Iesaki rakstu: 
Kā nedēļu pēc traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī vērtēt iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) rīcību - vai tā ir bijusi gudra un politiski atbildīga? Pietiek komentē politologs Jurģis Liepnieks.
„Manuprāt, labākais simbols ministres Mūrnieces darbam šīs aizvadītās nedēļas laikā kopš Jēkabpils notikumiem ir vairāku dienu runāšana. Piemēram, runāšana par to, ka policijas specvienība Alfa tiks pārsaukta citā vārdā. Tas, protams, ir ģeniāls veids, kā veikt reformas!
Sekojot šai analoģijai, varētu Mūrnieces kundzei ieteikt nākamreiz, kad viņai radīsies kādi sarežģījumi politiskajā karjerā, piemēram, mainīt savu uzvārdu.
Pēc šīs pašas analoģijas viņai varbūt vajadzēja uzdot arī Ķuža kungam [Rīgas kriminālpolicijas šefs Ints Ķuzis, kura padotībā ir arī vienība Alfa un kurš pagājušo otrdien pēc notikumiem Jēkabpilī bija pirmais, kuru ministre atstādināja no amata], pirms pirmdien izziņotās atjaunošanas amatā, mainīt uzvārdu, teiksim, saukties par Bērziņu.
Tas, kā visu nedēļu risinājušies šie notikumi, būtu šausmīgu komiski, ja tas nebūtu traģiski.
Protams, ka, raugoties no tāda ciniska sabiedrisko attiecību viedokļa, nav nekādu šaubu - ja Mūrnieces kundze uzreiz pēc notikumiem Jēkabpilī premjeram būtu iesniegusi demisijas rakstu, pat ja premjers nebūtu to pieņēmis, visas šīs debates par to, vai viņai bija jāuzņemas politiskā atbildība un jāatkāpjas, nenotiktu.
Turklāt tīri tādā politiskās taktikas cīņā Mūrniece ar šādu rīcību saviem oponentiem no rokām būtu izņēmusi iespēju turpmāk viņu vienmēr pieminēt kā ministri, kura neatkāpās pēc tam, kad par savu pēdējo divu gadu darbu faktiski neuzņēmās nekādu politisko atbildību.
Jo, protams, Mūrniece vistiešākā veidā nes politisko atbildību par visu, ko viņa līdz šim ir darījusi un ko viņa īpaši akcentēja, atstādinot Ķuzi. Viņa tad teica, ka policijas vadībai jāuzņemas atbildība par visu. Taču šo policijas vadību, atlaižot iepriekšējo, darbā iecēla pati Mūrniece. Tā kā tie, kuri ir policijas vadībā, ir Mūrnieces kundzes uzticības cilvēki un, ja jau tas viss ir tik ārkārtīgi slikti, kā tagad izskatās, tad, protams, tā ir vistiešākā Mūrnieces atbildība.
Turpinot tā, kā viņa turpina, manuprāt, viņai ir visas cerības nākamajās vēlēšanās sasniegt vēl labāku rezultātu nekā iepriekšējās*.”
*Mūrniece netika ievēlēta 10.Saeimā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
