Levita kanceleja par uz inaugurāciju ielūgto Ždanoku, Šķēli un čekas stukačiem: sabiedrībai nav nekādu tiesību pieprasīt no prezidenta viņa viesu darbības vērtējumu
PIETIEK27.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrībai nav nekādu tiesību ne pieprasīt no jaunā valsts prezidenta Egīla Levita ne pamatojumu par viņa „inaugurācijas ballītes” viesu izvēles kritērijiem, ne šo viestu darbības vērtējumu pat gadījumā, kad viņu vārdi ir atrasti čekas stukaču maisos un kad viņi ir zināmi kā aktīvi Latvijas neatkarības pretinieki. Tāpat sabiedrībai nav nekādu tiesību uzzināt, pēc kādiem kritērijiem Levits izvēlējies savus „īpašos viesus”, - tas viss izriet no prezidenta kancelejas atbildes uz oficiāliem informācijas pieprasījumiem saistībā ar bēdīgi slaveno inaugurācijas pasākumu. Pietiek šodien publicē šīs atbildes:
Atbildot uz Jūsu 2019. gada 15. un 16. jūlija elektroniskā pasta sūtījumiem un Jūsu 2019. gada 15. jūlijā iesniegumu saistībā ar Valsts prezidenta inaugurācijas pasākuma viesu sarakstu, paskaidrojam, ka atbilstoši likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 5. panta otrajai daļai Kanceleja pārzina jaunievēlētā Valsts prezidenta lietvedību un līdz viņa amatā stāšanās brīdim atbalsta jaunievēlētā Valsts prezidenta darbību.
Atbilstoši likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kompetencei, Kanceleja sagatavoja Valsts prezidenta inaugurācijas pasākuma viesu sarakstu, ievērojot protokolārās tradīcijas un aptverot iespējami plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku. Viesu saraksts tika saskaņots ar Valsts prezidentu.
Atbildot uz Jūsu jautājumu:
1) vai pašreizējais Valsts prezidents ir devis kādus rīkojumus vai norādes attiecībā uz inaugurācijas pasākuma ielūgto personu saraksta publicēšanu vai nepublicēšanu; ja jā, tad kad, kādus un kam, informējam, ka lēmums publicēt Valsts prezidenta inaugurācijas pasākuma viesu sarakstu Kancelejā tika pieņemts koleģiāli, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības interesi.
2) kā pašreizējais Valsts prezidents var skaidrot līdzšinējo kavēšanos ar šī saraksta atklāšanu sabiedrībai; vai šī kavēšanās atbilst pašreizējā Valsts prezidenta oficiāli deklarētajām vērtībām; ja nē, kuras tieši personas atbildīgas par šo kavēšanos, informējam, ka neviens normatīvais akts neparedz Kancelejai pienākumu publicēt Valsts prezidenta inaugurācijas pasākuma viesu sarakstu. Tā kā nonnatīvajos aktos Kancelejai nav noteikts pienākums publicēt Valsts prezidenta inaugurācijas pasākuma viesu sarakstu, nav arī noteikts termiņš tā publicēšanai. Tā kā normatīvajos aktos nav noteikts termiņš, kādā Kancelejai būtu jāpublicē Valsts prezidenta inaugurācijas pasākuma viesu saraksts, nav iespējams un nav noticis termiņa kavējums un attiecīgi neviens Kancelejā nodarbinātais nav un nevar būt atbildīgs par kavējumu.
3) kā pašreizējais Valsts prezidents var komentēt to, ka uz minēto valstisko pasākumu bija ieaicināta viņa dēla draudzene, kam nav nekāda oficiāla statusa; ja minētajai personai ir kādi valstiski nopelni, lūdzu, uzskaitiet tos, paskaidrojam, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2011. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. A421017609 ir norādījis, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Līdz ar to, informējam, ka visas personas, kas bija uzaicinātas uz minēto pasākumu, ir norādītas Kancelejas publiskotajā un Kancelejas tīmekļa vietnē publiski pieejamajā viesu sarakstā. Kancelejas rīcībā citas informācijas šajā jautājumā nav.
