Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis izteiksmīgais dokuments, kas labi raksturo Latvijas tiesās notiekošo, ir tiesībsargam, Tiesnešu discplinārkolēģijai un Augstākajai tiesai adresēta zvērinātas advokātes Lienes Krezevskas sūdzība par tiesneses I.Strodes un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētajas I.Krēvicas rīcību krimināllietā, neizlemjot 2018.gada 22.jūnija lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu.

„Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 336.pantu un 337.panta otrās daļas piekto punktu tiek iesniegta sūdzība par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ir nodota krimināllieta … (turpmāk - Lieta), kurā M.L. (turpmāk - Apsūdzētais) ir apsūdzēts par Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

2018.gada 22.jūnijā tika nosūtīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai lūgums par piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, krimināllietā ...

2018.gada 3.jūlijā, sazinoties ar tiesu noskaidrots, ka Lūgums (pieteikums) netiks izskatīts, jo procesa virzītāja, tiesnese I.Strode atrodas atvaļinājumā un pieteiktais lūgums tiks izskatīts 2018.gada 6.augusta tiesas sēdes laikā.

Likumā nostiprināts princips, ka apcietinājuma piemērošana ir tiesas kompetences jautājums - pirmstiesas procesā to īsteno izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas gaitā - tiesas sastāvs, kas izskata krimināllietu.

Kriminālprocesa likuma 281.panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka apcietinātā persona, tās aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt pirmās instances tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā divi mēneši un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

Tiesa 2018.gada 21.maijā, izskatot lūgumu, savā Lēmumā norādīja, ka aizstāvju un apsūdzētā lūgums par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, lūdzot tajā skaitā aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu, tiesas sēdē tika pieteikts laikā, kad vēl nav pagājuši divi mēneši kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes.

Prokurors 2018.gada 21.maija tiesas sēdē, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 281.panta trešo daļu, norādīja, ka vēl nav pagājuši divi mēneši kopš pēdējo reizi, tas ir, 2018.gada 6.aprīlī, notika apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaude.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 281.panta ceturtajā daļā noteikts, ja divu mēnešu laikā par piemēroto apcietinājumu apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis.

 Pirmās instances tiesa pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas izvērtēšanu izdara gadījumos, kad iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mēnešiem.

No pēdējās notikušās tiesas sēdes 2018.gada 21.maijā līdz nākošajai paredzētajai tiesas sēdei 2018.gada 6.augustā ir pārtraukums vairāk nekā divi mēneši, savukārt laika posms no 2018.gada 6.aprīļa, kad tiesa skatīja lēmumu pēc būtības par pieņemtā drošības līdzekļa turpmākas piemērošanas nepieciešamību ir pagājis likumā noteiktais divu mēnešu termiņš.

Saskaņā ar KPL 249. panta pirmo daļu procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, ja tā piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas nosaka piespiedu līdzekļa izvēli. Iztiesāšanas laikā ir jauniegūti pierādījumi, kuri apstiprina Apsūdzētā nevainīgumu, bet tas netiek vērtēts pie drošības līdzekļa turpmākās piemērošanas izvērtēšanas.

Kriminālprocesa likuma 334.panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādāk. Šī likuma otrā daļa nosaka, ja lēmumu par pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara triju darba dienu laikā pēc tā saņemšanas. Savukārt šī panta trešā daļa nosaka, tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lūgumus izskata uz izlemj iztiesāšanā, ja vien tie nav jāizlemj iepriekš.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48.panta pirmo daļu izskatot krimināllietu, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu. Šī likuma otrās daļas piektajā punktā savu funkciju izpildei tiesa izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus.

Persona, kas apsūdzēta noziedzīgā nodarījumā, gaidot iztiesāšanu, vienmēr ir atbrīvojama no apcietinājuma, izņemot gadījumus, kad valsts var pierādīt, ka pastāv „būtiski un pietiekami” iemesli, kas pamato turpmāka apcietinājuma piemērošanu (skatīt spriedumu lietā Smirnova pret Krieviju, Nr. 46133/99 un Nr. 48183/99, 58. rindkopa, ECHR 2003-IX (izvilkumi), ar citām atsaucēm).

Saistībā ar Konvencijas 5. panta 3. punktu Tiesa ir atzinusi, ka tiesas uzraudzības svarīgs aspekts ir regulāra kontrole, kuras ietvaros tiesnesis nolemj, ka turpmāka apcietinājuma piemērošana ir pamatota. No tā obligāti izriet, ka apstākļi var mainīties, un, lai gan izmeklēšanas sākuma stadijās var pastāvēt pamats apcietinājuma piemērošanai, vēlākās stadijās tāds var vairāk nebūt.

Tāpēc amatpersonām, kuras īsteno apcietinājuma piemērošanu, ir pienākums regulāri, ik pēc neilga laika, lietu par apcietinājuma piemērošanu nodot tiesas kontrolei. Turpmākai kontrolei ir jābūt tikpat rūpīgai kā sākotnējai pārbaudei (skatīt spriedumu lietā Estrihs pret Latviju, Nr. 73819/01, 117. rindkopa, 2007. gada 18. janvāris). Konvencijas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāskata saistībā ar 5. panta 3. punktu, kuri kopā veido vienu veselumu (skatīt spriedumu lietā Ciulla pret Itāliju, 1989. gada 22. februāris, 38. rindkopa, A sērija Nr. 148).

Aizstāvība un apsūdzētais pieteiktajos lūgumos - par piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājums - turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu krimināllietā … vairākkārt ir vērsusi tiesas uzmanību uz jaunatklājušos apstākļiem, tiklīdz tas bija zināms. Tiesa, bez jebkāda pamatojuma tos ir noraidījusi, bez jebkādas motivācijas un argumentiem, kas satur lietas dalībnieku (prokurora) daļēju atreferējumu, bez nolēmuma struktūras kāda tā noteikta Kriminālprocesa likuma 320.pantā.

Ir pamats pieņēmumam, ka krimināllietā … tiek aizskartas un pārkāptas apsūdzētā M.L. tiesības uz taisnīgu, objektīvu un neatkarīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ietvertas arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos - Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 10.pantā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14.pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā, Eiropas Savienības pamattiesību hartas 47.pantā.

Tiesai vajadzētu rasties šaubām par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju - konkrētajā lietā pēc Krimināllikuma 253.1panta trešās daļas, jo noziedzīga nodarījuma priekšmets pie M.L. netika ne atrasts, ne izņemts. Ne pie aizturēšanas, ne kratīšanu laikā.

Ievērojot visu iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 1.pantu, 71.pantu, 86.pantu, 334.pantu, 335.pantu, 336.pantu, 337.panta otrās daļas piekto punktu, 412.pantu, 496. pantu, lūdzu:

1)   izvērtēt tiesneses I.Strodes un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšēdētājas I.Krēvicas rīcību krimināllietā …, nelemjot 2018.gada 22.jūnija lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu, izvērtējot, vai nav noticis tīšs likuma pārkāpums, darba pienākumu nepildīšana un lietas izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība;

2)   par pieņemto lēmumu paziņot apsūdzētajam un aizstāvībai.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...