Levits sev paklusām izvēlējies arī ekonomikas padomnieci bez mazākās pieredzes uzņēmējdarbībā un bez biznesa izglītības
PIETIEK09.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, neveiksmīgā politiķe Sarmīte Ēlerte nav vienīgā valsts prezidenta Egila Levita pēdējā laikā paklusām, slēpjoties no sabiedrības, pieņemtā padomniece, - par valsts galvas padomdevēju ekonomikas politikas jautājumos iecelta Alise Pīka, no kuras oficiālās biogrāfijas izriet, ka viņai nav ne mazākās pieredzes reālā uzņēmējdarbībā, ne arī augstākās izglītības biznesa vadībā vai līdzīgā jomā. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē jaunās ekonomikas padomnieces izglītības un darba pieredzes datus.
Izglītība
2002 – Latvijas vidējās vispārējās izglītības diploms, Rīgas Franču Licejs,
2003 – Kanādas vispārējās izglītības diploms Cambridge International College of Canada,
2008 – M.A. Single Honours Politics (grāds politikas zinātnē) Juridiskā, uzņēmējdarbības un sociālo zinātņu fakultāte, Glāzgovas Universitāte.
Profesionālā darbība
No 2009. gada marta līdz 2009. gada jūlijam – stažiere starpinstitūciju koordinācijas nodaļā, Enerģētikas Ģenerāldirektorāts Eiropas Komisija
No 2009. gada augusta līdz 2011. gada februārim – programmas kordinators [saglabāta oriģinālrakstība no prezidenta mājas lapas], “Briseles Forums” un “Halifaksas Starptautiskās Drošības Forums’’, ASV Vācijas Maršala Fonds (The German Marshall Fund of The United States),
No 2011. gada februāra līdz 2011. gada decembrim – British GRI Konferences direktore, Starptautiskā nekustamā īpašuma institūts (Global Real Estate Institute),
No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada septembrim – pārstāvniecības vadītāja vietniece Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Lielbritānijas pārstāvniecībā un ekonomiskais atašejs Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē,
No 2018. gada oktobra līdz 2019. gada augustam – pārstāvniecības vadītāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Nīderlandes pārstāvniecībā un Ekonomiskā padomnieka vietas izpildītāja Latvijas vēstniecībā Nīderlandes Karalistē.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
