Levita paziņojums, izsludinot likumu “Dzīvojamo telpu īres likums”: pieņēmumi un izdomājumi bez juridiska pamatojuma

Pieņemsim ka sabiedrība Saeimai, valsts prezidentam ir tikai tādi ķēdē piesieti sētas suņi, kuri nav jauzklausa, jo viņi gan stipri rej, bet iekost nevienam nevar.

Bet nav saprotams, kā var neuzklausīt starptautisku organizāciju viedokli un rezolūcijas, tajā skaitā ignorējot Eiroparlamenta š.g 21. janvāra rezolūciju un Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (ANO cilvēktiesības) 2021.03.08. Mājokļa lietošanas drošība paziņojumu Latvijai, ka tā “… ir noraizējusies, ka jaunais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts, kuru paredzēts pieņemt drīz pēc tam, kad Parlaments ir pabeidzis trešo lasījumu, ievērojami vājina īrnieku tiesības un īrniekiem ļaus iesniegt prasības vietējās tiesās, lūdzot izlikšanu īrnieku bez iebildumiem”.

Ieskats valsts prezidenta paziņojumā, kā viņš motivē savu rīcību, izsludinot īres likumu:

Paziņojums: „Uzskatu, ka pieņemtais likums ir nepieciešams un tajā ir ietverts rūpīgi pārdomāts un līdzsvarots regulējums visas sabiedrības kopējās interesēs.

Tāpat likumā ievērotas arī vienas atsevišķas sabiedrības grupas – denacionalizēto namu īrnieku intereses, paredzot teicamu pāreju uz jauno regulējumu.”

Biedrība “AUSMA” (turpmāk – Biedrība): „Prezidenta k-gs, izlasiet šo teikumu par “teicamu pāreju”, un vai Jūs sapratāt, kur un kā tā izpaužas? Nav korekti izteikt viedokli, kuram nav motivācijas, un izsludinātajā likumā nav tādu pierādījumu. Un kāds šeit sakars “visai sabiedrībai”, kad likums radīts ar nolūku izrēķināties ar denacionalizēto māju īrniekiem? Neliekas smieklīgi par “teicamu pāreju” vai tas tomēr nav teikts apsmieklam?

Paziņojums: „Īpašuma reformas ietvaros pēc valsts neatkarības atjaunošanas radīja likumdevēja pienākumu taisnīgi atrisināt arī denacionalizēto īrnieku un to vēl pirms īpašuma reformas noslēgto īres līgumu jautājumu.

Latvijas likumdevējam pēc neatkarības atjaunošanas ir pienākums iespēju robežās izlīdzināt padomju okupācijas režīma nodarītos zaudējumus, atjaunot taisnīgumu un atrast iespējami taisnīgu līdzsvaru starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm.”

Biedrība: „Prezidenta k-gs, te jūs aizrunājaties, vai? Kāds te sakars ar “okupācijas režīma nodarītiem zaudējumiem”, kad šos zaudējumus – denacionalizēto māju īrnieku diskrimināciju radīja ar neatkarīgās 1990. gada Latvijas likumiem, sadalot īrniekus šķirās – vieni drīkst privatizēt dzīvokļus, kuri liela daļa privileģēti pat kā iebraucēji saņēma īres dzīvokļus jaunajā mājās un privatizēja īpašumā, bet īrniekiem, kuri palika dzīvot paaudžu paaudzēs vecajās mājās, liedza īres dzivokļa kompensāciju. Un kurā likuma pantā, prezidenta k-gs, jūs atradāt taisnīgu risinājumu? Ar draudiem izmest uz ielas desmitiem tūkstošu īrnieku? Izlasiet 30.10. 1991.g. Augstākās Padomes (AP) lēmumu “Par kompensācijām”, kurš jau 30 gadus netiek pildīts, lēmums, kura izstrādē un pieņemšanā, iespējams, arī jūs ņēmāt dalību, aizmirsāt? Jūs šodien ar šo savu paziņojumu uzliekat tieši vainu uz denacionalizēto māju īrniekiem kā vainīgiem pie okupācijas? Kurā likuma pantā jūs saskatāt “taisnīgu līdzsvaru? Tēlaini izsakoties, kā var vienoties “vilks ar aitu”, kur noteikts, ka līgumu jāpārslēdz, “savstarpēji vienojoties”. Ak, noteiks tiesa, ja nespēs vienoties? Pēc kukuļa lieluma? Pārtrauciet, lūdzu, pazemot aptuveni 60 000 denacionalizēto māju īrnieku ģimeņu!

