Lietuvas medicīnas blēži cenšas iespiesties Latvijā: par ko kaimiņvalsts izmeklētāji pratināja Andu Čakšu?
Imants Liepiņš28.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šomēnes noritēja nepieredzēts gadījums - Latvijas veselības ministri Andu Čakšu pratināja Lietuvas izmeklētāji, savukārt publiski tika norādīts: kaimiņvalsts “medicīnas mafija” varētu censties iespiesties arī pie mums. Par ko tad vispār ir runa?
Plāno monopolu Baltijā?
Lietuvā atstādināta Nacionālā asins centra vadītāja vadītāja Joana Bikulčiene, kas tiek turēta aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi un darbošanos organizētā grupā, sarīkojot un veicinot nelicencētu liela apmēra komercdarbību. (Protams, viņa noliedz jebkādas neatbilstības.) Ir vēl divi citi aizdomās turamie.
Lietuvas iestādēm ir aizdomas, ka J. Bikulčiene, kompānijas Solis Tribus akcionārs Antanas Petrošus un tās vadītāja Rūta Stankevičiene, darbojoties līdzzinātāju grupā, centušies pārņemt un monopolizēt asins plazmas savākšanu ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Tādējādi mēģināts diskriminēt un atvirzīt malā Lietuvas, Latvijas un citus ārvalstu konkurentus, kas varēja (vai būtu varējuši) godīgi konkurēt asins plazmas savākšanas un uzglabāšanas jomā.
J. Bikulčiene aprīlī pēc pašas vēlēšanās tika atbrīvota no Nacionālā asins centra vadītājas amata, kad to pieprasīja tiesa un kad viņa divas nedēļas jau bija pavadījusi arestā.
Kā J. Bikulčiene aprīlī izteicās ziņu portāla 15min.lt konferencē, cita starpā viņa tiek apsūdzēta, ka esot centusies ietekmēt un lūgusi ietekmēt Latvijas veselības ministri un Latvijas Valsts asinsdonoru centra (VADC) direktori.
Latvijas VADC preses sekretārs Jānis Vecvagars apstiprina, ka centra direktore Egita Pole iztaujāta kā lieciniece Lietuvas izmeklēšanā, tomēr Latvijas VADC (kā juridiska persona) šajā jautājumā neesot iesaistīts. Lietuvas dienesti šajā lietā ir iztaujājuši pat ministri Andu Čakšu, kura aģentūrai LETA skaidrojusi: "Lietuvieši izzina situāciju, tagad arī iztaujā Latvijas pusi.” Lietuvas izmeklētāji atzinuši, ka Latvijā ieguvuši izmeklēšanai būtiskus dokumentus.
Melnie skandāli
Šāda izmeklēšana liek paraudzīties Lietuvas virzienā, lai saprastu, kāda ir pieredze ar veselības aprūpi pie mūsu kaimiņiem un ar ko tā atšķiras no mūsējās. Jau pirmie fakti parāda: tas, ka mēs kaut kādā ziņā atpaliekam no Lietuvas, šoreiz ir pat labi, jo mūsu medicīnas nozares skandāliņi par vairākām kārtām atpaliek no kaimiņu izdarībām. Tāpēc vienlaikus neizbrīna, ka Lietuvas blēžiem būtu ievērojama interese “eksportēt” savas prettiesiskās shēmas arī pie mums.
Lietuvas veselības ministrs, psihiatrs Aurelijus Verīga pamanās saniknot sabiedrību ar daudziem saviem reformu “priekšlikumiem”, kad tie tiek virzīti likumdošanas izmaiņu panākšanai. Pēdējie skaļāk debatētie ierosinājumi - ieviest valstij piederošas aptiekas un vienlaikus ļaut bezrecepšu medikamentus tirgot arī degvielas uzpildes stacijās.
Pirmo ierosinājumu Lietuvā jau nodēvējuši par atgriešanos komunisma okupācijas laikos, bet otru kritizē kā veselībai bīstamu (nevis veselību veicinošu), jo kā gan degvielas lējējs un kasieris varēs nokonsultēt par galvassāpēm vai vēdergripu. Zāles tomēr nav konfektes vai antifrīzs.
