Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažas dienas pirms gadu mijas Rīgas apgabaltiesā ierosināta civillieta likvidējamās Lietuvas Bankas Snoras prasībā pret Latvijas valsti Satiksmes ministrijas (SM) personā un likvidējamo Latvijas Krājbanku, prasot atzīt par spēkā neesošu 2011. gada 3. oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu, kas aizsāka lidsabiedrības pārnākšanu valsts kontrolē, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti.

Snoras prasību vienlaikus var uzskatīt par tiesību pieteikšanu gan uz airBaltic preču zīmēm, gan uz Latvijas valsts pārņemtajiem, Bertolta Flika SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) iepriekš piederējušajiem 47,2% airBaltic kapitāldaļu. Abi iepriekš kalpojuši kā ķīla par labu airBaltic kreditētājam – Snoras, bet atbrīvoti no apķīlājuma saskaņā ar 2011. gada 3. oktobra vienošanos starp Latvijas valsti toreizējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) personā, BAS, lidsabiedrības kreditoriem AS Latvijas Krājbanka, Banka Snoras, Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Transatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet.

Snoras maksātnespējas administratora pilnvarotie pārstāvji uzskata, ka tobrīd Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, kurš Snoras vārdā parakstījis 3. oktobra vienošanos, nav bijis pilnvarots to darīt, turklāt šī vienošanās esot radījusi un arī nākotnē varot radīt acīmredzamus zaudējumus Snoras akcionāriem, tādēļ bankas likvidators Rīgas apgabaltiesai to prasa atzīt par spēkā neesošu.

Lai gan 3. oktobra vienošanās 13. lappusē norādīts, ka tā no Snoras puses ir parakstīta uz pilnvaras pamata, "Snoras nekad nav konkrēti pilnvarojis minēto personu Vienošanās parakstīšanai Snoras vārdā", uzsvērts pieteikumā Rīgas Apgabaltiesai.

Tiesa šo prasību atzinusi par pamatotu civillietas ierosināšanai, sakarā ar kuru 27. decembrī jau nosūtījusi pieprasījumu sniegt rakstveida paskaidrojumus gan SM, gan likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka, gan SIA BAS un SIA KD Jet. Paskaidrojumi tiesā jāiesniedz līdz 28. janvārim, tas ir, tuvāko divu nedēļu laikā.

Kā izriet no Snoras pieteikuma, lai gan prasības summa tajā nav norādīta, tā var svārstīties no 14 miljoniem latu līdz 70 miljoniem eiro.

Runa ir par aizdevumiem, kurus Snoras savulaik izsniegusi lidsabiedrībai airBaltic, pretī kā nodrošinājumu saistību izpildei saņemot komercķīlu uz tobrīd privātpersonai Flikam piederējušajām BAS kapitāla daļām, uz BAS tobrīd piederējušajiem 47,4% airBaltic kapitāldaļu, kā arī uz BAS tobrīd piederējušajiem lidsabiedrības aktīviemm ieskaitot airBaltic preču zīmes. Kopumā kopš 2009. gada Snoras piešķirtā aizdevuma fnansējuma daļa BAS airBaltic lielākajam privātajam akcionāram sasniegusi 40 miljonus eiro.

Tomēr 2011. gada 3. oktobra vienošanās starp Latvijas valsti un airBaltic privātajiem akcionāriem un kreditoriem, kuru Snoras likvidators savā pieteikumā tiesai dēvē par neizdevīgu un pretlikumīgu, jo tas parakstīts bez attiecīga pilnvarojuma, faktiski noveduši pie tā, ka Snoras zaudēja šo sava aizdevuma nodrošinājumu.

3. oktobra vienošanās cita starpā paredzēja valsts proporcionālu līdzdalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā, valsts aizdevuma piešķiršanu 16 miljonu latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi, tostarp, no amata tiek atcelts līdzšinējais valdes loceklis Fliks un lidsabiedrības zīmes tiek atdotas atpakaļ airBaltic un ieķīlātas par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.

 


Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...