Paziņojums: „Denacionalizēto namu īrnieku jautājumu likumdevējs pēc būtības nebija spējis atrisināt ļoti ilgu laiku…”

Biedrība: „Tieši tā, prezidenta k-gs, “likumdevējs pēc būtības nebija spējis atrisināt ļoti ilgu laiku…”. Šie īrnieki paļāvās, 30 gadus paļāvās un gaidīja risinājumu, karoja ar namīpašniekiem pret viņu represijām, gaidīja, ka likumdevējs atrisinās un novērsīs viņu diskrimināciju, neatstājot viņus ārpus likuma, jo it kā “viens likums, viena taisnība” par dzīvojamo māju privatizāciju, cerot, ka diskriminācija tiks tomēr novērsta, kad vieniem īrniekiem pie vienādām īres tiesībām varēja privatizēt savus īres dzīvokļus, bet denacionalizēto māju īrniekus atstājot bez risinājuma, kā tautas ienaidniekus, kā okupantus?! Vai Jūs nepamanījāt, ka esiet aizrunājies par denacionalizēto māju īrnieku “paļāvību”? Lasiet it kā savus vai nomenklatūras sagatavotos vārdus:

Paziņojums: „Vēlos uzsvērt, ka Latvijas likumdevējs nekad nav radījis tiesisko paļāvību denacionalizēto namu īrniekiem, ka viņu tiesiskais stāvoklis netiks pārskatīts un varēs turpināties bezgalīgi ilgi.”

Biedrība: „Prezidenta k-gs, vai jums šie vārdi neliekas kā apsmiekls ap 60 000 cilvēkiem, kas, pēc mūsu aplēsēm, vēl palikuši kā denacionalizēto māju īrnieki? Jūs aizmirsāt vai kaut kas neiet ar atmiņu, ka joprojām ir spēkā Augstākās Padomes 1991.gada 20 oktobra lēmums “Par kompensācijām”, pie kura varētu būt strādājis arī jūs, un nesaprotat, ka denacionalizēto māju īrnieki 30 gadus paļāvās, ka taisnīgums tiks atjaunots, tas ir, tiks izpildīts AP lēmums “Par kompensācijām”? Teiksim, kā to cilvēcīgi izdarīja Lietuva. Jums neliekas, ka nomenklatūra jūs ievedusi neērtā situācijā ar paziņojumu tieši minētā un cita teiktā sakarā?

Vai jums, prezidenta k-gs, neliekas, ka paziņojuma sacerētāji jūs ieveda pretrunās ar vārdiem, citēju: “… jau no īpašuma reformas sākuma likumos ietvertajām garantijām, kas aizsargāja denacionalizēto namu īrniekus, bija pagaidu raksturs”. Lasi: “pagaidu raksturs”, nepildot minēto AP lēmumu? Tas ir klajš izdomājums par “pagaidu raksturu”. Kurā likumā vai MP vai MK lēmumā tas teikts, un kā tas “pagaidu raksturs” izpaužas – ar deportāciju gaidīšanu, kas paredzēts šajā jūsu izslavinātajā likumā. Izlasiet likumu normas, kuras tika nosauktas mūsu lūgumā neizsludināt likumu, kuras likums neievēroja, un īres likuma pantus, kuros saskatāmas tiešas deportācijas no īres dzīvokļa – ar reģistrāciju zemesgrāmatā un, slēdzot jaunu, terminētu līgumu pēc savstarpējas vienošanās, ka ģimenes locekli nemanto īre tiesības, kas nozīmē, ka dzērājs īrnieks, vārmāka ģimenē varēs terorizēt ģimeni. Jums neliekas, piemēram, ka šis pants satur krimināla rakstura pazīmes, atbalsta ģimenes varmākas?

