Iesaki rakstu: 
Jā gan, tā 2023. gada 28. februārī sākās sapulce par Latvijas Televīzijas (LTV) satura informācijas vadības sistēmas jeb Media Asset Management (MAM) iepirkšanu. Sapulcē piedalījās gandrīz kādi 15 cilvēki – LTV vadība, televīzijas vadošie inženieri un ilggadējie darbinieki Intars Naglis, Jānis, Kazulis, Mārtiņš Porters, Dāvis Jaunzems, Juris Sērmoliņš, Valters Zavadskis, administrācijas un personāla daļas vadība, iepirkuma juriste un citi.
Visu šo cilvēku priekšā LTV valdes priekšsēdētājs un iepirkuma komisijas vadītājs Ivars Priede publiski pazemoja LTV vadošos inženierus – Kazuli, Nagli, Porteru, Jaunzemu, Porteru. Kā satrakojies sovhoza priekšsēdētājs Priede bļāva sapulču zālē: “Būs MAMs vai nebūs, bļjadj, nahuj?!! Jūs neko neizdarījāt! Dabūsiet tehnisko specifikāciju – jā vai nē?! Visu, ko jūs gribējāt, jūs dabūjāt! Tagad jūs pasakāt, ka mums ir sūdīgs nolikums!”
Bija pagājuši kārtējās iepirkuma projekta dīkstāves trīs mēneši no laika, kad 2022. gada decembrī no darba LTV aizgāja kārtējais augstākā līmeņa speciālists, kurš vadīja MAM projektu, nespēdams izturēt Priedes “saimniekošanu” (tādu speciālistu 2022. un 2023. gadā bija aizgājuši no LTV jau kādi 15 – operatori, tehniķi, arī IT vadošais speciālists, u.c.). Projekts palika bez vadītāja.
Tad šajā sapulcē publiski, kolektīva priekšā pazemotie inženieri, atbildot uz Priedes bosingu, norādīja, ka MAM projekts bija palicis bez vadītāja un ka viņiem nebija ne tikai administratīvā, bet arī juridiskā atbalsta, bet vienīgā LTV iepirkuma juriste nespēja šo projektu “pacelt”. Vienam inženierim pat vajadzējis “par konjaka pudeli” pašam prasīt padomus kādam “augsta līmeņa” juristam, kurš tad arī norādīja uz daudziem trūkumiem MAM iepirkumā.
Tā nebija pirmā reize, kad I. Priede izgāza MAM iepirkumu, kuru viņš nolaidīgi velk jau 7 gadus, un tā nebija pēdējā reize – pusotru gadu pēc šīs sapulces MAM iepirkums izgāzās vēlreiz, un tik ļoti vajadzīgais aprīkojums LTV darba modernizēšanai joprojām nav nopirkts. Tagad kārtējo reizi nozares profesionāļi, to vidū arī SIA Hannu Pro, atklātā vēstulē nu jau valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Saeimai, drošības iestādēm un Valsts kontrolei norāda uz ieilgušo LTV valdes priekšsēdētāja nolaidību.
Bet nu atgriezīsimies pie “sovhoznieku sapulces”: divas stundas I. Priede spieda inženierus piekrist vairs neturpināt iepirkumu saskaņā ar lietderīgo dialoga procedūru, kurā varētu detalizēti izvēlēties LTV vajadzībām atbilstošu programmatūru un aprīkojumu, jo tas, viņaprāt, aizņemšot pārāk daudz laika, LTV nepaspēs iztērēt 2023. gadā obligāti izlietojamos valsts budžeta 300 tūkstošus eiro, kuri būs jāatgriež valstij.
“Man Eglītis katru otro dienu zvana un stāsta, ka nauda ir jāiztērē!” kliedza I. Priede, domājot ar to Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekli Jāni Eglīti. I. Priede spieda inženierus par katru cenu uzsākt ātros tempos no jauna šo iepirkumu, lai “nepakāstu” laiku un nebūtu “viss dirsā” (I.Priedes leksika sapulcē), un spieda inženierus piekrist rīkot iepirkumu atklātā konkursa procedūrā, kurā ir liels risks iztērēt simtiem tūkstošus un pēc tam vairāk nekā miljonus eiro par aparatūru, kas, ļoti iespējams, nederēs.
I. Priede gan sapulcē solīja, ka “sūdu nepirks” un ka varēšot “noraut stopkrānu”. Tika izplānots kārtējā - 2023. gadā nu jau trešā (!!!) - MAM iepirkuma grafiks, kuram, ja viss notiek ideāli pēc plāna, būtu jābeidzas 15. decembrī.
Diez vai kāds toreiz noticēja LTV valdes priekšsēdētāja jaunajai shēmai par MAM iegādi līdz 2023. gada Ziemassvētkiem, un pareizi darīja – ir 2024. gada maija beigas, pagāja gandrīz pusotrs gads, satura vadības sistēmas MAM nav, un izskatās, ka arī šogad nebūs. Un īpaši ciniski skan I. Priedes pagājušajā nedēļā izplatītajā atbilde SIA Hannu Pro atklātajai vēstulei: “Sabiedriskā medija pastāvēšana un attīstība ir būtiska Latvijas drošībai (LTV ēka Zaķusalas krastmalā 33 ir kritiskās infrastruktūras objekts), tāpēc LTV ar vislielāko atbildību un rūpību pilda tiesību normās noteiktos pienākumus, t.sk. lietderīgi rīkojas ar tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.”
Bet šo I. Priedes blefu atbildes vēstulē SEPLP var tagad paņemt un skaisti iegrāmatot savā atskaišu kaudzītē. SEPLP bezatbildība ir prātam neaptverama. SEPLP ir jāuzņemas atbildība par LTV tehnoloģiskās attīstības aizkavēšanos, kas jau tā atpaliek no Igaunijas sabiedriskās televīzijas ERR par 15 gadiem un atpaliks vēl vairāk, un atbildība par pazaudētajiem simtiem tūkstošiem budžeta naudas – jo profesionālais televīzijas aprīkojums paliek dārgāks vidēji par 15%-20% gadā, un galu galā – par I. Priedes pirms vairākiem gadiem sākto LTV gremdēšanu. I. Priede atbild LTV par tehnoloģijām kopš 2016. gada un vairākus gadus gadus ir LTV valdes priekšsēdētājs.
Un tas nav vienīgais stratēģiskais iepirkums, ko I. Priede izgāza un velk vairāku gadu garumā, – LTV nav pabeigts vienotas režijas komplekss, LTV elektroapgādes sistēmas apakšstacijas iepirkums par miljoniem, un tagad šim sarakstam var pievienot arī divas pārvietojamās televīzijas stacijas par 12 miljoniem. 2023. gada beigās bija jāsākas viena PTS par 5 miljoniem iepirkumam, tas izgāzās. Šis mazais PTS ir īpaši svarīgs valstij ārkārtas apstākļos, kad – ja sākas karadarbība – televīzija var raidīt ārpus Zaķusalas. Šāda PTS ražošana pēc individuāla pasūtījuma var ilgt pusotru gadu, un, pieskaitot arī citas iegādes procedūras, tā saņemšanai vajadzīgi vismaz divi gadi. Pusgads jau nokavēts, un būs nokavēts vēl vairāk. Vai 2026. gadā LTV būs jauns mazais PTS? Ar I.Priedes “saimniekošanu” un shēmošanu izskatās, ka ne. Tikmēr Krievijas agresīvie plāni netiks pārcelti...
Bet atklātajā vēstulē I. Priede raksta: “Mēs esam unikāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ar specifiskām vajadzībām.” Jā, no tiesas, unikāls ar to, ka grābj valsts budžeta naudu un izšķiež to, un specifisks ar savu padomju saimniekošanu. Vēl Priede vēstulē turpina apgalvot, ka pie visa vainīgi ir visi citi, arī Hannu Pro. Starp citu, šīs kompānijas mājas lapā stāv rakstīts, ka Hannu Pro veiksmīgi piegādāja PTS Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ERR: https://www.hannu-pro.com/info_ERRob_lv.html
Tad nu, atskatoties uz neseno un kārtējo skandālu ap LTV par priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā, laikam jāpielieto I. Priedes iecienītā Kremļa vatņiku valoda un jājautā: “Bļ..d, nah... j, Priede, tu vēl ilgi sēdēsi LTV un turpināsi gremdēt sabiedrisko televīziju?!” Vai SEPLP arī saprot tikai tādu valodu?
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
