Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Sākusies preses aGonēšanas kampaņa” — ar tādu karātavu humoru tiek mēģināts aprakstīt situāciju kvalitatīvo drukāto mediju tirgū: šogad likvidēti jau divi laikraksti, pie kam abi Liepājā.

Pavasarī beidza iznākt Лиепайская Hеделя, kas bija reizi nedēļā iznākoša krieviskā versija Kurzemes Vārdam (simtu trešo gadu iznākošais Liepājas rīta laikraksts). Taču šonedēļ pēdējo reizi nopērkams Kursas Laika jaunākais numurs — šī biezā, kvalitatīvā nedēļas avīze, kas vēl kopš padomju laikiem apkalpoja Liepājas rajonu (pretstatā Kurzemes Vārdam, kas primāri tika uzskatīta par “pilsētas” avīzi), portālā rekurzeme.lv atzīst: “Dzīve turpinās, bet laikraksts nē.” Vismaz portāls turpināšot darboties.

Dīvainā kārtā ne Лиепайская Hеделя, ne Kursas Laika gadījumā izdevēji nemeklēja jaunus lasītājus, padarot šos produktus par visas Kurzemes avīzēm — krievvalodīgā auditorija Kurzemē meklējama ne tikai Liepājā, bet arī Ventspilī un Tukumā, savukārt latviski neviens laikraksts vai žurnāls neuzrunā visas Kurzemes auditoriju reizē, kaut gan tirgū ir atrodami pozitīvie piemēri ar šādiem medijiem Latgalē (Vietējā Latgales Avīze un žurnāls A12).

Katastrofa reklāmas tirgū

Koronavīrusa izraisītais ekonomikas kritums paātrinājis negatīvās tendences, kādas vērojamas tieši kvalitatīvo mediju izdošanā. Sākoties koronavīrusa ierobežojumiem, mediju tirgu pārņēma ievērojams ienākumu kritums — pazuda visas sporta un kultūras pasākumu reklāmas, un gandrīz visu pārējo nozaru reklāmdevēji pārplānoja savas kampaņas. Iznākumā būs grūti atrast kādu mediju Latvijā (atskaitot sabiedriskos), kam ieņēmumu plāni būtu pildījušies tikpat sekmīgi kā pirms gada.

Latvijas Reklāmas asociācijas apkopotie dati zīmē katastrofu — mediju reklāmas tirgus apjoms pirmajā pusgadā saruka par 25%, tātad gaidāms vēl smagāks kritums otrajā pusgadā, jo līdz marta vidum tirgus darbojās ierastajā režīmā. Mediju reklāmas tirgus pirmajā pusgadā bija 30,4 miljoni eiro, kas ir desmit miljonu eiro kritums no pagājušā gada attiecīgā perioda.

Vislielākā katastrofa bijusi laikrakstu reklāmas apjomā: reklāmas apjoms laikrakstos šī gada pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 42% — līdz nožēlojamiem 881 558 eiro (salīdzinājumā ar 1,528 miljoniem eiro pērn). Savukārt žurnālu reklāmas tirgus apjoms sarucis no 2,2 miljoniem pērnā gada pirmajā pusgadā līdz 1,6 miljoniem šī gada pirmajos sešos mēnešos, jeb par 28%.

Kritis pat interneta reklāmas tirgus — par 17% (no 9,2 miljoniem uz 7,626 miljoniem), TV reklāmas tirgus apjoms bija 12,9 miljoni salīdzinājumā ar 16,7 miljoniem attiecīgajā laika posmā pērn (jeb par 23% mazāk), līdzīgs kritums bijis arī radioreklāmām — par 24% (no 5,3 miljoniem uz 4 miljoniem).

Pašizolācijas laikā daudzviet kritās gan žurnālu, gan avīžu pārdošana mazumtirdzniecībā — ja agrāk cilvēki gandrīz katru dienu gāja uz veikaliem un paķēra kādu preses izdevumu kā impulsa pirkumu vai arī pa ceļam uz sabiedrisko transportu piestāja pie kioska, tad mājās sēdēšanas periodā lielākā lasītāju masa nedarīja ne vienu, ne otru.

Toties, ja vairāku aptaujāto mediju (piemēram, Dienas Biznesa) darbinieki ziņoja par klāt nākušiem jauniem abonentiem un to īslaicīgi apstiprināja arī reģionālās preses abonēšanas skaitļi maijā un jūnijā, tad šobrīd ir atsākusies ierastā lejupslīde — rajonu laikraksti ziņo par vidēji 12% zaudētu abonentu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Pārmaiņas drukātajos medijos: ko tās parāda?

Šī gada laikā notikusī lielākā pārmaiņa drukātajā presē — pēc vairāk nekā 25 gadu centieniem Dienai beidzot stabili izdevies apsteigt Latvijas Avīzi kopējās tirāžas lielumā. Tas skaidrojams gan ar koronavīrusa ietekmi, gan ar lasītāju paradumu maiņu (samazinās ražojošo laucinieku skaits, kas vienmēr bijusi LA lasītāju bāze, vai arī, pārceļoties dzīvot uz pilsētām, viņi pamazām sāk patērēt citus medijus), gan ar faktu, ka Dienai papildus vilkmi dod žurnāls Sestdiena, kamēr Latvijas Avīzei identiska produkta nav.

Galīgo Dienas uzrāvienu tomēr veidojis Mediju Nama lēmums pāriet uz internetmediju platformu, NRA drukātās versijas abonentus atdodot Dienai — lēmums, kas vēl pirms dažiem gadiem būtu neiedomājams, ņemot vērā abu avīžu intensīvo sāncensību jau kopš deviņdesmito sākuma: tiek aprēķināts, ka pie Dienas pārgājuši līdz 3500 abonentiem (klāt pie Dienas jau esošajiem), kamēr pārējie paņēmuši atpakaļ naudu — lielākoties tie bijuši uzņēmumi un iestādes, kas Dienu jau abonēja pirms tam. Kopumā tas beidzot ļāvis Dienai stabili apdzīt LA kopējās tirāžas ziņā.

Attiecībā uz lēmumu padarīt Neatkarīgo par tikai digitāli lasāmu mediju Nauris Kāpostiņš, SIA Mediju Nams īpašnieks, Francijas ziņu aģentūrai AFP skaidrojis, ka tieši koronavīruss parādījis šī senāk pieņemtā lēmuma pareizību: “Mēs tādu pāreju plānojām ilgāku laiku. Apzināti likām itin visu avīzes saturu portālā, lai pieradinātu auditoriju, kura šī gada sākumā digitālajā vidē — atkarībā no konkrētās nedēļas dienas — jau bija izaugusi 8 līdz 15 reizes lielāka nekā drukātā tirāža.

Tad sākās pašizolācijas periods, kurā avīzes noiets kioskos un citur mazumtirdzniecībā nokritās par 70%, jo cilvēki vienkārši negāja ārā no mājām iepirkties kā parasti. Man vairs necēlās roka drukāt avīzi, apzinoties, cik liela tirāžas daļa nonāks makulatūrā neizlasīta un pat neatvērta. Labāk lai mūsu kolektīvs ietaupa dzīvību dažam labam kokam!”

Apdraudētas lauku pastnieku algas

Reģionālajā presē turpinās bēdīgā statistika: ne tikai katru gadu pazūd vidēji divi kvalitatīvie drukātie mediji novados (un vietā jauni nerodas), bet kādi no palikušajiem samazina iznākšanas biežumu. Tomēr zināms, ka ne visos gadījumos tam šoreiz par iemeslu būtu finansiālā erozija. Rēzeknes Vēstis, kam starp rajonu avīzēm vienmēr bijusi viena no lielākajām tirāžām un kas stabili piesaista reklāmdevējus, no trīs reizēm nedēļā pārgājusi uz divām pēc tam, kad jau pagājušogad ap šo laiku Jaunās konservatīvās Partijas pārstāvja vadītā Satiksmes ministrija sāka plānot finansējuma atņemšanu nerentablāko pasta piegāžu apmaksai.

Pēc protestiem no mediju nozares puses pastnieku darba subsīdija patlaban ir pagarināta līdz šī gada beigām, un procesā ir šī atbalsta palielināšana vēl par gadu (lai arī atbalstu reāli saņem nevis mediji vai žurnālisti, bet gan lauku pastnieki), un tā ļauj nediskriminēt attālāku reģionu iedzīvotājus, visiem nodrošinot vienādas iespējas pasūtīt kvalitatīvo presi — taču problēma savā būtībā nav atrisināta, tikai atlikta. Līdzīgi no trim dienām uz divām nedēļā pārgājis Kurzemnieks (Kuldīga) un Brīvā Daugava (Jēkabpils).

Tikmēr Ventas Balss, kas arī nesūdzas ne par abonentu, ne reklāmas trūkumu un februārī svinēs simto jubileju, no šī gada iznāk nevis katru darbadienu, bet gan no otrdienas līdz piektdienai (reizē latviski un krieviski). Te iemesls meklējams ar Narvesen saistītajā preses vairumizvadātājā: pagājušogad šis serviss pārstāja ārpus Rīgas pirmdienu rītos izvadāt avīžu pakas pa kioskiem, pārtikas veikaliem un benzīntankiem.

“Mēs tur neko nevaram padarīt, jo šāds specifisks serviss ir tikai viens. Lai avīze nonāktu līdz mazumtirdzniecībai, sevišķi novadā — ārpus pilsētas, mums nav pieejama cita alternatīva. Nav jēga drukāt avīzi uz pirmdienu, ja konkrētais numurs nonāks vienīgi līdz abonentiem. Bet mūsu gadījumā mazumtirdzniecība Covid-19 laikā tieši palielinājās,” saka galvenā redaktore Gundega Mertena. “Paldies mūsu lasītājiem, kas to saprot un akceptē.”

Kā panākt daudzmaz ticamu patēriņa ainu?

Saglabājas situācija, ka jau gadiem ilgi mums nav zināmas laikrakstu tirāžas — vismaz desmit gadus vieglāk ir uzzināt TV, radiostaciju un interneta portālu auditorijas nekā laikrakstu faktiskās tirāžas (kam it kā vajadzētu būt visvienkāršākajam uzdevumam). Tikai retais laikraksts mūsdienās ievieto precīzu tirāžu blakus redaktoru vārdiem (daži uzrāda maksimālo tirāžu, daži — vidējo, citi — nekādu), arī Preses izdevēju asociācijas skaitļi nav pilnīgi, jo šī asociācija apvieno tikai daļu no laikrakstu izdevējiem (viņu tabulās aiz kadra paliek 2/3 no reģionālās preses un praktiski visa krieviskā prese), savukārt Latvijas Pasts 20 gadu laikā tikai vienreiz izpaudis katra izdevuma abonentu skaitu atsevišķi (komercnoslēpums). Objektīvas ainas iegūšanai būtu jāpieskaita arī mazumtirdzniecībā un kioskos pārdotā tirāžas daļa.

Lai visu sarežģītu vēl vairāk, daudzas pašvaldības drukā savus t.s. “informatīvos biļetenus”, kas nedarbojas pēc mediju profesionālās darbības principiem, kur lielākoties dominē vāji slēpta mēru, deputātu un ierēdņu pašslavināšanās un ko sarakstījuši viņu preses sekretāri.

Tā kā dažādas avīzes iznāk ar dažādu regularitāti (no vienas līdz piecām reizēm nedēļā), tad precīzākas tirgus ainas apzināšanai saprātīgāk būs salīdzināt nevis viena numura, bet kopējo vienas nedēļas summāro tirāžu.