Paziņojums: „Likumdevēja pienākumu nodrošināt šādu saprātīgu un taisnīgu pāreju apstiprinājusi arī Satversmes tiesa (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta spriedumu lietā Nr. 2005-06-01).”

Biedrība: „Vai, prezidenta k-gs, jūs nezināt, ka Satversmes tiesa nav likumdevējs un nerisina īres tiesiskās attiecībās. Kur jūs atradāt “taisnīgu pāreju” - ar līguma pārslēgšanu, no jauna savstarpēji vienojoties – par īres maksu pēc izīrētāja apetītes vai tiesā pēc kukuļa lieluma. Pasakiet īrniekiem – kā viņi var vienoties, pēc kādiem principiem? Kurā likuma pantā ir šie nosacījumi vienoties? Piespiežot tiesā ar ierakstu zemesgrāmatā, citādi “pirkums lauzīs īri” un īrnieks uz ielas - tā ir vienošanās? Tie nav draudi īrnieku deportācijai uz ielas?

Paziņojums: „Tiesiskās paļāvības principa piemērošana attiecībā uz likumdevēja darbību ir ierobežota…”

Biedrība: „Ar ko ierobežota paļāvības principa piemērošana, ar valsts varas bezatbildību, nolaidību, ar AP lēmuma nepildīšanu, ar diskriminācijas nostiprtināšanu šajā īres likumā? Atvainojiet, kā nav neērti izdomāt un sludināt to, kā nav, kas nav noteikts nevienā tiesību normā!”

Paziņojums: „Tiesiskās paļāvības princips neizslēdz iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, jo principā persona nevar paļauties uz to, ka normatīvais regulējums nekad netiks grozīts tai nelabvēlīgā veidā.”

Biedrība: „Nu re, te atkal atzināt, nonācāt pretrunā ar iepriekš teikto, ka likums labs, te faktiski jau atzīstat, ka notiek tas, kas notiek – “normatīvais regulējums” tiek grozīts īrniekiem nelabvēlīgā veidā, bravo, vai tā ir demokrātija, kur tiesiskums vieniem ir tiesikuma bende īrniekiem?”

Paziņojums: „Likumdevējam ir jāvar vadīt sabiedrības attīstību, orientējoties uz sabiedrības kopējo labumu. Šajā gadījumā visu laiku ir bijusi zināma likumdevēja griba, ka likumos ietvertās garantijas denacionalizēto namu īrniekiem ir tikai pagaidu risinājums,

Tāpat denacionalizēto namu īrniekiem un šo namu īpašniekiem bija zināms, ka pēc īpašuma reformas izveidojušos situāciju likumdevējam ir pienākums taisnīgi atrisināt lai atgrieztos pie brīvas civiltiesiskas apgrozības dzīvojamo telpu īres tirgū.”

Biedrība: „”Lai atgrieztos pie brīvas civiltiesiskas apgrozības dzīvojamo telpu īres tirgū” uz represiju pamata, uz īrnieku diskriminācijas nostiprināšanas pamata? Vai 30.10.1991. gada AP lēmums bija “pagaidu risinājums”?”

Paziņojums: „Likuma pārejas noteikumu 4. un 5. punktā Saeima paredzējusi, ka īres līgumi, kas noslēgti pirms likuma spēkā stāšanās 2021. gada 1. maijā, paliek spēkā, bet izīrētājam un īrniekam ir pienākums vienošanās ceļā tos grozīt, lai saskaņotu ar likuma prasībām.”

