LTV raidījuma „DeFacto” redaktors un vadītājs mēģina izmeloties, lai izvairītos no nepieciešamības intervēt un uzklausīt Lato Lapsu VID pasūtījuma lietu sižetam
PIETIEK02.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Sabiedriskās” Latvijas Televīzijas raidījums „DeFacto”, kā jau to Lato Lapsa bija apsolījis, būs spiests šosvētdien tomēr pārraidīt sižetu saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietu skandālu, ko aizsāka laikraksta „Diena” pirms divām nedēļām publicētā intervija ar virsrakstu „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Taču, lai pats Lato Lapsa neizjauktu vēlamo sižeta izklāstu ar saviem skaidrojumiem, „DeFacto” redaktors un vadītājs Matīss Arnicāns mēģina izmeloties, lai izvairītos no nepieciešamības intervēt Lato Lapsu. Publicējam Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts visai Latvijas Televīzijas vadībai un kurā situācija detalizēti aprakstīta:
„VSIA Latvijas Televīzija
VSIA Latvijas Televīzija galvenajai redaktorei
VSIA Latvijas Televīzija Ziņu dienestam
VSIA Latvijas Televīzija Ziņu dienesta raidījumam „de facto”
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Labdien.
2023. gada 2. martā jau pēc darba laika beigām, pulksten 18.26 esmu saņēmis šādu elektroniskā pasta vēstuli no LTV darbinieka Matīsa Arnicāna, kas sevi sauc „LTV Ziņu dienesta raidījuma "de facto" redaktors un vadītājs”.
Šajā vēstulē teikts:
„Labdien!
Sižeta vajadzībām būtu nepieciešams Jūsu komentārs saistībā ar Initas Lūres interviju avīzei “Diena” ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.
Inita Lūre intervijā mums minēja, ka viņu sniegt interviju avīzei “Diena” aicināja kāds žurnālists, ko viņa neminēja vārdā. Savukārt “Diena” galvenais redaktors Gatis Madžiņš sacīja, ka intervija laikrakstam tika piedāvāta. Vai Jūs bijāt tas, kurš piedāvāja laikrakstam interviju ar Initu Lūri?
Vai Jūs arī intervējāt Initu Lūri? Ja nē, tad kā varat izskaidrot to, ka apkārt cirkulē ļoti līdzīgs minētās intervijas variants, kura autors esat norādīts Jūs.
Pielikumā pievienoju fragmentu no intervijas versijas, kas pāris nedēļas klejo apkārt.
Vai Jūs rakstījāt šo interviju?
Paldies jau iepriekš.”
Šim tekstam ir pievienots attēls PNG formātā ar teksta fragmentu.
Uz šo vēstuli es 2023. gada 2. martā jau pulksten 18:43 sniedzu šādu atbildi:
„Labdien,
labprāt atbildēšu uz Jūsu jautājumiem. Esmu rīt diezgan brīvs, tā ka varat, iepriekš piesakoties, atbraukt uz manām mājām, lai veiktu ierakstu.
Lato Lapsa”
Uz šo manu piedāvājumu LTV darbinieks Matīss Arnicāns 2023. gada 2. martā pulksten 19:13 sniedza šādu atbildi:
„Jums vakar piedāvāju iespēju atbildēt uz jautājumiem klātienē, atteicāties, gaidīsim rakstiskas atbildes līdz rītdienas pēcpusdienai.”
Es esmu publiskojis videoierakstu (saite - https://www.youtube.com/watch?v=1ocTI46XLNs&t=1217s), no kura nepārprotami izriet, ka LTV darbinieks M. Arnicāns melo.
Videoieraksts skaidri apliecina, ka es neesmu atteicies atbildēt uz sabiedriskā medija jautājumiem klātienē.
Videoieraksts skaidri apliecina, ka es esmu lūdzis LTV darbiniekam M. Arnicānam, kuram ir ienācis prātā izmantot manu klātesamību, lai man uzdotu kādus man nezināmus jautājumus, pirms atbilžu sniegšanas klātienē iesūtīt man uzdodamos jautājumus.
Videoieraksts arī skaidri apliecina, ka M. Arnicāns nekādus iebildumus pret šo manu lūgumu nav izteicis. Tieši pretēji, mans lūgums viņam ir šķitis loģisks un apmierināms, ko apliecina tas, ka viņš lūdz man nosaukt viņam manu elektroniskā pasta adresi.
Tas, ka LTV darbnieks M. Arnicāns, savu nostāju argumentējot ar savu melīgo versiju, ka es esot atteicies no atbilžu sniegšanas klātienē (šīs versijas melīgumu apliecina videoierakstā fiksētais), cenšas liegt man iespēju sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem formā, kādā tie tiek uzdoti citām personām, kuras ir minējis pats M. Arnicāns, manā ieskatā nepārprotami liecina par augstākā mērā neētisku, neprofesionālu sabiedriskā medija darbinieka rīcību, kas neatbilst sabiedriskā medija rīcības un ētikas kodeksam un rada pamatotas aizdomas par šādas rīcības iemesliem.
Ar šo es atkārtoti izsaku gatavību un vēlmi sniegt atbildes sabiedriskajam medijam uz tā uzdotajiem jautājumiem videoierakstā tāpat, kā tas ir nodrošināts citām personām sabiedriskā medija gatavotā sižeta ietvaros, vai tiešajā ēterā, un ceru, ka sabiedriskais medijs man šo iespēju nodrošinās, stingri ievērojot savus pienākumus, ētikas un profesionālās normas.
Tā kā LTV darbinieks M. Arnicāns, mēģinot liegt man iespēju sniegt atbildes uz viņa uzdotajiem jautājumiem ar melīgu pamatojumu, acīmredzami ir pārkāpis profesionālās normas, rekomendēju jautājumu uzdošanai man nozīmēt citu LTV darbinieku, kura darbība nemestu šaubu ēnu uz attiecīgo sižetu un visu sabiedrisko mediju. Taču, ja sabiedriskais medijs uzskata, ka tā redakcionālā neatkarība dod tam tiesības nozīmēt jautājumu uzdošanai šo pašu darbinieku, es pret to neiebilstu.
Tātad – atkārtoju: esmu gatavs sniegt atbildes uz man LTV darbinieka uzdotajiem jautājumiem videoierakstā vai tiešajā ēterā jebkurā laikā, par to savstarpēji vienojoties. Ceru, ka sabiedriskais medijs apliecinās savu gatavību ievērot profesionālās un ētikas normas.
Lato Lapsa
Rīgā 2023. gada 2. martā”
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
