakļaušanās Lembergam, bet no neprasmes novadīt sarunas tā, kā to varētu viņš. Bet Lembergs kopš pirmajām pēcvēlēšanu dienām reti ir sēdies pie sarunu galda ar Vienotību, viņa laiku aizņem gan tiesvedība, gan darījumi, kuru dēļ viņš uz nedēļu bija pametis Latviju, kas, iespējams, noveda pie ZZS neizdevīga ministru portfeļu sadalījuma.
Neviens Lemberga pārstāvis koalīcijas partnera acīs nav apveltīts ar tādu ietekmi kā viņš pats. „Kristīnei [Krasovskai] pie galda nav svara. Viņa gan pasaka savu pozīciju, kas ir Lemberga viedoklis, un visi runā tālāk, nekas nemainās,” Pietiek atzina kāds Vienotības pārstāvis koalīcijas sarunās.
„Vienotībai pašai jājūt līnijas, kuras nevar pārkāpt. Piemēram, struktūru izmantošana pret mums,” Pietiek saka Brigmanis, jautāts, cik stabila ir šī valdība. Ar „struktūrām” Brigmanis domā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kura izmeklēšanu ZZS ziedojumu lietā, kad 2003. gadā valdību vadīja Einars Repše, zaļie zemnieki atceras, uzskatot, ka tā bija konkurentu politiski atbalstīta vēršanās pret viņiem. Tādēļ premjera iespējamie soļi pret KNAB šefu Normundu Vilnīti varētu sanervozēt ZZS.
Vienotības politiķi kā nopietnāku izaicinājumu valdībai norāda uz strīdu ap kontroli pār Latvijas Kuģniecību. Pietiek jau rakstīja, ka kārtējā LK akcionāru ārkārtas sapulce paredzēta 17. decembrī un pagaidām nav skaidrs, vai tajā Vitol izdosies īstenot savas kā lielākā LK netiešā īpašnieka intereses, nomainot pašlaik Lemberga kontrolē esošo LK padomi.
Neoficiāli izskan, ka Dombrovskis jautājumā par LK nonācis starp diviem dzirnakmeņiem – Vitol un koalīcijas partneres, ZZS „krusttēvu” Lembergu, ar kura interesēm noturēt pozīcijas LK saistīta Vitol vēršanās Latvijas un starptautiskajās institūcijās un draudi par miljonus vērtas tiesvedības uzsākšanu pret Latviju.