Biedrība: „Te nu bija, prezidenta k-gs, visam jūsu teiktajam kronis, ka izīrētājam un īrniekam ir pienākums vienošanās ceļā tos grozīt (lasi: grozīt pirmsreformas līgumus), lai saskaņotu ar likuma prasībām, kas likumā arī paredzēts, lai pretrunā ar zemāk teikto apietu pārejas noteiktos atliktos terminus? Rezultātā – represijas, uz ielas bez citas dzīvojamāss telpas ierādīšanas. Jau šodien daži izīrētāji plāno saņemt būvatļauju par mājas kapitālo remontu, ievada sarunas, jo šī likuma norma īzīrējājiem esot viens labs paņēmiens, iegansts padzīt denaciomalizēto māju īrniekus kā suņus no būdas.

V.P. Izīrētājam un īrniekam likumdevējs ir devis laiku līdz 2026. gada 31. decembrim, lai vienotos gan par īres līguma termiņu, gan par citām būtiskām līguma sastāvdaļām, kuras pārskatāmas pēc Likuma spēkā stāšanās. Ja puses nespēj savstarpēji vienoties, attiecīgo strīdu izšķir tiesa. Attiecībā uz īres līguma termiņu Likuma pārejas noteikumu 5. punktā īpaši uzsvērts: ja puses nespēj par to vienoties, to nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Biedrība: „Vai te jūs, prezidenta k-gs, neredzat tīšas, atklātas represijas un teroru? Ko var noteikt tiesa denacionalizēto māju īrniekiem, kurus valsts ir atstājusi namīpašniekiem savstarējā naida kurināšanai, celt naidu vieniem pret otriem, kur jau 30 gadus īrniekus uzskata par “parazītiem”, komunistiem vai tml., kuri parazitējot uz namīpašnieku rēķina un nabaga namīpašniekiem nav, par ko remontēt mājas, par ko atklāti izsakās komentāros, publiskās runās un rakstos, aizmirstot, ka šādu situāciju radīja 1990.gada 4. maija Latvija, kura pat rupji pārkāpa Neatkarības deklarācijas 8. pantu. Arī šo Deklarācijas apņemšanos saglabāt jau iegūtas tiesības valsts prezidents aizmirsa savā paziņojumā, ka tas pants tiek pārkāpts?”

Paziņojums: „Savukārt Likuma pārejas noteikumu 3. punkts dod iespēju īres līgumu ierakstīt zemesgrāmatā…

Uzskatu, ka šis Likuma pārejas noteikumos ietvertais regulējums nodrošina taisnīgu pāreju un saprātīgi līdzsvaro iesaistīto pušu intereses visas saiedrības kopējās interesēs.”

Biedrība: „Lūk, represijas – ja īrnieks neraksta līgumu zemesgrāmatā, likums izīrētājam piešķir tiesības īrniekus piespiest pārskatīt līgumu un to reģistrēt zenesgrāmatā piespiedu kārtā – caur tiesu. Kur jūs, prezidenta k-gs, atradāt “taisnīgu pāreju”, vai atkal slavinājums – “saprātīgi līdzsvaro iesaistīto pušu intereses visas sabiedrības kopējās interesēs”. Ārprāts, ne īrnieka intereses. Un kur paliek cita likuma regulējums, ka “likumam nav atpakaļejoša spēka”? Kur palika Satversmes tiesas spriedums, kas atzina, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8.pants atbilst Satversmesi, tas ir, ka “pirkums nelauž īri”? Tas nav atceļams un īrniekiem pamats palikt pie sava pirmsreformas īres līguma, ko Jūs teiksiet par to? Šo spriedumu jums nomenklatūra sagatavotajā paziņojumā neļāva pieminēt kā neizdevīgu?

Paziņojums: „Vienojoties par īres līgumu grozījumiem vai par to lemjot tiesas ceļā, vajadzētu ievērot taisnības apziņas un vispārējo tiesību principu prasības (Civillikuma 5. pants), jo īpaši taisnīguma un samērīguma principu.

