Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek rīcībā nonācis starptautiskās lidostas Rīga ārkārtas akcionāru sapulces protokols, kas datēts ar šā gada 14. jūliju: pretēji satiksmes ministra Anrija Matīsa (attēlā pa labi) aizvadītās nedēļas apgalvojumiem, ko viņa vārdā izteica ministrijas preses pārstāvis Aivis Freidenfelds, šis dokuments, ko šodien publiskojam, rāda - patiesībā Satiksmes ministrija kā lidostas akcionārs ir vajadzības gadījumā pat ļoti detalizēti spējusi ietekmēt lidostas rīcību.

Satiksmes ministrija, kas šomēnes negaidīti gandrīz pilnā apmērā nomainīja starptautiskās lidostas Rīga valdi, aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka tā vispār nespējot "izdarīt nekādas aktivitātes" ne uz lidostu, ne arī uz valsts īpašumā esošo nacionālo aviokompāniju airBaltic, kas, kā Pietiek jau informējis, pārvērtusi par sistēmu lidostas pakalpojumu neapmaksāšanu.

"Satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs ir norādījusi, ka abu valsts uzņēmumu saimnieciskie jautājumi ir risināmi sarunu ceļā. Tā kā šobrīd abu sabiedrību jautājums par savstarpējiem saimnieciskajiem darījumiem atrodas tiesu instancēs, tad Satiksmes ministrija kā akcionārs nekādas aktivitātes uz abiem uzņēmumiem izdarīt nevar," - ar šādu paziņojumu otrdien nāca klajā ministrija.

Šādi ministrija atbildēja uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, vai tā ir veikusi kādas aktivitātes saistībā ar to, ka airbaltic turpina nemaksāt par lidostas pakalpojumiem, bet, ja ne, vai tas nozīmē, ka Satiksmes ministriju neuztrauc, ka šāda nemaksāšana grauj lidostas saimniecisko stāvokli.

Satiksmes ministrija, kas vēl šomēnes, tā arī nepaskaidrojot iemeslus, pēkšņi gandrīz pilnā sastāvā nomainīja lidostas valdi, uzskatot, ka "savstarpēji diskutablie saimnieciskie jautājumi ir vispirms risināmi sarunu ceļā, nevis iesaistot šajā procesā masu plašsaziņas līdzekļus".

Taču patiesībā, kā rāda Pietiek šodien publiskotais dokuments, ministrijai ne tikai ir visplašākās iespējas ietekmēt tās kontrolēto valsts kapitālsabiedrību darbu, bet tā arī nekavējas tās vajadzības gadījumā izmantot.

Lidostas akcionāru sapulces - kurā vienīgais valsts kā akcionāra pārstāvis ir bijusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa - protokols rāda, ka vienā pašā ārkārtas akcionāru sapulcē ministrijas pārstāve lidostas Rīga vadībai devusi piecus ļoti konkrētus izpildāmus uzdevumus.

Lidostas vadībai uzdots izvērtēt un iesniegt ministrijai gan iespējamos riskus saistībā ar Lietuvas Republikā reģistrētās bankrotējušās aviokompānijas flyLAL prasību, gan skaidrojumu par strīdu starp lidostu un SIA Rixport, gan  detalizētu izvērtējumu par plānoto naudas plūsmas pārskatu saistībā ar lidostas paplašināšanu, gan lidostas attīstības stratēģiju un aktualizēto biznesa plānu.

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot aktualizēto satiksmes ministra viedokli - vai pēc šī dokumenta nākšanas klajā viņš joprojām turpinās apgalvot, ka ministrija nespējot "izdarīt nekādas aktivitātes" attiecībā uz lidostu Rīga.

Pietiek jau informējis, ka jau vismaz kopš 2011. gada vasaras beigām nacionālā aviokompānija airBaltic savu "veiksmes stāstu" kaldina, ignorējot tai katru mēnesi piesūtītos starptautiskās lidostas Rīga rēķinus un vienkārši nemaksājot par lidostas pakalpojumiem. Pietiekš jau ir publiskojis gan virkni lidostas izrakstītu rēķinu par iespaidīgām summām, ko airBaltic nav uzskatījusi par nepieciešamu apmaksāt, gan  lidostas iepriekšējās vadības vēstuli.

Šajā nu jau atceltās vadības vēstulē minēts, ka aviokompānijas parāds lidostai šā gada februārī bijis 23 633 428 eiro, un norādīts, ka "pēc izlīguma noslēgšanas lidosta vairākkārtīgi ir nosūtījusi Air Baltic atgādinājuma vēstules par aktuālajām parāda summām, kā arī lūgusi nekavējoties veikt lidostas izrakstīto rēķinu apmaksu un sniegt atbildi par iespējamiem Air Baltic parāda samaksas risinājumiem. Air Baltic uz lidostas nosūtītajām vēstulēm nav piedāvājis risinājumus parāda samaksai".

Jau 2010. gadā lidosta bija iesniegusi prasības pieteikumu pret airBaltic par parāda piedziņu, tobrīd lūdzot piedzīt būtiski mazāku summu. 2011. gada aprīlī tika noslēgts izlīgums. 28. aprīlī tiesā tika iesniegts pušu lūgums apstiprināt izlīgumu. 2011. gada 6. jūlijā tiesa izlīgumu apstiprināja, un airBaltic apņēmās 1,11 miljonu latu līgumsodu samaksāt laika periodā no 2014. gada 30. novembra līdz 2015. gada 29. novembrim, bet pamatparādu 6 miljonu latu apmērā - laika periodā no 2015. gada 30. novembra līdz 2019. gada 29. novembrim.

Taču faktiski nekavējoties līdz ar šīs tiesvedības izbeigšanu airBaltic ir sācis uzkrāt jaunus parādus pret lidostu, radot iespaidu, ka par tās pakalpojumiem principiāli negatavojas maksāt, - kā rāda Pietiek rīcībā esošie un jau publiskotie neapmaksātie lidostas rēķini, airBaltic šos ik mēnesi vai biežāk sūtītos rēķinus ir sistemātiski ignorējis, katru mēnesi savu parādu summu palielinot par vairākiem simtiem tūkstošu latu.

Starptautiskās lidostas Rīga komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane Pietiek iepriekš nenoliedza, ka airBaltic 2013. gadā nav apmaksājusi nevienu rēķinu par starptautiskās lidostas Rīga sniegtiem pakalpojumiem.

Savukārt airBaltic preses pārstāvis Jānis Vanags, kurš iepriekš uz visiem jautājumiem ir atbildējis ar norādi uz aviokompānijas grāmatvedisko peļņu, joprojām nav vēlējies sniegt atbildi uz Pietiek jautājumiem, vai airBaltic 2013. gadā ir apmaksājusi vismaz kādu rēķinu par starptautiskās lidostas Rīga sniegtiem pakalpojumiem un ar ko skaidrojama šī atteikšanās apmaksāt rēķinus.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...