Iesaki rakstu: 
Šā gada marta mēnesī pēc Tieslietu padomes iniciatīvas tika veikta tiesnešu aptauja kura atklāja - 70,7% tiesnešu uzskata, ka tieslietu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Tieslietu ministrija. Savukārt 6% tiesnešu aptaujā ir norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā personīgi ir izjutuši spiedienu no politiķiem vai citām amatpersonām.
Aptaujas rezultāti norāda uz būtisku tiesu objektivitātes un neatkarības apdraudējumu. Šīs ietekmes rezultātā tiek sastādīti nesaprotami, vāji argumentēti un acīmredzami pretlikumīgi spriedumi. Cieš valsts kopumā un katrs spriedumā norādītais cilvēks.
Ne tik sen tiesa nolēma apcietināt pavecu vīru - Aivaru Lembergu. Nešaubīgi tiesai ir jāabstrahējās no jebkādu personisku aizspriedumu esamības un jāpieņem pamatots, motivēts un likumīgs lēmums. Kaut arī vēl aizvien tiesas argumentācija nav zināma, tomēr šis gadījums, manuprāt, ilustrē klasisku "ietekmēšanās" gadījumu, kad augstākstāvošo pavēles netiek apspriestas. Ar šo domāju tieši lēmumu - apcietināt, nevis spriedumu kopumā.
Kaut arī Kriminālprocesa likuma 272. panta ceturtā daļa paredz, ka tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var būt pamats apcietinājumam, tomēr arī šāds lēmums ir jāpamato. Turklāt jāievēro Kriminālprocesa likuma 241. panta trešajā daļā norādītais, ka vienlaikus konstatējama (nevis izdomājama) arī varbūtība, ka persona izvairīsies no sprieduma izpildes.
No malas šāds apcietinājums izskatās visai neparasts, neloģisks un viennozīmīgi vērsts ne uz kriminālprocesa/tiesvedības aizsardzību un nodrošināšanu. Piemēram, kāds jaunietis ticis notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu uz 10 gadiem par drauga noduršanu, tomēr tiesas zālē nav ticis apcietināts, jo tiesa nav domājusi, ka viņš aizbēgs (https://jauns.lv/raksts/zinas/35750-tiesa-neesot-domajusi-ka-vins-aizbegs-valsts-nejauda-atrast-par-drauga-slepkavibu-notiesato-aramu).
Šis piemērs nav vienīgais, bet spilgti ilustrē likuma piemērošanas atbilstoši vajadzībām gadījumu. Acīmredzot slepkavība nav sabiedriski bīstams noziegums, lai vērtētu apcietinājumu no sabiedrības drošības skatupunkta. Savukārt vecs vīrs, kurš, domājams, ja būtu gribējis, jau sen būtu uzsācis ilgstošu ārstniecības kursu kādā no Austrijas slimnīcām, bet to nav darījis, ir tik bīstams, ka jāpiemēro pats stingrākais drošības līdzeklis un citi drošības līdzekļi nespēs nodrošināt normālu tiesvedību.
Cik var spriest pēc tiesas sēžu apmeklējumiem, tad A. Lembergs nav no sēdēm izvairījies. Līdz ar to gadījumā, ja pastāvēja pamatots tiesvedības traucēšanas risks, tiesa varēja noteikt mājas arestu, policijas uzraudzību vai aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu. Domājams, ka par šāda riska esamību neliecināja nekas.
2016. gadā Valsts probācijas dienests kopā ar Tieslietu ministriju vērtēja elektroniskās uzraudzības sistēmas paplašināšanas virzienus. Pirmkārt, tika plānots pilnveidot tiesisko regulējumu, lai tiesu praksē attiecībā uz elektronisko uzraudzību līdzīgos gadījumos elektroniskās uzraudzības termiņš būtu līdzīgs. Otrkārt, tika vērtēta iespēja paplašināt elektroniski uzraugāmo grupu, piemēram, uzreiz pēc notiesāšanas piedāvājot elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam, ja nodarītais likumpārkāpums nav smags (https://juristavards.lv/zinas/268725-elektroniska-uzraudziba-latvija-vispirms-izvertet-tikai-pec-tam-piemerot/).
Tomēr tālāk par vērtēšanu šīs iestādes nav tikušas. Jo elektroniskās uzraudzības piemērošana joprojām ir visai sarežģīts process. Turklāt tā ir pieejama ierobežotam notiesāto personu lokam, kurš tā arī nav ticis paplašināts. Līdz ar ko vēlos aktualizēt elektroniskās uzraudzības piemērošanas nosacījumu paplašināšanas nepieciešamību.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir norādījusi uz apcietinājuma piemērošanas kā galējā līdzekļa raksturu. T.i. apcietinājums piemērojams kā galējais līdzeklis, kad citi līdzekļi nedarbojas. Uzskatu, ka būtu nepieciešams iekļaut elektroniskās uzraudzības subjektu starpā arī vēl nenotiesātās personas. Kā alternatīvu apcietinājumam.
Šādi tiktu samazināts ieslodzīto skaits (ietaupīti līdzekļi), mazinātos nepamatoto apcietinājumu skaits un arī tiesām nebūtu jāpiemēro apcietinājums situācijās kad to var nepiemērot, bet personas uzraudzība ir nepieciešama stingrāka par policijas īstenoto (kā drošības līdzeklis). Arī situācijā, kad tiesa varētu aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu, bet apcietinātajam naudas nav, elektroniskā uzraudzība būtu adekvāts risinājums.
Mūsdienās tiek rekomendēts noteikt notiesātajiem sodus, kas nebūtu saistīti ar brīvības atņemšanu (ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija Nr. 65/230, 1 para.). Līdz ar ko būtu jāpaplašina elektroniskās uzraudzības piemērošanas iespējas arī notiesātajiem.
Jāsecina, ka joprojām tiesvedības daudzos gadījumos notiek pēc grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" aprakstītajiem scenārijiem. Cerēsim, ka vismaz notiekošajā kolaboranta Romualda Vonsoviča tiesa nostāsies likuma pusē. Kaut arī civiltiesiska strīda pārvēršana par kriminālprocesu rada pamatotas šaubas par jebkādu tiesiskumu un neitralitāti arī šajā kriminālprocesā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