Biedrība: „Nu skaisti, “vajadzētu ievērot taisnības apziņu”, bet vai esat manījis, ka Latvijā kāds ievēro likumu? Tātad jūs motivējat paziņojumu ar devīzi, jau kārtējo reizi – kas būtu, ja būtu, bet ziniet, ka mūsu tiesās, kā kāds advokāts publiski teica, bez naudas tiesā nav, ko darīt, tātad taisnīgums ir mērams pēc kukuļa lieluma?

Paziņojums: „Likums neparedz īpašas kompensācijas denacionalizēto namu īrniekiem un tas arī nav šajā Likumā risināms jautājums. Attiecīgais jautājums jau sen ir regulēts.”

Biedrība: „Te jums, prezidenta k-gs, pilnīga taisnība, ka likums neparedz īpašas kompensācijas utt. Bet, kas tās par “īpašām” kompensācijām, neatklājāt un, kas, kad šāda “īpašas kompensācijas” ir pieprasījis, kā vienīgi diskriminācijas novēršanu pret milzīgi lielu īrnieku masu denacionalizētajās mājās un īres dzīvokļa kompensāciju pēc principa – “viens likums, viena taisnība”, jo visi īrnieki pirms reformas bija ieguvuši dzīvokļus pēc vienādiem principiem.

Paziņojums: „Likuma "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 26.¹ un 26.² pantā ir ietverts pietiekams tiesiskais pamats, lai ar šādiem pabalstiem nepieciešamības gadījumā sniegtu vajadzīgo atbalstu denacionalizēto namu īrniekiem un nodrošinātu individuālo taisnīgumu konkrētos dzīves gadījumos, kad tas ir nepieciešams.”

Biedrība: „Šis likums pieņemts pirms 16 gadiem, jau sen ir apturēts, bez seguma. Un ko var līdzēt likums, ja Rīgas dome šodien paziņo, ka šādiem mērķiem tai nav naudas, un kā var plānot maksājumus, ja nav zināms pēc oficiālas statistikas, cik cilvēki pretendē uz kompensācijām utt.

 Lasītāji, lasiet prezidenta paziņojumu un brīnieties, ka tas galvenokārt balstīts uz pieņēmumiem, izdomājumiem, uz vēlējumiem, ko var novērtēt kā emociju pārsātinātu stāstījumu, bez juridiska pamatojuma, apejot pat sabiedrisko organizāciju juridisko izklāstu, ko īres likums pārkāpj un neievēro, tajā skaitā, Eiroparlamenta š.g 21. janvāra rezolūciju un Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (ANO cilvēktiesības) 2021.03.08. Mājokļa lietošanas drošība paziņojumu Latvijai, ka tā ir noraizējusies, ka jaunais “Dzīvojamo telpu īres likuma” projekts, kuru paredzēts pieņemt drīz pēc tam, kad parlaments ir pabeidzis trešo lasījumu, ievērojami vājina īrnieku tiesības un īrniekiem ļaus iesniegt prasības vietējās tiesās, lūdzot izlikšanu īrnieku bez iebildumiem.

ANO iebildumus tieši par šo likumu Latvijas prezidents arī nav ievērojis, kaut tas tika citēts un minēts arī mūsu Lūgumā prezidentam.”

Paziņojums: „Augstu vērtēju Saeimas pieņemto lēmumu atkal paredzēt finansējumu valsts līdzfinansējumam šā pabalsta izmaksai (sk. likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam" 51. pantu).”

Biedrība: „KĀ VAR KAUT KO RISINĀT, PIEŠĶIRT NAUDU ANONĪMIEM MĒRĶIEM, JA NAV oficiāli noskaidrots, APJAUSTS, UZ KĀDU denacionalizēto īrnieku skaitu TAS ATTIEKSIES?”

Paziņojums: „Likumdevējam pašam arī pēc likuma spēkā stāšanās iespēju robežās jāseko līdzi tam, vai tiesību piemērošanas praksē šīs normas patiešām efektīvi pilda savu uzdevumu.”

Biedrība: „Labi teikts, prezidenta k-gs, - KAS BŪTU JA BŪTU! Vai tas būtu valsts prezidenta līmeņa izteikums, jāšaubās. Drīzāk šo un citas neadekvātas frāzes prezidentam ir piespēlējuši paziņojuma patiesie autori.”

