LNB direktors Vilks: mūsu algas no nodokļu maksātāju līdzekļiem ir mūsu privātā dzīve
PIETIEK28.12.2016.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Atalgojums, ko Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) darbinieki saņem no nodokļu maksātāju līdzekļiem, ir viņu privātās dzīves sastāvdaļa un tāpēc nav atklājams, - šādi bibliotēkas direktors Andris Vilks reaģējis saistībā ar atklātībā nonākušajiem bibliotēkas restorāna plāniem vecgada vakarā nosvinēt arī Krievijas Jauno gadu un noklausīties Vladimira Putina uzrunu un bibliotēkas sākotnējiem publiskajiem paziņojumiem šajā sakarā.
Kā zināms, šajā dienā atklātībā nonāca bibliotēkas ēkā esošā restorāna Klīversala plāni, kuros ietilpa arī jaunā gada sagaidīšana pēc Maskavas laika un Krievijas prezidenta uzrunas skatīšanās.
Sākotnēji bibliotēkas oficiālā reakcija bija neizprotoša un pat agresīva, - tika paziņots, ka šīs informācijas publiskošana radot aizdomas par „apzinātu valsts diskreditēšanu”.
Tikai pēc tam, kad bibliotēkas vadība aptvēra sabiedrības sašutuma patieso pakāpi, tika paziņots, ka tā visa esot bijusi tikai kļūda un ka patiesībā plāns Latvijas Nacionālajā bibliotēkā svinēt Krievijas Jauno gadu un skatīties Putina uzrunu esot tikai „programmas pirmais variants”.
Saskaņā ar jauno bibliotēkas vadības versiju šī pasākuma daļa esot bijusi iekļauta programmas sākotnējā variantā, ko restorānam pasākuma rīkotāji – aģentūra Sweet Events pieteikuši novembra sākumā.
Bibliotēka, kura sākotnēji nosodīja šīs informācijas nodošanu atklātībai, tagad paziņoja, ka jau novembrī šī pasākuma daļa esot noraidīta kā „nepieņemama”, jo šāda satura pasākums esot pretrunā nacionālas nozīmes institūcijas tēlam, vērtībām, mērķiem un misijai.
Sākotnējo neizprotoši agresīvo bibliotēkas viedokli izplatīja tās sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts, un Pietiek ieinteresēja tas, kādu gan atalgojumu par šādiem „lāča pakalpojumiem” saņem šis bibliotēkas darbinieks.
Taču pats sabiedrisko attiecību speciālists to atklāt nevēlējās, paziņojot, ka „protams, LNB ir valsts iestāde”, taču „šī informācija savā ziņā klasificējama kā fiziskās personas aizsargājamie dati”.
Savukārt pēcāk izrādījās, ka arī bibliotēkas direktors Andris Vilks no nodokļu maksātāju kabatas saņemamo atalgojumu uzskata par „privātās dzīves” sastāvdaļu.
Uzskatu, ka jautājums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālista Augusta Zilberta algu ir nepamatots,” Pietiek paziņoja bibliotēkas direktors.
Viņš uzskatot, ka „ziņas par A. Zilberta algu ir daļa no informācijas par viņa privāto dzīvi. Informācija par fiziskas personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu”.
Kā zināms, Vilks nav pirmā valsts amatpersona, kas jauc valsts un personisko maku. Tikai pēc vairākiem administratīvās tiesas spriedumiem Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs bija spiests atklāt bankas vadības iespaidīgās algas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.