Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī Ventspils mērs Aivars Lembergs aizvadītajā nedēļā medijiem izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka tā sauktās Londonas tiesas prasītāji ir „cietuši pilnīgu sakāvi”, virkne Pietiek rīcībā nonākušu ar tiesvedību saistītu dokumentu vedina spriest, ka termins „pilnīga sakāve”, visticamākais, attieksies uz Lembergu pašu. Kā rāda dokumenti, pret Ventspils mēru un viņa bērniem liecinājis viņa ārvalstīs paslēpto interešu un īpašumu advokāts Jakobs Hiršbeks.

Izšķirošo sitienu Lembergam varētu dot jauna tā sauktajā Londonas tiesā - Lielbritānijas Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā sākta tiesvedība, kurā prasītājs ir a/s Latvijas kuģniecība meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar).

Šīs prasības ietvaros, kā rāda ar šo tiesvedību saistīti dokumenti pret Ventspils mēru un viņa bērniem liecinājis Lemberga ārvalstīs paslēpto interešu un īpašumu advokāts Jakobs Hiršbeks (Jakob Hirschbaeck).

Latmar prasība saistīta ar aizdomām par, iespējams, Lemberga vadībā 2008.gadā un 2009.gadā organizētu vismaz 5 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no LK meitasfirmas Latmar. Tieši šīs prasības ietvaros Lembergam, viņa bērniem un vēl virknei ar Lemberga ietekmi saistītām personām ar Londonas tiesas lēmumu uzlikts starptautisks īpašumu aresta orderis kopumā aptuveni 9 miljonu britu mārciņu apmērā, ko Pietiek jau publiskojis.

Hiršbeks Lemberga, viņa ģimenes un vairāku Lembergam uzticīgu personu ārzonu darījumu „shēmu” organizēšanā iesaistījās ap 2003.gadu. Kā Pietiek atzinušas vairākas ar Lembergu saistītas personas, Hiršbeks esot uzskatāms par ārvalstu advokātu, kurš kļuva par „jauno” Lemberga uzticības personu pēc tam, kad Šveices advokāts Rudolfs Meroni Latvijas Ģenerālprokuratūrā sāka sniegt liecības pret Lembergu.

Faktiski noprotams, ka Hiršbeks pēdējos gados bija galvenais ārvalstu advokāts, kas Lemberga uzdevumā kārtojis un organizējis vērienīgus ar ofšoriem saistītus darījumus, lai slēptu Ventspils mēra, viņa bērnu un vairāku viņam pietuvinātu personu patiesās intereses.

Kā liecina vairāki Pietiek rīcībā nonākušie ar Londonā no jauna celto prasību saistītie dokumenti, Hiršbeks liecībās apstiprinājis gan Lemberga saistību ar 2006.gada oktobrī notikušo, valstij piederošo 38,6% a/s Ventspils nafta (VN) akciju privatizāciju, gan vienošanos un līgumu ar Vitol meitasfirmu Euromin Holdings (Cypros), kas toreiz kļuva par VN akciju īpašnieci, kā arī norādījis uz vairāku ārzonu firmu, uz kurām pārskaitīti no LK piederošas meitasfirmas ar fiktīviem konsultāciju līgumiem izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni ASV dolāru, patiesā labuma guvējiem.

Hiršbeka liecības tiek izmantotas jaunā prasībā pret Lembergu, viņa bērniem un vēl virkni personu, ko Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā cēlusi LK meitasfirma Latmar. Šī prasība celta par starptautisku krāpniecību, kas saistīta ar nelikumīgu Latmar līdzekļu izņemšanu, ar Lemberga ietekmi saistītajiem bijušajiem LK vadītājiem prettiesiski noslēdzot viltus līgumus sazvērestībā ar ārējām pusēm. Hiršbeks tāpat kā Lembergs un viņa bērni šajā prasībā ir viens no atbildētājiem.

Hiršbeka liecības gana skaidri ļauj arī secināt, ka ar Lembergu un viņam lojālo personu loku tikusi saskaņota un kopīgi ar Vitol meitassfirmu Euromin Holdings organizēta atlikušo valstij piederošo VN akciju privatizācija. Tā notika 2006.gada 5.oktobrī, VN akciju pārdošanu rīkoja valsts a/s Privatizācijas aģentūra, akcijas pārdeva izsolē Rīgas Fondu biržā. Valdību toreiz vadīja premjers Aigars Kalvītis (TP), bet par privatizāciju atbildīgā ekonomikas ministra amatu pildīja toreizējais TP biedrs Aigars Štokenbergs.