Paziņojums: „Tādēļ sagaidu, ka Saeima arī pēc likuma spēkā stāšanās turpinās sekot līdzi šim jautājumam un likuma piemērošanai praksē. Jo īpaši uzmanība būtu pievēršama tam, vai likumā "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētais pabalsts ir pieejams denacionalizēto namu īrniekiem.”

Biedrība: „Prezidenta k-gs, tikko bija teikts, ka likums vēl neko nenozīmē. Pareizi, pie mums tos nepilda, un nekas par to neatbild, kā bija attiecībā uz medicīnas darbinieku algu palielināšanu, kur nu sekos, lai izmaksātu kompensācijas par okupāciju vainīgos, kuri pēc okupācijas ieņēma saimnieku dzīvokļus un 50 gadus nemaksāja par īri saimniekiem (daļēji no Vairas Vīķes-Freibergas izteikumiem Rīgas Balss rakstā “Septiņas aktualitātes ar valsts prezidenti”. Vai nav neērti balstīties uz teoriju - KAS BŪTU, JA BŪTU. Atvainojamies, nevajadzēja gan blefot, ja nemaz nav zināms, cik šādu īrnieku ir, kādas naudas summas vajadzīgas. Un vai vajadzēja reducēt jautājumu uz “maznodrošinātiem”, kad visi šie “nodrošinātie” īrnieki atšķiras no maznodrošinātajiem ar dažu desmitu naudas vienību starpību, bet tie, kuriem bija iespējas pamest šo karalauku, jau sen pameta šo elles dzīvokļa dzīvošanu, kā kāds deputāts teica, ka jūs uz okupantu rēķina spīdziniet savus latviešus, kas jums nedara godu pašiem latviešiem, tā apmēram.

Šeit teiktajam pievienojam kādu aforismu, ko biedrībai atsūtīja kāds interesents tieši šajā sakarā, kas pirms kāda laika tika publicēts Facebook sakarā ar īres likuma izsludināšanu, citēju: “Tuvākajās dienās mēģināšu kaut ko "piestiķēt." Šoreiz "iebraucēji" nolika "pie vietas" pirmskara māju "īrniekus." Nākošie ir - nu jau "padomju laika" māju dzīvokļu īpašnieki? Kāds gan te "tiesiskums" tādā - haosa teritorijā, ko daži vadītāji mēģina saukt par "valsti"? A? Kur te - valsts un "taisnīgums"? Nu? Murgs - vienkārši. Pagaidām "valsti" - grūti saskatīt. Nu – baigie "prezidenti" un "parlamentārieši." Kauns! Toč - kauns! Ko vēl? Muld, muld un vēlreiz - muld. Nu, vai tā ir - Valsts? Neizteikšos, lai kāds "neņem - personīgi." Klementij - turies! Jāni - turies! Anna - nepadodies! Boris - turi acis vaļā! Pārējie - "turieties uz strīpas" - panndēmijas laikā "mazie susļiki" stumj cauri "lielās rēbas." Esam gatavi? Šoreiz nelieku pielikumu, jo jautājums "pārāk sakarsis." Kad būs gatavs, tad būs pielikums”.

Nobeigumā ir jāpiemin Eduards Veidenbaums “Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks, kas varmākam skādi dar, nosaukts tiek grēks” vai jācitē Viļa Selecka raksts https://www.delfi.lv/news/versijas/vilis-seleckis-kad-tiesiskums-parversas-par-tiesiskuma-bendi.d?id=50869275

Lasiet pilnu valsts prezidenta paziņojuma tekstu un likumu “Dzīvojamo telpu īres likums”, kuru izsludināja prezidents, un vērtējiet, varbūt biedrības “AUSMA” piebildēs nav taisnība?

https://www.vestnesis.lv/op/2021/65A.7

https://www.vestnesis.lv/op/2021/65A.1

Dievs svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu: