Londonas tiesa pieprasījusi ziņas par Lemberga meitas Līgas aktīviem; no tiem daļēji apmaksāti tēva juridiskie izdevumi
PIETIEK07.05.2012.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa Londonā, kas jau sagādājusi nepatikšanas Ventspils mēram Aivaram Lembergam, aprīļa beigās pieprasījusi izsmeļošas ziņas no oligarha meitas Līgas Lembergas par visiem viņas aktīviem, kuru vērtība pārsniedz 10 000 britu mārciņu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pirms gandrīz diviem gadiem izdotajā grāmatā Kā nozagt miljardu daļēji publicētie Lemberga bērnu kontu izraksti ar iespaidīgajām finanšu plūsmām no tēva uz bērnu kontiem radīja aizdomas, ka tie izmantoti „oligarha” darījumiem.
Lembergs savā amatpersonas deklarācijā par 2011. gadu ienākumu sadaļā norādījis, ka 328 540,10 britu mārciņas ieguvis no savas meitas Līgas Lembergas, kā ienākumu gūšanas veidu norādot „u.c. ienākumi”. Tieši no meitas Līgas kontiem pērn vismaz daļēji segti Lemberga tēriņi Londonas tiesā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Londonas tiesa no Līgas Lembergas pieprasījusi sniegt detalizētas ziņas par viņas aktīviem visā pasaulē, kuru vērtība pārsniedz 10 000 britu mārciņas. Šī prasība attiecas uz visiem Lemberga meitas aktīviem neatkarīgi no tā, vai tie reģistrēti uz viņas vārda un pieder viņai vienai vai atrodas kopīpašumā, neatkarīgi no tā, vai Līga Lemberga tos pārvalda tieši vai pastarpināti, vai ir slēpta patiesā labuma guvēja.
Vienā no Pietiek iepriekš publicētajiem dokumentiem, ko Lembergs iesniedzis britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā jeb tā dēvētajā Londonas tiesā, viņš skaidro, ka neesot „ļoti pārtikusi persona”, tādēļ tiesas lēmumā norādītās 132 540,08 britu mārciņas „manā vietā apmaksāja mana meita Līga Lemberga, jo manā rīcībā nav šādu naudas līdzekļu”.
Tomēr Lembergs savā amatpersonas deklarācijā par 2011. gadu deklarējis ievērojamas summas, kuras pats samaksājis „juridisko pakalpojumu” apmaksai. Pērn Ventspils mērs juridiskajiem pakalpojumiem pats oficiāli iztērējis kopumā 253 288 britu mārciņas un vēl 152 540 britu mārciņas – saskaņā ar „tiesas lēmumu”. Lembergs juridiskajiem pakalpojumiem 2011. gadā arī iztērējis kopumā 115 629 latus un 78 780 eiro.
Kad Pietiek martā Lembergam uzdeva jautājumu, kā viņš ar saviem oficiāli deklarētājiem ienākumiem spējis segt Londonas tiesvedības izmaksas un no kurienes viņam ir šāda nauda, Ventspils mērs lakoniski atbildēja, ka „izmaksas tiks segtas”. Savukārt Pietiek aprēķini, ka kopējās Lemberga izmaksas par februārī notikušajām Londonas tiesas sēdēm, iespējams, veidojušas apmēram 200 000 – 250 000 britu mārciņu, neesot pareizi.
Pietiek jau vairakkārt rakstījis, ka tā sauktā Londonas tiesa jeb britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā tiesvedība notiek lietā, kur prasītājs ir Latvijas kuģniecības (LK) meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas kompānijas, kas saistītas ar LK frakts darījumiem. Pašlaik saskaņā ar britu tiesas rīkojumu, ko apstiprinājusi arī Latvijas tiesa, Lembergam aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem līdz 135 miljonu dolāru vērtībā. Faktiski galvenais prasītājs šajā lietā ir a/s Ventspils nafta (VN) un tās meitasfirmas LK lielākais īpašnieks – koncerns Vitol.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