Medijos šī VN akciju pārdošana raisīja plašas diskusijas, sējot šaubas, ka atlikušo VN valstij piederošo akciju pārdošana notikusi Lemberga interesēs un ka izsoles rezultāts, iespējams, bijis sarunāts. Turklāt šo versiju stiprināja arī fakts, ka līdz pat 2009.gada beigām Vitol tika saistīts ar Lemberga ietekmi, jo VN vadībā atradās ar Lembergu saistītas personas. Pēc tam Vitol attiecības ar Lembergu sarežģījās, ar Lemberga ietekmi saistīti cilvēki no VN valdes tika „izsviesti”, un VN vadība nonāca un joprojām atrodas Vitol meitasfirmas kontrolē.

Jau 2007.gadā saistībā ar šo VN akciju privatizāciju izskanēja runas, ka Vitol ar Lembergu 2006.gada ne vien panācis vienošanos par kopīgu VN pārvaldību, bet arī noslēdzis tā saukto opciju līgumu, kas Lemberga vadītājai ventspilnieku grupai 2009.gadā paredzējis Vitol meitasfirmai piederošo VN akciju atpakaļpirkuma tiesības.

Stingru apstiprinājumu šai versijai līdz šim nebija. Taču tagad Latmar Londonas tiesā celtajā prasībā atrodamās Hiršbeka liecības apstiprina, ka jau vairākus mēnešus pirms VN izsoles lietā sāktas „Latvijas investoru” sarunas ar Vitol pārstāvjiem par dalību izsolē un panākta vienošanās, ka, Vitol meitasfirmai kļūstot par VN akciju īpašnieci, Vitol sadarbosies ar „Latvijas investoriem”, kuriem pēc trīs gadiem (2009.gada nogalē) būs iespēja atpirkt Vitol piederošās VN akcijas.

Šī vienošanās tikusi noslēgta kā tā sauktais opcijas līgums (Put Call Agreement). Kā „Latvijas investoru” grupas galveno personu Hiršbeks savās liecības Londonas procesa ietvaros norādījis Lembergu, arī viņa dēlu Anriju un ar Anriju labi pazīstamo Andri Vilcmeieru. Starp „Latvijas investoriem” minēti arī miljonāri Vladimirs Solomatins, Uldis Pumpurs, arī Mamerts Vaivads un Lemberga meita Līga.

Kā izriet no Latmar prasības dokumentiem, nauda norēķiniem ar Vitol par VN akciju atpirkšanu „krāta” ārzonas firmās Cerelus Ltd un Endale Holding. Noprotams, ka šo ārzonu kontos nonākuši arī miljoni, kuri prasības ietvaros tiek uzskatīti par ar viltu izkrāptiem no LK meitasfirmas.

Līdz ar to faktiski no Latmar lietas materiāliem izriet, ka VitolLK īpašnieks tagad cīnās par, iespējams, ar Lemberga un viņam pietuvinātu personu vadītu naudas izkrāpšanu no LK meitasfirmas, visticamākais, apzinoties, ka nauda tikusi izkrāpta, lai norēķinātos ar Vitol struktūrām par VN akciju atpakaļ atpirkšanu.

Pietiek jau rakstīja, ka līdz šim vairāk publiski tika ziņots par prasību, kuru tā sauktajā Londonas tiesā cēlusi LK meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas kompānijas, kas saistītas ar LK frakts darījumiem, un kuras ietvaros pret Lembergu vērsta prasība līdz 135 miljonu dolāru apmērā. Šī ir prasība, par kuras virzību medijos nievājoši izsakās Lembergs. Taču neoficiāli vairāki ar Londonas tiesvedību saistīti avoti Pietiek norādījuši, ka tieši Latmar iesniegtā prasība ir tā, kas varot „savilkt cilpu” ap Lembergu.

Londonas tiesvedību ietvaros sniegtās liecības pagaidām nevar tikt izmantotas ar Lembergu saistītajā krimināllietā Latvijā. Taču, ja Saeimai izdosies pieņemt jaunas izmaiņas Kriminālprocesa likumā, tad Londonas tiesvedībā iegūtie materiāli varēs tikt izmantoti krimināllietā Rīgas apgabaltiesā, kas Lembergam var izrādīties izšķiroši.

Tāpat Pietiek jau rakstījis par Lemberga iespējamo saistību arī LK privatizāciju, kas tikusi pielīdzināta klasiskai valsts nozagšanai. Par to liecinājuši Ģenerālprokuratūras tiesai nodotie krimināllietas materiāli, kuri publiskoti grāmatā Kā nozagt miljardu un kuru fragmentus publiskojis arī Pietiek. Ar Lembergu saistītās krimināllietas materiāli atklājuši, ka LK privatizācijas neformālie organizatori bija Lembergs un ekspremjers, likvidētās Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kuri šo „darījumu” toreiz „organizēja” kopā ar vairākiem citiem pietuvinātiem uzņēmējiem. No krimināllietas materiāliem arī izriet, ka par LK privatizāciju varētu būt maksāts trīs tolaik valdību veidojošajām partijām - Tautas partijai, Latvijas ceļam un TB/LNNK.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...