Lidostas valdes loceklis: ar draudu īsziņām ir izdevies apturēt lidostas optimizācijas grupas darbu

- Vai tā ir tiesa, ka esat saņēmis draudu īsziņas no lidostas Drošības departamenta darbinieka Kārļa Dombrovska?

- Esmu saņēmis. Jā, tās ir tieši tās īsziņas, ko jūs man nolasījāt.

- Un ko jūs tālāk darījāt saistībā ar šīm īsziņām?

- Es vērsos pie ģenerālprokurora, jo tās ir vērstas pret mani tāpēc, ka šeit ir izveidota darba grupa, lai mēs, ņemot vērā, ka pasažieru skaits krītas, optimizētu procesus, tajā skaitā personālsastāvu, personālsastāva izmantošanu. Tas skar arī drošības departamentu, kurā strādā Kārlis Dombrovskis.

Veicot šos optimizācijas pasākumus, mums bija jautājumi arī viņa padotajiem, vienam no viņa padotajiem. Es personīgi pieņemu, un arī darba grupa kopumā, ka tas nepatika Dombrovskim un līdz ar to radās divas šādas man ļoti nepatīkamas īsziņas. Vienā ir draudi, ko es uzskatu, ka tie ir vērsti pret mani personīgi, fiziski iznīcināt. Darba grupas dalībnieki arī…

Darba grupas locekļi arī ir nobažījušies par šo pasākumu, jo mēs uzskatām, ka tajā dienā, kad tas viss notika, Kārlis Dombrovskis vienkārši bija neadekvāts. Viņš bija neadekvāts, ņemot vērā, kā viņš rīkojās.

Es saņēmu paziņojumu, ka ģenerālprokurors ir pārsūtījis šo iesniegumu Valsts policijas priekšniekam [Intam] Ķuzim. Tālāk es nezinu neko.

- Tātad tur nekas nenotiek saistībā ar jūsu iesniegumu?

- Es nezinu. Es neesmu informēts. To jūs varat pajautāt Ķuža kungam. Viņš jums apstiprinās, ka ir šāds iesniegums. Tālāk es nezinu, kas veiks pārbaudi. Daļēji Dombrovskim ir izdevies izveidotās darba grupas darbu neitralizēt.

- Ar šo rīcību? Ar pāris īsziņām?

- Jā. Darba grupā ir departamentu vadītājas, kundzes tiešām ir nobijušās. Tas nav noslēpums. Man ar Dombrovski vienmēr ir bijušas ļoti labas un koleģiālas attiecības, arī personīgi ļoti labas. Un vienā dienā viss izmainās, pārvēršas draudos. Man bija ļoti liels izbrīns. Es Dombrovski pazīstu jau no 90. gadu vidus. Ja es teiktu, ka mūsu attiecības kādreiz ir bijušas sliktas, tad es melotu. Vienmēr ir bijušas ļoti labas.

- Jūs pārsteidza, ka viņš pēkšņi sūta šādas īsziņas?

- Protams. Pat ļoti. Es nevaru komentēt, kas noticis, kāpēc tādas īsziņas. Un vēl tā uzrakstīt, ka es esmu Krievijas drošības dienesta aģents, ņemot vērā, ka esmu vadījis Drošības policiju, strādājis četrus gadus NATO ar visaugstākajām NATO pielaidēm, kad visi Eiropas un NATO drošības dienesti ir mani pārbaudījuši. Un visu laiku pielaide man ir bijusi. Vienkārši jāsaka – smieklīgi tas ir. Un viņš pasaka sarunās ar saviem kolēģiem, ka viņš ir pārliecināts. Un tagad lai dienesti veic šo pārbaudi.

Paralēli ģenerālprokuroram es esmu arī vērsies pie Satversmes aizsardzības biroja, ņemot vērā, ka runa ir par pielaidēm. Es esmu informējis par to Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu. Es esmu informējis, ka man tika izteikti draudi.

Es nezinu, kam ir jānotiek, lai cilvēks pagrieztos pa 360 grādiem un sāktu kaut ko tādu darīt.

- Vai esat ar viņu runājis, kādēļ viņš tā darīja?

- Nē, neesmu runājis. Viņš joprojām strādā un izvairās no manis.

- Esat mēģinājis ar viņu runāt?

- Nē, man it kā nebūtu jāiet pie viņa.

- Vienkārši pajautāt, kādēļ šādas īsziņas.

- Es pajautāju. Viņš atbildēja, ka viņš tā uzskata.

Te ir apakšā vēl kas. Vienā īsziņā viņš piemin cilvēku, ar ko es tikos Jā, es ar to cilvēku esam draugi 40 gadus. Es ar viņu tikos, lidostas Lido bārā padzēru kafiju. Kā viņš to var zināt? Tas nozīmē, ka ir izmantoti dienesta resursi, cilvēks ir izsekots, ir skatīts novērošanas kamerās, ar ko tiekos, ar ko es dzeru kopā kafiju. Man neviens nevar aizliegt dzert kafiju. Tajā pašā laikā cilvēks ir izsekots līdz mašīnai, kādā automašīnā viņš iesēžas. Tas šajā gadījumā vairs galīgi nav skaisti.

Bet es te apakšā redzu to pašu veco [par izspiegošanu no amata atstādinātā Drošības departamenta direktora Raimonda] Lazdiņa pirkstu. Jūs jau droši vien zināt, kā mums te iet. Vienu dienu tiesā vinnējam mēs, otru dienu tā pati tiesa lemj pretēji mums. Latvija laikam būs pirmā valsts pasaulē, kur oficiāli atzīs nesankcionētu sarunu noklausīšanos. Laikam mēs būsim pirmā, kas to atzīs oficiāli. Tiesa Latvijā oficiāli atzīs, ka ir atļauts noklausīties darbinieku sarunas. Un tas vēl ir saistīts ar [Drošības policijas izmeklētāju Iļju] Baranovski, kur jau gadu ir ierosināts process, bet nekas tālāk nenotiek. Rezultāta tur nekāda nav.

Man nevajag nekādas asinis, bet, ja cilvēki ir nesankcionēti noklausījušies, tad viņiem ir par to jāatbild. Mēs viņus atstādinājām un tagad prasām lauzt ar viņiem darba attiecības. Kas notiek? Tiesa atzīst, ka, jā, viņi ir nesankcionēti noklausījušies, bet mēs nedrīkstam atbrīvot no amata. 

Novērtē šo rakstu: