Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs, iepriekšējais padomju tautas tiesnesis un diplomāts Andris Teikmanis vēstulē piedraudējis drīzumā gaidāmās grāmatas autoram ar kriminālsodu par „prettiesisku privāta rakstura informācijas iegūšanu un publicēšanu”, - tas izriet no A. Teikmaņa vēstules, kurā viņš „Egila Levita kunga uzdevumā” arī atteicis drīzumā gaidāmās grāmatas „Viltvārdis” autoram iespēju iepazīties ar dokumentiem, kas viestu skaidrību par šaubas radošiem pašreizējā valsts galvas biogrāfijas faktiem.

Vēstulē, ko Lato Lapsa publicējis sociālajā tīklā Facebook un kura pretēji ierastai lietvedībai nav noformēta uz Valsts prezidenta kancelejas veidlapas, A. Teikmanis vairākkārt norādījis, ka tieši E. Levita uzdevumā atsaka ne tikai informācijas sniegšanu, bet arī atļaujas došanu iepazīties ar dažādiem valsts iestāžu rīcībā esošiem materiāliem.

Kā izriet no A. Teikmaņa vēstules, prezidents nav ieinteresēts tajā, lai kāds pārbaudītu datus par viņa gūto izglītību un sacerētajiem zinātniskajiem darbiem: „Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 3. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju Hamburgas Universitātē iepazīties ar viņa zinātniskajiem darbiem, kā arī nesniedz Jums atļauju Hamburgas Universitātē iepazīties ar viņa iegūtajiem izglītības dokumentiem un dokumentiem, kas apliecina viņa apgūtos kursus attiecīgo izglītības programmu ietvaros.”

Publiski ir izskanējušas ziņas, ka E. Levita runu un rakstu krājums „Valstsgriba” pērn izdots ar nopietniem autortiesību pārkāpumiem, un A. Teikmaņa vēstulē norādīts, ka par šo tēmu prezidents izteikties atsakās: „Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 4. janvāra vēstuli par grāmatu “Valstsgriba”, informēju, ka Egils Levits neplāno Jums sniegt informāciju vai atbildes par grāmatas “Valstsgriba” sagatavošanu un izdošanu.”

Sabiedrībā ilgu laiku ir izskanējušas dažādas versijas par to, kāda īsti pilsonība vai pat vairākas pilsonības ir bijušas un ir tagadējam valsts prezidentam. Izrādās, ka arī par šo jautājumu E. Levita nostāja ir skaidra – sabiedrībai par to nekas precīzi nav jāzina. „Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 5. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju iepazīties ar Vācijas Federatīvās Republikas varas iestāžu rīcībā esošo informāciju par viņu,” raksta A. Teikmanis, piebilstot, ka sabiedrībai pietiek ar E. Levita intervijās teikto par šo tēmu.

Tāpat vēl aizvien tiek izteiktas dažādas versijas par to, kādā veidā E. Levitam ar ģimeni 1972. gadā izdevās izceļot no Padomju Savienības, taču arī par šo tēmu prezidents vēlas ne tikai klusēt, bet arī nepieļaut, lai tiktu publiskoti arhīvu materiāli. „Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 6. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju Latvijas nacionālajā arhīvā iepazīties ar Iekšlietu ministrijas Vīzu un ārvalstu pilsoņu reģistrācijas nodaļas Jonasa Levita ar ģimeni emigrācijas lietu, kas datēta ar 21.01.1970. - 21.06.1972,” raksta E. Levita kancelejas vadītājs.

A. Teikmanis vēstulē arī izteicis nepārprotamu brīdinājumu par to, ar ko var beigties informācijas vākšana par pašreizējā prezidenta biogrāfijas noslēpumiem: „Vēlos uzsvērt, ka prettiesiska privāta rakstura informācijas iegūšana un publicēšana jeb nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem ir kriminālsodāma darbība, par ko var tikt piemērots Krimināllikumā paredzētais sods.”

Šī vēstule pilnā apmērā ir publicēta arī jaunās grāmatas interneta vietnē www.viltvardis.com. Interesanti, ka tieši pēc vēstules un citas informācijas publicēšanas par gaidāmo grāmatu šī vietne trešdienas vakarā piedzīvoja apjomīgu tā saucamo DDoS uzbrukumu, līdz ar ko vairākas stundas tās darbība bija paralizēta.

Savukārt Lato Lapsa sociālajā tīklā Facebook ir ievietojis šādu ierakstu: „Liels paldies, godātie jaunās grāmatas vietnes www.viltvardis.com lasītāji un komentāru autori! Ir tiešām patīkami apzināties, ka grāmata ir radījusi tik lielu interesi, vēl nemaz neparādoties grāmatnīcu plauktos, un ka ir tik daudz tās saturā tik ļoti ļoti ieinteresētu ļaužu. Arī sekmīgi pārlaistais DDoS uzbrukums lapai un manai necilajai personai veltīto komentāru gūzma rada patiesu gandarījumu par paveikto un dod vēl papildu impulsu strādāt pie grāmatas otrās daļas. Liels visiem paldies! Grāmatnīcās "Viltvārdim" vajadzētu parādīties jau nākamnedēļ. Meli vienmēr nāk gaismā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...