Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu
Jaunā konservatīvā partija21.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti un izsaimniekoti mūsu nodokļu naudas miljardi. Zagļi, izmantojot likuma nepilnības, savu noziegumu pēdas slēpj, sistēmiski kvalificējot izdarīto par komercnoslēpumu.
Rezultātā naudas izlietojuma tāmes nav pieejamas ne sabiedrībai, ne žurnālistiem. Tās nav pieejamas pat pašiem pašvaldību deputātiem. Atliek tik brīnīties par milzīgajām izmaksām, kas figurē iepirkumos un ārpus tiem, bet līdzekļu izlietojuma atšifrējumu iegūt nav iespējams.
Jāņa Ozola sagatavotie likuma grozījumi liegs noslepenot informāciju, kas saistīta ar pašvaldību, valsts un to kapitālsabiedrību un nodibinājumu līdzekļu izlietojumu. Jāpiebilst, ka valsts drošībai svarīgu informāciju turpinās sargāt likums par valsts noslēpumu. Turklāt atklātas konkursu uzvarētāju tāmes ļaus citiem komersantiem nākamajos konkursos piedāvāt vēl labākas cenas, tā godīgā konkurencē taupot līdzekļus arī nākamajos budžeta iepirkumos.
Re:Baltica lietā pret Rīgas domi tiesa ir atzinusi, ka tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošajai informācijai, kas saistīta ar publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu, tomēr šis princips ir jānostiprina normatīvajos aktos un jāattiecina uz visām sabiedrisko līdzekļu izlietojuma formām un veidiem.
Drošības iestāžu ierobežotie resursi ļauj atklāt tikai nelielu daļu noziegumu, turklāt tās nekādi nepasargā no nesaimnieciskuma un izšķērdības. Tikai pilnīgs caurspīdīgums iepirkumos ļaus sabiedrībai pašai kontrolēt savas nodokļu naudas izlietojumu un ātri novērst klaju zagšanu un nesaimnieciskumu valsts pārvaldē.
Cīņā pret korupciju, karteļiem un ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību, un viens no iesaistīšanas paņēmieniem ir informētības līmeņa paaugstināšana. Sabiedrības informētība par tās līdzekļu izlietošanu ir kritiski svarīga, lai atklātu un novērstu minētos noziegumus.
Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība, tādēļ demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka tie netiek izmantoti negodprātīgi.
Piedāvājam veikt Komercnoslēpuma aizsardzības likumā (Latvijas Vēstnesis, Latvijas Vēstnesis, 52, 14.03.2019. OP numurs: 2019/52.1) šādus grozījumus:
1. Mainīt 3. panta 1. daļu un izteikt to šādā redakcijā: (1) Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu. Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu un to izlietojumu.
No pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūs vairākus būtiskus uzlabojumus. 1) Nodrošinot informācijas pieejamību publisko līdzekļu izlietojumam, samazinās nelikumīgas rīcības iespēja. 2) Publisko līdzekļu izlietošanas caurskatāmība paaugstinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 3) Publisko līdzekļu izmantošanas caurskatāmība palielinās to izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.
Parakstīties var šeit: https://manabalss.lv/par-publisko-lidzeklu-izlietojuma-atklatumu/show
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.