Iesaki rakstu: 
Latvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Visām trijām grupām ir kopīga īpašība – reizi gadā tās dodas pie dabas atzīmēt saulgriežu svētkus. Telpu vairs neierobežo civilizācijas radītie mūri, tāpēc apkārtne top citāda. Līgotājiem tā kļūst par vietu, kur pagānu rituālos atcerēties pagātni un dziesmās godināt latvisko dzīvesveidu. Savu dziesmu tulkojumus neuzspiežot citām valodām, tādējādi vēl vairāk apliecinot mūsu vienīgās valodas vērtību un nozīmību.
XIX. gadsimta sākuma uzskatu par latviešu valodu attēlo citāts no mūsdienu raksta “Es gribu runāt”. “(…) “latviešu” valoda ir vēsturiski zināmā laikā atsevišķu valodnieku veidojums atmodas laikā. Veidota no slāvu valodu bāzes. Tad kāpēc tāda Latvijā ir labāka par tāpat veidoto Puškina laikā Krievijā? Abu valodu pamatā taču ir tā pati slāvu valoda. Latviešu valoda ir pārtaisīta slāvu valoda. Ar ko pārtaisītais labāks par pamatvalodu?”
1859. gadā Krišjānis Barons izdeva grāmatu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām”. Autors norāda, ka latvju, leišu un veco prūšu valodas ir radušās no “Indijas sanskrita valodas”. Līdz grāmatas izdošanas brīdim par valodu salīdzinoši vēsturisko metodi bija zināms tikai šauram valodnieku lokam. Pēc grāmatas izdošanas daudziem latviešu studentiem radās lepnums par savu valodu, un pie durvīm viņi piestiprināja plāksnīti ar uzrakstu “latvis”. No 1865. gada līdz pat 1904. gadam lietuviešiem un latgaļiem aizliedza latīņu alfabēta burtus, tāpēc šajā laikā par baltu tradīciju galvenajiem glabātājiem kļuva latvieši.
Latviešu valodas pagātne vairs netika saistīta ar XVI gadsimtu, kad tika atrastas pirmās rakstu zīmes, bet gan ar daudz vēlāku laikmetu. Tā iestiepās daudzdievībā, kas diemžēl nonāca konfliktā ar kristietību. Lai izveidotu eiropeiski nacionālu valsti, varai bija jāslēdz līgums ar tautu, kurā vara apņemtos ievērot kristīgās ticības vērtības. Daudzdievību sāka uzskatīt par draudu nacionālas valsts izveidei, bet latviešu valodas pagātni par neatbilstošu nacionālas valodas statusam.
Rietumeiropas valstīs šāda konflikta nebija, tāpēc pētījumi par valodu notika daudz brīvākā gaisotnē. XX gadsimta sākumā tika izteikts pieņēmums, kāpēc nav iespējams mehānisks tulkojums no vienas valodas uz otru. Katrā valodā ir savi biežāk lietotie vārdi un vārdu savienojumi, kas veido valodas struktūru. Šī valodas struktūra traucē izmantot vienus un tos pašus precīzi tulkotos vārdus citās valodās, lai bez izkropļojumiem tiktu saprasts oriģinālās valodas teksts. Radikālākie pārstāvji apgalvoja, ka valodas struktūru var salīdzināt ar reljefu, bet domu – ar upi. Tāpat kā upes plūdums ir atkarīgs no reljefa, tāpat domas attīstība – no valodas struktūras. Vieni un tie paši sākuma dati, domāti dažādās valodās, novedot pie atšķirīga rezultāta.
XX gadsimta vidū valodniecībā parādījās vārdi pirms kuriem bija zvaigznītes simbols. Tās bija hipotētiski iespējamās, taču līdz mūsdienām nesaglabājušās valodas, kādās cilvēki varbūt sazinājās civilizācijas rītausmā. Gadsimta beigās parādījās ar zvaigznīti apzīmēti uzskati, kuri varbūt bija valdošie šajā sabiedrībā. Lielu ieguldījumu arheolingvistikas attīstībā deva Rietumos dzīvojošie latvieši, taču uz etniskā dzimtenē palikušajiem tautiešiem tie atstāja mazu iespaidu. Tāpat kā karote darvas spēja sabojāt medus mucu, tā daži pārāk radikāli apgalvojumi visu savākto materiālu nopietnu valodnieku vērtējumā padarīja ne pārāk ticamu. Lai izveidotu ļoti trauslo stīdziņu uz sirdi, bija nepieciešams to pasargāt no vismazākās šaubu vēsmas.
