Levita kancelejas vadītāja izvairīgums netieši apstiprina jaunajā romānā „Nāve” aprakstīto "izdomāto" notikumu patiesumu
PIETIEK05.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan Indriķa Latvieša romāna „Nāve” („Bailes-4”) ievadā īpaši norādīts – lasītājiem labāk uzskatīt, ka viss jaunās grāmatas saturs ir izdomāts no A līdz Z, valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa mēnesi sena, izteiksmīgi izvairīga oficiāla vēstule liek domāt, ka „Nāves” sižeta līnija, kas saistīta ar tautas prezidenta Egila Melita vēlmi par katru cenu noskaidrot, ko tieši saistībā ar viņa biogrāfiju varētu būt uzzinājis okšķeris Atis Āpsis, varētu būt patiesos notikumos balstīta.
Tautas prezidents Egils Melits ir viens no jaunā romāna galvenajiem varoņiem, un viena no daudzajām sižeta līnijām ir – prezidents ir nobažījies par to, ko arhīvos saistībā ar viņa biogrāfiju varētu būt atradis okšķeris Atis Āpsis, un mēģina izmantot visdažādākās metodes, lai gan laikus to noskaidrotu, gan sodītu okšķeri par šādu „uzbrukumu valsts varai”.
Visvairāk šajā sakarā romāna varonis izmanto savas kancelejas vadītāja, bijušā padomju tiesneša Andra Feikmaņa pakalpojumus, taču izrādās, ka tas nav visu varošs un spējošs, - parādās gan informatīvā atbalsta, gan finansējuma, gan „organizatoriskie” jautājumi.
Šajā sakarā Egila Melita vajadzību apmierināšanai romānā dažādās lomās tiek piesaistīti vairāki tāpat caurcaurēm izdomāti personāži – ļoti emocionāls advokāts Romāns Vamzovičs un viņa sieva Baiba Pļautmane, kurai viņš „par pakalpojumiem” pat mēģina izkārtot valsts apbalvojumu, uzņēmējs – pablēdīgs miljonārs Andris Mazoliņš, kā arī izkalpīgais Egila Melita padomnieks Jānis Kožaciņš, kurš iepriekš ir bijis Satversmes apsardzības biroja priekšnieks.
Pašlaik klajā nākusi tikai romāna pirmā daļa, no kuras saistībā ar šo sižeta līniju var noprast, ka izšķirošie un aizraujošākie notikumi saistībā ar Egila Melita vēlmju īstenošanos un – kā iezīmē grāmatas pašas beigas – iespējamu Andra Feikmaņa nelojalitāti savam priekšniekam ir gaidāmi „Nāves” otrajā daļā.
Taču jau pašlaik Pietiek rīcībā ir nonākusi pilnīgi īstā valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa vēstule ar nosaukumu „Par iesniegumiem”, kas datēta ar šā gada 1. oktobri. Šajā vēstulē cita starpā sniegta atbilde uz Lato Lapsas septembra vidū nosūtītu pieprasījumu sniegt informāciju par E. Levita padomnieka Jāņa Kažociņa iespējamām tikšanās reizēm ar uzņēmēju Andri Ramoliņu, advokātu Romualdu Vonsoviču, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu.
E. Levita kancelejas vadītāja atbilde ir tik izteiksmīgi izvairīga, ka gribot negribot mudina uz domām par to, cik patiesībā „izdomāti” ir jaunajā romānā aprakstītie notikumi. Pietiek šodien publicē šo A. Teikmaņa vēstules daļu pilnā apmērā:
„Kancelejā 2021. gada 15. septembrī ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā esat norādījis, ka gatavojat Jūsu personiskā faktu novērtējumā balstītu izdevumu “Valstgribis”, kas būs veltīts Valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un darbībai un šai sakarā vēlaties saņemt no Kancelejas informāciju un atbildes par katru Kancelejas darbinieka Jāņa Kažociņa tikšanos 2020. gadā un 2021.gadā ar uzņēmēju Andri Ramoliņu, advokātu Romualdu Vonsoviču, vienlaicīgu tikšanos ar Andri Ramoliņu un Romualdu Vonsoviču, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu. Prasiet norādīt tikšanās lietderību no valsts amatpersonas funkciju pildīšanas viedokļa, tikšanās laiku, tikšanās vietu, tikšanās ilgumu, apspriestās tēmas, tikšanās iniciatoru un tikšanās rezultātu.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, Kanceleja vērš uzmanību, ka atbilstoši Senāta judikatūrā atzītajam tas, ka persona iestādei uzdod jautājumus par kaut kādiem faktiem un vēlas kaut ko uzzināt, pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka iesniegums ir izskatāms atbilstoši Informācijas atklātības likumam. Šāds personas prasījums sniegt konkrētas ziņas ir aplūkojams, kā informācijas pieprasījums vienīgi tad, ja no pieprasījuma izriet, ka personas mērķis ir saņemt konkrētus iestādes rīcībā esošus datus, kuriem pieprasītāja ieskatā būtu jābūt dokumentētiem. Savukārt, izlemjot šādu pieprasījumu, vispirms jāpārbauda, vai tiešām prasītā informācija ir tāda, kas iestādē ir vai kurai būtu jābūt dokumentētai. Ja konstatējams, ka pieprasītā informācija dokumentētā veidā nav iestādes rīcībā un tā arī nav informācija, ko iestādei būtu vajadzējis dokumentēt, iestādei jāatsaka pieprasītās informācijas sniegšana sakarā ar to, ka iestādes rīcībā šādas dokumentētas informācijas nav (tas, protams, neizslēdz, ka iestāde var sniegt atbildi Iesniegumu likuma izpratnē) (sk. 2020. gada 30. janvāra Senāta sprieduma lietā Nr. SKA-249/2020 10. punktu).
Izvērtējot jautājumu būtību, atzīstams, ka pieprasītās ziņas nav informācija, kuru Kancelejai atbilstoši tās kompetencei būtu jārada, tādēļ Kanceleja šādu informāciju Jums izsniegt nevar. Attiecīgi Jums tiek atteikts izsniegt informāciju.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