Tālāk redzamā tirāžu tabula ir tirgus salīdzinošā prognoze 2020. gada rudenī. Katras atsevišķas nedēļas ietvaros tā var piepildīties un var nepiepildīties. Prognoze balstīta uz LPIA datiem, laikrakstu pašu uzrādītajiem tirāžas datiem, izdevēju sniegtajiem papildinājumiem, Latvijas Pasta un mazumtirgotāju paziņojumiem, kā arī citu precizējošu informāciju. Atsevišķu preses izdevumu vidējie tirāžas skaitļi atrodami KNAB, kur šī informācija bija iesniegta sakarā ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu oficiālo reklāmas kampaņu monitoringu. (Jāņem vērā, ka ne visi avīžu eksemplāri, kas nonāk mazumtirdzniecībā, tiek notirgoti. Turklāt gan abonēšanas maksas, gan mazumtirdzniecības cenas, gan reklāmas izcenojumi avīzēm ļoti atšķiras: nedēļas avīzes ir biezākas un dārgākas nekā tās, kas iznāk 2 līdz 5 reizes nedēļā.)

Aprēķinā netiek ietvertas: (1) tās avīzes, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā (lielākoties dažādi specifiski nozaru izdevumi, kulinārija, mājdzīvnieki, praktiskie padomi, pseidomedicīna un šarlatānisms utt.); tādas, (2) kur reklāma sastāda vairāk nekā pusi satura, un (3) tās, ko nevar abonēt un kas tiek izplatītas bez maksas, kā arī (4) visu paveidu TV programmas, kuru ietvaros praktiski netiek publicēts oriģinālsaturs, (5) atsevišķi Latvijā izdoti brīnumi krieviski, kuros tiek pārpakots un pārdrukāts Krievijā tapis saturs un — visbeidzot — (5) pašvaldību izdevumi, kas nedarbojas saskaņā ar žurnālistikas profesionālajiem standartiem un tikai maskējas par medijiem. Tāpat nav atsevišķi izdalīti cipari par tiem laikrakstiem, kam ir abonējamas digitālās versijas. Dažām redakcijām iepriekšējos gados piemitusi tieksme “izpušķot” savus rezultātus — taču ir zināms, kuras tās ir, tāpēc šie fakti ņemti vērā aprēķinā.

Prognozes noapaļotas līdz simtam, jo tirgus kopējās ainas ieguvei tālāka matu skaldīšana nav būtiska. Aprēķinā nav ietvertas tās avīzes, par kurām nav atrodami it nekādi dati: ja lasītājiem ir zināmas norādes uz precīzākiem datiem, nekā te minēti, lūdzam pievienot linkus komentāros!

LAIKRAKSTS* (cik reizes nedēļā iznāk) — vidējā NEDĒĻAS koptirāžas prognoze — ziņu avots

Diena (5) . . . . . . . . . . . . . . .   79 000      (uzrāda maksimālo metienu piektdienās)

Latvijas Avīze (5) . . . . . . . . .  51 500      (norāda precīzu tirāžu katru dienu)

Сегодня (4) . . . . . . . . . . . . . . 50 800      (iesniegums KNAB)

МК-Латвия (1) . . . . . . . . . . . 42 000      (iesniegums KNAB)

Kurzemes Vārds (Liepāja, 5) . 31 200     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Сегодня Hеделя (1) . . . . . . .  25 000     (iesniegums KNAB)

Kas Jauns Avīze (1) . . . . . . . . 23 000     (uzrāda maksimālo tirāžu)

Ventas Balss (Ventspils, 4) . .  18 000     (latviešu un krievu versijām kopā)

Druva (Cēsis, 4) . . . . . . . . . . . 17 600     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Liesma (Valmiera, 4) . . . . . . . 17 200     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Миллион (Daugavpils, 1) . . . 16 500     (pēc apvienošanās ar СейЧас)