4) vai pašreizējais Valsts prezidents atbalstīja Tatjanas Ždanokas iekļaušanu šajā sarakstā; vai viņas līdzšinējā darbība atbilst Valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām, informējam, ka, paužot cieņu pret Latvijas pilsoņu vēlēšanās pausto gribu, Valsts prezidents atbalstīja visu no Latvijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. A421017609 secināto, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā, paskaidrojam, ka Jums nav tiesiska pamata panākt, ka Valsts prezidents un Kanceleja sniedz no Latvijas ievēlētās Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas darbības vērtējumu.
5) vai pašreizējais Valsts prezidents atbalstīja Andra Šķēles iekļaušanu šajā sarakstā, vai viņa līdzšinējā darbība atbilst Valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām, informējam, ka Valsts prezidents atbalstīja visu personu, kas ieņēmušas Ministru prezidenta amatu, ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. A421017609 secināto, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā, paskaidrojam, ka Jums nav tiesiska pamata panākt, ka Valsts prezidents un Kanceleja sniedz Andra Šķēles darbības vērtējumu.
6) vai pašreizējais Valsts prezidents atbalstīja Andra Amerika iekļaušanu šajā sarakstā; vai viņa līdzšinējā darbība atbilst Valsts prezidenta publiski valstiskajām vērtībām, informējam, ka, paužot cieņu pret Latvijas pilsoņu vēlēšanās pausto gribu, Valsts prezidents atbalstīja visu no Latvijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. A421017609 secināto, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā, paskaidrojam, ka Jums nav tiesiska pamata panākt, ka Valsts prezidents un Kanceleja sniedz no Latvijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Andra Amerika darbības vērtējumu.
7) vai pašreizējais Valsts prezidents atbalstīja Baibas Rubesas iekļaušanu šajā sarakstā; vai viņas līdzšinējā darbība atbilst Valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām, informējam, ka Valsts prezidents atbalstīja Baibas Rubesas ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. A421017609 secināto, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā, paskaidrojam, ka Jums nav tiesiska pamata panākt, ka Valsts prezidents un Kanceleja sniedz Baibas Rubesas darbības vērtējumu.
8) Vai pašreizējais Valsts prezidents atbalstīja metropolīta Aleksandra iekļaušanu šajā sarakstā; vai viņa līdzšinējā darbība, tostarp atrašanās VDK aģentu vidū, atbilst Valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām, informējam, ka Valsts prezidents atbalstīja dažādu konfesiju garīdznieku ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. A421017609 secināto, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā, paskaidrojam, ka Jums nav tiesiska pamata panākt, ka Valsts prezidents un Kanceleja sniedz Latvijas Pareizticīgas baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra darbības vērtējumu.
9) vai pašreizējais Valsts prezidents atbalstīja Ojāra Rubeņa iekļaušanu šajā sarakstā; vai viņa līdzšinējā darbība, tostarp kriminālā sodāmība, atbilst Valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām, informējam, ka Valsts prezidents atbalstīja Ojāra Rubeņa ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. A421017609 secināto, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā, paskaidrojam, ka Jums nav tiesiska pamata panākt, ka Valsts prezidents un Kanceleja sniedz Ojāra Rubeņa darbības vērtējumu.
10) kādu tieši iemeslu dēļ sarakstā netika iekļauts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, ja sarakstā tika iekļauti gan citu lielo pilsētu domju priekšsēdētāji un arī tiesājamas personas, informējam, ka Aivars Lembergs kā Ventspils pilsētas pašvaldības pārstāvis netika ielūgts uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu, ņemot vērā viņam piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumus. Kā Ventspils pilsētas pašvaldības pārstāvis uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu bija ielūgts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Vītoliņš;
11) vai pašreizējais Valsts prezidents atbalstīja Jura Juraša iekļaušanu šajā sarakstā; vai viņa līdzšinējā darbība un smagos noziegumos apsūdzētas personas statuss atbilst Valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām, informējam, ka Valsts prezidents atbalstīja Jura Juraša ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. A421017609 secināto, ka indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā, paskaidrojam, ka Jums nav tiesiska pamata panākt, ka Valsts prezidents un Kanceleja sniedz Jura Juraša darbības vērtējumu.
