Likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” aizkulises
Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova*21.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2017.gada 12. oktobrī Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts (turpmāk – Likumprojekts) izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1076). Vienlaicīgi EM izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi arī Civilprocesa likuma grozījumus.
Kā pasludināts plašai sabiedrībai, likumprojekts būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēšot “kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā”, kā arī piedāvāšot jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem. Proti, izīrētājam, kā arī tiesu izpildītājam vai nekustamā īpašuma izsoles uzvarētājam tiks samazināti šķērsli, lai izmestu īrnieku no dzīvojamām telpām.
Kādā veidā tiks izveidoti “kvalitatīvie un iedzīvotājiem finansiāli pieejamie īres dzīvokļi”, likumprojekta izstrādātāji un virzītāji sabiedrību neinformē. Tomēr, kaut gan likumprojekts vēl nav izskatīts Saeimā, pat pirmajā lasījumā ne, paralēli jau notiek “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk - Grozījumi) Likumprojekta virzība.
Civilprocesa likuma 400., 402. un 405. pantu grozījumi paredz bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtību “pret personu, ar kuru noslēgts īres līgums, un kurš ir izbeidzies nekustamā īpašumā, kurā dzīvojamās telpas ir izīrētas, vai dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā” un stāsies likumīgā spēkā jau pēc diviem mēnešiem – 2018.gada 1. janvārī.
Tautai ir jāzina savi “kalpi”. Likumprojekta izstrādātājs – ilggadīgs EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Grozījumus izstrādāja Audera kunga vietniece Dace Vītola (vizēja EM valsts sekretārs J.Stinka). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma atbalstīt deputātu J. Lagzdiņa, M. Pietkeviča, Ē. Zommeres, M. Kučinska, A. Ārgaļa un A. Kalvīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (reģ. nr. 911, dok. nr. 2928) un lūdza iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā Likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā[1].
Ir skaidrs, kam ir izdevīga Likumprojekta un Grozījumu virzība – namīpašniekiem, pārvaldniekiem, privātajiem investoriem, kuru intereses lobē minētās valsts amatpersonas un deputāti[2]. Interesanti gan, ka neilgi pirms Likumprojekta un Grozījumu izstrādes un tā zibenīgās virzības par valsts līdzekļiem uzturētajā Ekonomikas ministrijas mājas lapā bija izvietota privātās organizācijas LANĪDA pasaules “miljonāru kluba” (organizācijas veidotāju formulējums) FIABCI-Latvija reklāma – skat. https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi/daliba_starptautiskas_organizacijas/, par ko nevarēja nezināt ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta M.Kučinska kunga biedrs – Arvils Ašeradena kungs.
Kā vienīgais valsts sektora pārstāvis “miljonāru klubā” ir uzņemts EM Mājokļu politikas departamenta direktors, Likumprojekta izstrādātājs Mārtiņš Auders – skat. http://fiabci.lv/members-of-fiabci-baltic/all-fiabci-baltic-members/, kā arī iepriekšējo “privātā kluba” vietnes versiju Pielikumā.
LANĪDA - lielākās Nekustamā īpašuma firmu apvienības - ilggadīgs valdes priekšsēdētājs, vienīgais SIA “Latio” īpašnieks un “Latio” grupas daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Latio namsaimnieks” dibinātājs – Latvijas miljonārs Edgars Šīns. Par minētājiem faktiem ir labi zināms gan ģenerālprokuroram, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Kaut gan no likumprojekta un grozījumu virzības iegūtais labums šobrīd nav pierādāms, bet šajā sakarā ir vēlams atcerēties termina mafija[3] definīciju - ar vārdu mafija mūsdienās apzīmē jebkāda veida kriminālu grupējumu, kam ir izveidojusies sava iekšēja sabiedrības struktūra un likumi.
Atcerēsimies tomēr arī to, ka visas minētās valsts amatpersonas savos amatos ir nokļuvušas mūsu ar Jums balsošanas rezultātā.
*Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valžu locekļi
Iepriekšējie raksti par šo tēmu:
http://www.pietiek.com/raksti/par_likumprojektu__dzivojamo_telpu_ires_likums
[1]http://www.saeima.lv/L_Saeima8/lasa-dd=LP0911_1.htm
[2]https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/lobijs
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