Kultūras Diena (1) . . . . . . . . . 15 000     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Rīgas un Apriņķa Avīze (2) . . 13 700     (pasta piegādes + mazumtirdzniecība)

Rēzeknes Vēstis (2) . . . . . . . . 12 500     (latviešu un krievu versijām kopā)

Auseklis (Limbaži, 3) . . . . . .  12 400     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Kultūrzīmes (LA nedēļraksts) 11 500      (norāda precīzu tirāžu)

Stars (Madona, 3) . . . . . . . . . .10 700     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Saldus Zeme (3) . . . . . . . . . . . . 9100      (norāda precīzu tirāžu)

Ogres Vēstis Visiem (2) . . . . . . 8500      (pasta piegādes + mazumtirdzniecība)

Latgales Laiks (D-pils, 2) . . . . . 8200     (latviešu un krievu versijām kopā)

Brīvā Daugava (Jēkabpils, 2) . . 8000      (uzrāda vidējo metienu)

Neatkarīgās Tukuma Ziņas (2) . 7100      (uzrāda maksimālo metienu)

Bauskas Dzīve (2) . . . . . . . . . .  7000      (norāda precīzu tirāžu)

Talsu Vēstis (2) . . . . . . . . . . . . . 6700     (uzrāda vidējo metienu)

Ludzas Zeme (2) . . . . . . . . . . . . 6600     (latviešu un krievu versijām kopā)

Vaduguns (Balvi, 2) . . . . . . . . .  6500      (norāda precīzu tirāžu)

Kurzemnieks (Kuldīga, 2) . . . .  6400      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Staburags (Aizkraukle, 2) . . . . . 6200      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Dzirkstele (Gulbene, 2) . . . . . . . 5800     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Zemgale (Dobele, 3) . . . . . . . . . 5700      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Ziemeļlatvija (2). . . . . . . . . . . .  5200      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Zemgales Ziņas (1) . . . . . . . . . . 5100      (uzrāda vidējo metienu)

Alūksnes&Malienas Ziņas (2). . 5000      (pēc abu Alūksnes avīžu apvienošanās)

Ezerzeme (Krāslava, 1) . . . . . . . 4500      (latviešu un krievu versijām kopā)

Vietējā Latgales Avīze (1) . . . . . 4200      (uzrāda vidējo metienu)

Панорама Резекне (1) . . . . . . .  3400      (norāda precīzu tirāžu)

Laiks/Brīvā Latvija  . . . . . . . . . . 3200      (ārz. latv. nedēļraksts; iesk. digitālos abon.)

Rūjienas Vēstnesis (1) . . . . . . . . 1000      (abonenti + mazumtirdzniecība)

Jūrmalas Vārds (1**) . . . . . . . . . . 800      (abonenti + mazumtirdzniecība)

* No laikrakstu tabulas pazudis Dienas Bizness sakarā ar transformāciju par glancēto žurnālu un NRA sakarā ar pāriešanu uz digitālo modeli, kā arī likvidētais Kursas Laiks, kam pēdējā mēnesī bija 1165 abonenti ar aptuveni 2500 eksemplāru tirāžu, un Лиепайская Hеделя

** Daļa no šīs avīzītes tirāžas tiek izplatīta bez maksas pilsētā; šeit dota prognoze tai tirāžai, kas tiek pārdota mazumtirdzniecībā vai piegādāta caur pastu

Nekur nav pieejami it nekādi — pat sagrozīti — dati par šādiem nedēļas izdevumiem krieviski: Вести Eженедельник, Суббота, Семь Cуперсекретов. Tāpat nav pieejami dati par Latvijā pārdrukātiem ārzemju preses izdevumiem, piemēram, Krievijas Спорт Экспрэсc vai Baltic Times, kam redakcija atrodas Lietuvā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

FotoŠībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.
Lasīt visu...

21

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

FotoMēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
Lasīt visu...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...