12) vai pašreizējais Valsts prezidents atbalstīja Meierovica biedrības valdes locekles Sarmītes Ēlertes iekļaušanu šajā sarakstā; kādu iemeslu dēļ tika izvēlēta tieši šīs biedrības, kā arī nodibinājuma Delna un nodibinājuma Dots pārstāvji; kas tieši un pēc kādiem kritērijiem izvēlējās tieši šīs biedrības/nodibinājumus, informējam, ka Valsts prezidents atbalstīja Sarmītes Ēlertes ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu. Vienlaikus informējam, ka uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu tika ielūgti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv iespējami plašu sabiedrības interešu loku un ir nozīmīgi sociālie partneri.
13) kādu tieši jomu un kādu tieši uzņēmumu pārstāv uzaicinātais “Compagnon Bruno, uzņēmējs”; kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par šīs personas uzaicināšanu, informējam, ka atbilstoši likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kompetencei Kanceleja sagatavoja Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu viesu sarakstu, ievērojot protokolārās tradīcijas un aptverot iespējami plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku. Viesu saraksts tika saskaņots ar Valsts prezidentu.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2. panta otrajai daļai šis likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kas ir iestāžu informācijas apritē. Likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” un citos normatīvajos aktos Kancelejai noteiktā kompetencē neparedz Kancelejai radīt vai apkopot informāciju, kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par kādas personas ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu. Ņemot vērā minēto, nevaram Jums šo informāciju izsniegt.
14) kura persona vai personas un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par „īpašo viesu” statusu un šo personu uzaicināšanu; kādi tieši bija kritēriji „īpašā viesa” statusa piešķiršanai; vai šīm personām nebija vajadzīgi īpaši valstiski nopelni, informējam, ka atbilstoši likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kompetencei Kanceleja sagatavoja Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu viesu sarakstu, ievērojot protokolārās tradīcijas un aptverot iespējami plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku. Viesu saraksts tika saskaņots ar Valsts prezidentu.
Papildus paskaidrojam, ka publicētajā saraksta kolonnā “Organizācija” norādīts viesa amats vai organizācija, ko tas pārstāv. Savukārt norāde “īpašais viesis” ir personām, kuras nepārstāv konkrētu organizāciju, tāpat tā neapzīmē noteiktu viesa statusu un lomu.
15) kādu iemeslu dēļ uz pasākumu tika uzaicināts viena konkrēta ministra biroja - tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs; kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par šīs personas uzaicināšanu; kāpēc netika uzaicināti citi ministru biroju vadītāji, informējam, ka atbilstoši likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kompetencei Kanceleja sagatavoja Valsts prezidenta inaugurācijas pasākuma viesu sarakstu, ievērojot protokolārās tradīcijas un aptverot iespējami plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku. Viesu saraksts tika saskaņots ar Valsts prezidentu.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2. panta otrajai daļai šis likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kas ir iestāžu informācijas apritē. Likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” un citos normatīvajos aktos Kancelejai noteiktā kompetencē neparedz Kancelejai radīt vai apkopot informāciju, kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par kādas personas ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu. Ņemot vērā minēto, nevaram Jums šo informāciju izsniegt.
16) ar ko pamatots Edītes Bērziņas „īpašā viesa” statuss, informējam, ka publicētajā saraksta kolonnā “Organizācija” norādīts viesa amats vai organizācija, ko tas pārstāv. Savukārt norāde “īpašais viesis” ir personām, kuras nepārstāv konkrētu organizāciju, tāpat tā neapzīmē noteiktu viesa statusu un lomu.
17) ar ko pamatots Aleksandra Bērziņa „īpašā viesa” statuss, informējam, ka publicētajā saraksta kolonnā “Organizācija” norādīts viesa amats vai organizācija, ko tas pārstāv. Savukārt norāde “īpašais viesis” ir personām, kuras nepārstāv konkrētu organizāciju, tāpat tā neapzīmē noteiktu viesa statusu un lomu.
18) ar ko pamatots Ulda Cīruļa „īpašā viesa” statuss, informējam, ka publicētajā saraksta kolonnā “Organizācija” norādīts viesa amats vai organizācija, ko tas pārstāv. Savukārt norāde “īpašais viesis” ir personām, kuras nepārstāv konkrētu organizāciju, tāpat tā neapzīmē noteiktu viesa statusu un lomu.
19) ar ko pamatots Santas Kalniņas „īpašā viesa” statuss, informējam, ka publicētajā saraksta kolonnā “Organizācija” norādīts viesa amats vai organizācija, ko tas pārstāv. Savukārt norāde “īpašais viesis” ir personām, kuras nepārstāv konkrētu organizāciju, tāpat tā neapzīmē noteiktu viesa statusu un lomu.
20) ar ko pamatots Diānas Lapsas „īpašā viesa” statuss; kādus tieši pakalpojumus minētā persona ir sniegusi pašreizējam Valsts prezidentam vai viņa ģimenes locekļiem, vai kādam no Kancelejas darbiniekiem, informējam, ka publicētajā saraksta kolonnā “Organizācija” norādīts viesa amats vai organizācija, ko tas pārstāv. Savukārt norāde “īpašais viesis” ir personām, kuras nepārstāv konkrētu organizāciju, tāpat tā neapzīmē noteiktu viesa statusu un lomu.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2. panta otrajai daļai šis likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kas ir iestāžu informācijas apritē. Likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” un citos normatīvajos aktos Kancelejai noteiktā kompetencē neparedz Kancelejai radīt vai apkopot informāciju par pakalpojumiem, kas netiek atlīdzināti no Kancelejai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā minēto, paskaidrojam, ka Kanceleja nevar izsniegt Jums informāciju, kas nav tās rīcībā.
21) ar ko pamatots Elizabetes Ludboržas „īpašā viesa” statuss, informējam, ka publicētajā saraksta kolonnā “Organizācija” norādīts viesa amats vai organizācija, ko tas pārstāv. Savukārt norāde “īpašais viesis” ir personām, kuras nepārstāv konkrētu organizāciju, tāpat tā neapzīmē noteiktu viesa statusu un lomu.
22) ar ko pamatots Igora Ludborža „īpašā viesa” statuss, informējam, ka publicētajā saraksta kolonnā “Organizācija” norādīts viesa amats vai organizācija, ko tas pārstāv. Savukārt norāde “īpašais viesis” ir personām, kuras nepārstāv konkrētu organizāciju, tāpat tā neapzīmē noteiktu viesa statusu un lomu.
23) kādu iemeslu dēļ uz pasākumu tika uzaicināta „komunikācijas speciāliste Kristīne Tjarve”; kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par šīs personas uzaicināšanu, informējam, ka atbilstoši likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kompetencei, Kanceleja sagatavoja Valsts prezidenta inaugurācijas pasākuma viesu sarakstu, ievērojot protokolārās tradīcijas un aptverot iespējami plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku. Viesu saraksts tika saskaņots ar Valsts prezidentu.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2. panta otrajai daļai šis likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kas ir iestāžu informācijas apritē. Likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” un citos normatīvajos aktos Kancelejai noteiktā kompetencē neparedz Kancelejai radīt vai apkopot informāciju, kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par kādas personas ielūgšanu uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu. Ņemot vērā minēto, nevaram Jums šo informāciju izsniegt.
24) ar ko pamatots Elīzas Vītolas „īpašā viesa” statuss, informējam, ka publicētajā saraksta kolonnā “Organizācija” norādīts viesa amats vai organizācija, ko tas pārstāv. Savukārt norāde “īpašais viesis” ir personām, kuras nepārstāv konkrētu organizāciju, tāpat tā neapzīmē noteiktu viesa statusu un lomu.
25) kādu iemeslu dēļ uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu bija ieaicināta virkne personu, kuru vārdi un uzvārdi atrodami VDK aģentu kartotēkā; vai šo personu ieaicināšana tika saskaņota ar pašreizējo Valsts prezidentu, informējam, ka atbilstoši likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kompetencei Kanceleja, saskaņojot ar Valsts prezidentu, sagatavoja Valsts prezidenta inaugurācijas pasākuma viesu sarakstu, ievērojot protokolārās tradīcijas un aptverot iespējami plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku, bet ne vērtējot publiski pieejamo informatīva rakstura informāciju par personas iespējamo sadarbību ar bijušo Valsts drošības komiteju. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumam „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” sadarbības faktu konstatē tiesa.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