Kā noprotams, ar zvaigznīti apzīmētie uzskati attiecas uz ļoti tālu pagātni. Senatni, kas mērāma gadu tūkstošos. Laiku pirms tam, kad cilvēka būtība tika sadalīta divās daļās – mirstīgajā miesā un nemirstīgajā dvēselē. Arī pirms tam, kad tika pieņemts, ka cilvēka ciešanas rodas no viņa vēlmēm. Tas bija laikmets, kad cilvēka prātu uzskatīja par trūkumu, kas liedza tam dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Prāts lika cilvēkam paķert labāko medījuma gabalu, un aizskriet to apēst vienatnē. Tas meklēja attaisnojumu savai rīcībai, kam pretojās sirds. Tā mainīja savu pukstēšanas ritmu ne tikai fiziskās slodzes, bet arī cilvēka uzvedības dēļ. Pēc izdarītā pārkāpuma sirds kļuva smaga, un cilvēkam bija grūti atgriezties atpakaļ sabiedrībā. Lai tā nenotiktu, cilvēkam bija jādzīvo saskaņā ar sirds apziņu.
Ko darīja cilvēks pirms tam, kad uzsāka garīgās dzīves ceļu? Nesa ūdeni, gatavoja ēdienu, vāca malku. Ko darīja cilvēks pēc tam, kad pabeidza garīgās dzīves ceļu? Nesa ūdeni, gatavoja ēdienu, vāca malku. Kāds bija garīgā ceļa mērķis? Pilnībā atbrīvoties no prāta ietekmes, kļūt par lielo Neko. Savā domāšanā pacelties pāri cilvēciskajām domām, ļaujoties pārdomām. Sirds pukstēšana mainījās arī no domas plūduma valodas struktūras ietvaros, taču līdz mūsdienām saglabājušās ļoti maz valodu, kurā tas vēl ir iespējams. Viena no tām ir latviešu valoda.
Nesaprotamā informācijā prāts meklē kaut ko atpazīstamu, lai, pamatojoties uz atrasto, izveidotu attieksmi pret visu informācijas kopumu. Tas ir noderīgi tad, ja cilvēks ir apmaldījies mežā un viņam ir jāmeklē izeja no tā. Savukārt, ja cilvēks pēta rakstu zīmes, tad noteicošais ir viņa garastāvoklis lasīšanas brīdī. Atkarībā no tā, kāds tas ir, prāts tiek izmantots slavēšanai vai pelšanai, turklāt pats cilvēks tic prāta secinājumiem. Negatīvā attieksme pret prātu bija skaidrojama ar to nepareizu pielietošanu domāšanā, - māņticību, kuru radīja prāts.
Eiropeiskās civilizācijas pamatā ir rakstu zīmes – pierakstīti to cilvēku uzskati, kuri atsaucās uz runājošiem, taču savus uzskatus nepierakstošajiem cilvēkiem. Sākumā zīmju pētīšanu sauca sengrieķu vārdā “historia”, vēlāk tā apzīmēja stāstus par atstātajās zīmēs notikušiem pagātnes notikumiem. Pagātne no vēsts kļuva par “istoriju”, sākumu citādam latviešu valodas skaidrojumam.
Atrodoties dabā, kur nevar ieraudzīt cilvēku atstātās zīmes, nav iespējams noteikt ainavas vecumu. Varbūt tie ir gadu tūkstoši, desmiti, simti, bet varbūt pat miljoni. Mūsdienu cilvēka prātam grūti atrast pagātnes aizmetņus, ar kuriem tas varētu attaisnot tagadni. Prāts apklusīs, taču domāšana turpināsies. Tad sirdsapziņa vairs nebūs prāta konstruēts jēdziens, bet gan sirds ritms. Pagātne vairs nebūs zīmju pētīšana, bet gan vēsts turēšana. Tik svarīga vārda kā “mūžs” nozīmi eiropeiskā civilizācija jau ir pazaudējusi, līdz ar to vārds ir tapis brīvs no prāta važām. Tad doma un sirds atkal kļūs par vienu veselumu, un cilvēks – par dabas bērnu. Būtni, kura atklājusi sava prāta spēku, taču vēl nav iemācījusies to savaldīt.
Visiem priecīgu līgošanu, un lai katrs atrod savu fizisko vai garīgo papardes ziedu!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