Pagājušajā gadā ministrs panāca, ka Seims pirmajā lasījumā pieņēma absolūtu aizliegumu tirgot jebkādu alkoholu jebkādos publiskos pasākumos. Pazīstamā rokfestivāla “Kilkim Žaibu” rīkotājs Daividas Kurlis protestēja un piedraudēja pārcelt savu festivālu uz Latviju: “Kas tas par festu bez alus! Turklāt ieņēmumi no alkohola dod festivālam trešo daļu no ienākumiem. Es vairs nevarēšu samaksāt grupām, pārcelšos uz Tērvetes novadu!”
Kad latvieši jau sāka priecāties par papildu nodokļu ieņēmumiem Latvijas budžetā, Seims tomēr “ieslēdza atpakaļgaitu” un pieņēma visiem izdevīgu kompromisu: alkoholu nevarēšot tirgot tajos pasākumos, kuri ir bez ieejas biļetēm un par brīvu, bet maksas pasākumos varēšot tirgot alu, sidru un citus mazgrādīgos dzērienus. Visi nomierinājās, un “Kilkim Žaibu” šajā nedēļas nogalē notiek jau deviņpadsmito reizi.
No kurienes rodas šādi ierosinājumi?
Varētu šķist, ka ministrs darbojas, valstisku mērķu vadīts, taču aiz nopulētām politiskajām kampaņām, iespējams, slēpjas savtīgas intereses. Ministrijas (un tās padotībā esošo iestāžu) amatpersonas saistītas ar starptautiskām farmācijas kompānijām - pats A. Verīga ir studiju biedrs tam Abbvie kompānijas pārstāvim, kurš atbild par attiecību uzturēšanu ar valsts institūcijām. Iznākums - kamēr viena farmācijas kompānija vēl tikai strādā pie eksperimentālu zāļu izstrādes cīņai ar alkoholismu, tikmēr ministrs jau panācis, ka tiek aizliegts Lietuvā pazīstams, gadiem ilgi izmantots un efektivitāti pierādījis konkurējošais līdzeklis pret “plostošanu”.
Ministra sieva strādā Kauņas slimnīcā, kas nereti izpelnījusies īpašu finansiālu labvēlību no ministrijas puses, kamēr ministra vietniece Kristina Garuoliene caur radiniekiem ir saistīta ar Johnson&Johnson kompāniju, bet citi ministrijas ierēdņi Lietuvas medijos tikuši pieminēti saistībā ar labvēlību pret dažādām ārzemju zāļu kompānijā, kuru skaitā minēta arī Olainfarm.
Lobisti pat neslēpjas
Pārsteidzoši aktīvi Lietuvas veselības politikas noteikšanā piedalās LAWG (Local American Working Group), kurā ietilpst ASV farmācijas kompānijas, kā arī AmCham. LAWG vienlaikus “pilnīgi nejauši” sponsorē arī pacientu biedrības, lai popularizētu savu ražotāju medikamentus.
Spilgts piemērs ir POLA - vēža pacientu biedrība, kas saņem finansējumu no LAWG biedriem un kuras vadītājs Šarūnas Narbutas paralēli saimnieko arī valsts izveidotā veselības reklamēšanas fondā, kas 2017. gadā apsaimniekojis 1,3 miljonus eiro, un viņš arī piedalās ministrijas organizētās darba grupās politikas izstrādei. Vienlaikus Š. Narbutas darbojas investīciju kompānijā GrayBella Capital, kura specializējas farmācijas industrijā.
Vai tas dod rezultātus? Nenoliedzami. Par LAWG un AmCham farmācijas biedru lobisma sasniegumiem liecina Lietuvas Veselības ministrijas apstiprinātais kompensējamo zāļu saraksts, kurā starp medikamentiem ar vislielāko bāzes cenu dominē šo organizāciju biedru ražotie medikamenti. Turklāt noprotams, ka ministrijas amatpersonas nav veikušas padziļinātu ražotāju un konkrētu medikamentu izpēti, pirms apstiprināt šādu sarakstu.
Piemēram, no šīs svētdienas nesaprotamu iemeslu dēļ Lietuvā tiek ieviesta B grupas meningokoku vakcīna Bexsero (it kā) zīdaiņiem, kas Amerikā, kur tā izstrādāta, patiesībā apstiprināta tikai no 10 gadu vecuma. Jāpiebilst, ka Lietuvā vai tās kaimiņvalstīs nav novērots meningīta epidēmijas uzliesmojums pēdējo gadu laikā, lai šo vakcīnu iekļautu zīdaiņu vakcinācijas kalendārā.)
Apraksts krievu valodā par Lietuvas “valsts aptieku” ideju:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.