Levits un viņa kanceleja atkal stīvējas ar „īpašo viesu” saraksta atklāšanu
PIETIEK25.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc 17. novembrī notikušās svinīgās pieņemšanas, kas tika rīkota par godu valsts proklamēšanas 101. gadadienai, pagājusi jau nedēļa, bet valsts prezidents Egils Levits un viņa kanceleja jau tradicionāli stīvējas ar pieņemšanas viesu saraksta atklāšanu sabiedrībai.
Kā zināms, administratīvā tiesa ir sākusi tiesvedību saistībā ar Levita kancelejas rīcību, slēpjot ziņas par Levita „inaugurācijas ballītes” viesu izvēles kritērijiem un saistītiem jautājumiem.
Kā zināms, inaugurācijas pasākuma ielūgto sarakstu Levita „komanda” publiskoja tikai pēc divu nedēļu izvairīšanās, stomīšanās un melošanas, bet pēc tam atklājās, ka jaunā prezidenta kanceleja mēģina noslēpt arī lielāko daļu no „inaugurācijas ballītes” izmaksām.
„Sarīkojuma izmaksas veido šādas izmaksu pozīcijas - telpu noformējums ar ziediem - EUR 6255.70 (seši tūkstoši divi simti piecdesmit pieci euro un 70 centi), pasākuma vadīšana un muzikālie priekšnesumi - EUR 3210.00 (trīs tūkstoši divi simti desmit euro), pasākuma scenogrāfijas izstrāde un tās tehniskā īstenošana - EUR 12042.80 (divpadsmit tūkstoši četrdesmit divi euro un 80 centi), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojums - EUR 400.00 (četri simti euro), pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksas - EUR 150.00 (viens simts piecdesmit euro),” – šāda bija prezidenta kancelejas oficiālā atbilde par pasākuma izmaksām.
Taču šajā oficiāli sniegtajā informācijā, kuras sagatavošana Levita kancelejai bija prasījusi veselas divas nedēļas, bija „piemirsta” ievērojamākā pasākuma izmaksu daļa, kuras dēļ visa „ballīte” nodokļu maksātājiem izmaksāja vismaz 48 tūkstošus eiro. Runa ir par ēdināšanas un dzirdināšanas izmaksām.
Tikai pēcāk Levita kanceleja bija spiesta atklāt, par ko tieši samaksāti prezidenta viesu ēdināšanai un dzirdināšanai iztērētie 26 tūkstoši eiro. Tāpat tikai pēc lielas stīvēšanās tika publiskots ielūgto viesu saraksts, turklāt par virkni viesu Levita kanceleja tā arī nevēlējās paskaidrot – par kādiem nopelniem tie ielūgti.
Savukārt tagad, kad pagājusi jau nedēļa kopš Levita rīkotās svinīgās svētku pieņemšanas Rīgas pilī, viņš un viņa kanceleja jau atkal vilcinās atklāt ielūgto sarakstu.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.