Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu krāpšanas metodes.

2014. gada janvārī parādās ziņas, ka Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers (attēlā) iecerējis maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma pamatražotni pārdot nevis izsolē, bet gan "labākā piedāvājuma" iesniedzējam - pēc shēmas, kāda savulaik tika aktīvi izmantota Latvijas kuģniecības bēdīgi slavenajā privatizācijā: arī šis uzņēmums savulaik tika pārdots nevis atklātā izsolē, bet gan pēc sarežģītiem kritērijiem nosakāmā "labākā piedāvājuma" iesniedzējam.

H. Velmera Liepājas metalurga mantas pārdošanas plānā apgalvots, ka administrators esot izvērtējis uzņēmuma mantas (ieķīlātās un neieķīlātās) pārdošanu un secinājis, ka kreditoru ieguvums no mantas pārdošanas uzņēmumu vai lietu kopības ietvaros būs augstāks, nekā pārdodot katru mantas vienību atsevišķi, par vērtību, kas nosakāma attiecīgā uzņēmuma ietvaros saimnieciskās darbības neturpināšanas (likvidācijas vērtība).

Tāpēc H. Velmers uzsākšot Liepājas metalurga mantas pārdošanu uzņēmumu vai lietu kopības ietvaros, nerīkojot izsoli, ja šādu atļauju saskaņā ar Maksātnespējas likuma 114.pantu un 116.pantu būs devuši uzņēmuma nodrošinātie kreditori, kuru vidū lielākais ir Latvijas valsts. (Un Latvijas valsts valdības personā šādu atļauju arī dod.) Šādā veidā H. Velmers prognozējot saņemt pat 112 miljonus eiro, kas ir oficiālais ražotnes novērtējums.

"Parādnieka ražotnes (uzņēmuma) sastāvā ietilpst metāla kausēšanas ražotne, kuras kapacitāte gada laikā sasniedz 900 000 tonnas sagataves un velmētava, kuras kopējā jauda ir 730 000 tonnas armatūras gadā. Ražotnes sastāvā ietilpst tehnoloģiskās iekārtas, nekustamie īpašumi un kustamā manta, kura saistīta ar ražotnes darbības nodrošināšanu," - šādi plānā aprakstīta bez izsoles pārdodamā Liepājas metalurga pamatražotne.

Kārotāju nav daudz, turklāt liela daļa no tiem, atkal aktīvi līdzdarbojoties Prudentia „konsultantiem” ar Vienotības aizmuguri, tiek „atšūta” jau pieteikumu stadijā – viņu vidū arī Kirovs Lipmans. Beigu beigās paliek tikai divi - Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss, par Liepājas metalurgu piedāvā samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā, kā pirmo maksājumu iemaksājot 16 miljonus eiro, savukārt formāli Ukrainai piederīgā KVV Group piedāvā maksāt vien 107 miljonus tāpat desmit gadu laikā.

Taču, kā jau pēc darījuma noslēgšanas ar KVV Group paziņo konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, pārrunu gaitā KVV Group esot izrādījusi "lielāku degsmi un viņi pēdējā brīdī būtiski uzlaboja piedāvājumu". Kā tieši izpaudusies šī „degsme”, tā arī netiek atklāts, toties pārdošanas brīdī tiek zīmētas visnotaļ spožas nākotnes ainas.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas un administratora konsultanta, bēdīgi slavenās Prudentia veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot uzņēmuma darbību 2015.gadā ar jaudu, kas pielīdzināma 80% no 2012.gada ražošanas jaudas, un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam būšot pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tikšot saņemti nodokļos.

Taču tās izrādās tikai ilūzijas bez kāda reāla seguma. Jau drīz pēc darījuma izrādās, ka „labākā piedāvājuma” iesniedzējiem tomēr nav pa spēkam darbināt rūpnīcu uz pilnu jaudu, un, lai gan Ekonomikas ministrija sola rast veidu, kā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) maksājumiem par elektrību, tie jau drīzumā nolemj ražošanu sašaurināt un atlaist 15% darbinieku, kas nozīmē 150 cilvēku atstāšanu bez darba.

Tad arī atklājas, ka bankrotējušā Liepājas metalurga mantas pārdošanas noteikumi nav noteikuši ne to, cik liels darbinieku skaits pircējam uzņēmumā jānodarbina, ne to, cik ilgi uzņēmumam vismaz būtu jāstrādā, ne citas "sīkas detaļas". Kļūst arī skaidrs, ka administrators nav pat mēģinājis noskaidrot „labākā pretendenta” finansiālo stabilitāti un saimniecisko pieredzi. Interesējošie faktori ir bijuši tikai divi – solītā pirkuma summa un pirmā iemaksa.

H. Velmers šai sakarā var pateikt tikai to, ka šī taču esot nevis privatizācija, bet bankrota procedūra, kurā netiek paredzēta iespēja atrunāt darbinieku skaitu, jo pārdota tiek uzņēmuma manta. Turklāt administratoram vēlāk nemaz neesot nekādas iespējas kontrolēt šādu nosacījumu izpildi, jo, pārdodot mantu, esošais uzņēmums tiek likvidēts. „Būtu arī nepareizi tirgus ekonomikas apstākļos ietvert darbinieku skaita/politikas jautājumus, jo tas ir uzņēmuma īpašnieka jautājums. Savukārt, finanšu nosacījumi, kas ir galvenais, ir noteikti pircēja un kreditoru noslēgtajos darījumos,” skaidro H. Velmers.

Šis „galvenais” gan nenozīmē, ka valsts tūlīt saņem vismaz būtisku daļu no tās samaksātās galvojuma summas. (Kopējā summa, ko Latvijas valsts 2013. gadā augstsirdīgi atmaksāja aizdevējiem uzņēmuma vietā, bija vairāk nekā 70 miljoni eiro.)

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš 2015. gada sākumā gan apgalvo, ka Valsts kase esot atguvusi aptuveni septiņus miljonus eiro, kas investēti Liepājas metalurga maksātnespējas procesā, kā arī 1,7 miljonus eiro, kas novirzīti izmaksu segšanai, kuras radās, uzņēmuma vietā atmaksājot Itālijas bankai kredītu vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, taču nekādu sīkāku informāciju nesniedz.

Taču patiesībā summa, ko Latvijas valsts un pārējie nodrošinātie kreditori - bankas - saņem no metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs mantas pircēju pirmās iemaksas, izrādās, ir tikai 5 145 989 eiro.

Pēc līguma noslēgšanas ar KVV Group un tās pirmās iemaksas saņemšanas atklājas, ka tās lielākā daļa - 13,33 miljoni eiro sadalīti kā finansējuma atmaksa par Liepājas metalurga uzturēšanas un pārdošanas izdevumiem tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa laikā.

Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators H. Velmers kā likumā noteikto atlīdzību par ieķīlātās mantas pārdošanu no šīs iemaksas saņēmis savu pirmo lielo maksājumu - 1 141 010 eiro (ieskaitot PVN).

No jauniem skandāliem un atklājumiem saistībā ar Liepājas metalurga investoru piesaistes procesu pasargā tikai tas, ka Ministru kabinets šo procesu atzīst par valsts noslēpumu un iekļauj to valsts noslēpuma objektu sarakstā, jo tā detaļu atklāšana var "apdraudēt valsts intereses".

"Deputātiem jārēķinās, ka informāciju saistībā ar maksātnespējīgā AS Liepājas metalurgs investoru piesaistes procesu Ministru kabinets ir atzinis par valsts noslēpumu, piešķirot konfidenciālu statusu un iekļaujot valsts noslēpuma objektu sarakstā, tā kā šādas informācijas, kura attiecas ekonomisko un tehnisko darbību, nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses," - šādu atbildi no Ekonomikas ministrijas saņem Saeimas deputāti, kas interesējušies par investora piesaistes procesu.

Ekonomikas ministrija viņiem arī paskaidro, ka "vienkāršajiem cilvēkiem" uz skaidrību par šo jautājumu vismaz tuvākajos gados nav ko cerēt: "Likuma „Par valsts noslēpumu" (turpmāk - likums) 9.panta pirmā daļa nosaka, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumu vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras ir saņēmušas speciālās atļaujas.

Savukārt likuma 12.panta sestā daļa nosaka, ka valsts noslēpumu aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem mērķiem kā vienīgi savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanai.

Likuma 8.pantā ir noteikti valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņi. Konfidenciālai informācijai slepenība noteikta uz pieciem gadiem. Konkrētā informācija kļūst pieejama sabiedrībai, ja, beidzoties slepenības termiņam, netiek nolemts noteikt jaunu slepenības termiņu vai ja konkrētā informācija pirms slepenības termiņa beigām ir zaudējusi nozīmīgumu un tai slepenība tiek atcelta..."

Tikmēr uzņēmums ar jauno nosaukumu KVV Liepājas metalurgs straujiem soļiem tuvojas otrajam kraham, H. Velmera un kreditoru (no kuriem noteicošā balss ir Latvijas valstij) izvēlētais „labākais pretendents” KVV Group izrādās gan saimnieciski, gan finansiāli nespējīgs, un likumsakarīgs iznākums aprakstītajiem procesiem ir 18. martā izziņotais KVV lēmums par uzņēmuma konservāciju (kurai gan arī nepietiek līdzekļu).

Rezultātā trīs gadus pēc Valda Dombrovska valdības demonstrētās neizlēmības un mazspējas Māra Kučinska Ministru kabineta pārstāvji faktiski atkārto 2013. gada ministru izteikumus: tagadējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tieši tāpat kā viņa priekšgājēji pēc ilgas minstināšanās nonāk līdz atzinumam, ka ar pašreizējiem akcionāriem Liepājas metalurgs nez vai varētu atsākt darbību, savukārt Ministru prezidents M. Kučinskis tieši tāpat kā savulaik V. Dombrovskis nedēļu pēc nedēļas stāsta, ka tiekot gaidīta papildu informācija.

Vienīgā atšķirība – ja V. Dombrovskis vēl solīja uzņēmuma darbības atjaunošanu, tad M. Kučinskis kopā ar Privatizācijas aģentūru runā tikai par „normālām atgūstamām summām”, kaut ir skaidrs, ka ar katru lēmumu novilcināšanas un nepieņemšanas nedēļu tās kļūst aizvien niecīgākas.

Nākamajā cikla publikācijā Pietiek publicēs apjomīgu sarunu ar bijušo Liepājas metalurga administratoru Haraldu Velmeru, - kā viņš skaidro visu ar uzņēmumu notikušo un pašlaik notiekošo.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Šodien...

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...