LTV vadība klusē par to, vai ir izvērtēta Ziņu dienesta vadītājas situācija, viņas ģimenei pārtiekot arī no Ušakova propagandas nodibinājuma naudas
PIETIEK27.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas (LTV) vadītājs Ivars Priede pagaidām nav vēlējies atklāt, vai viņa vadītajā sabiedriskajā televīzijā ir izvērtēts iespējamais Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes interešu konflikts, viņas ģimenei daļu ikmēneša ienākumu saņemot no Rīgas domes nodibinājuma "Riga.lv", kas tiek uzturēts no Rīgas pašvaldības līdzekļiem. Šajā nodibinājumā valdes locekļa posteni ieņem viņas dzīvesbiedrs, iepriekšējais Aināra Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe (abi attēlā).
Ne Priede, ne LTV „komunikācijas speciāliste” Krista Luīze Priedīte pagaidām nav vēlējušies atbildēt arī uz citiem jautājumiem saistībā ar Elksnes situāciju, viņas ģimenei pārtiekot arī no Ušakova propagandas nodibinājuma naudas. Savukārt pats „Riga.lv” valdes loceklis Dripe nav vēlējies sniegt ziņas – kāds tieši tad ir viņa atalgojums šajā nodibinājumā.
Kā jau informēts, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ik mēnesi šī summa ir vismaz 2500 eiro. Šo informāciju apliecina arī oficiālie dati, ko par savu darbību atklāj „Riga.lv”. Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais nodibinājuma 2017. gada pārskats, nodibinājuma darbinieku skaits gada laikā pieaudzis par trim cilvēkiem, sasniedzot 15.
Savukārt aprēķināto algu kopsumma gada laikā pieaugusi par vairāk nekā simt tūkstošiem eiro – no 185 līdz 288 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka vidēji viena darbinieka alga nodibinājumā ir bijusi 1600 eiro.
Ar Rīgas pašvaldības lēmumu Dripes kā nodibinājuma valde locekļa alga gan oficiāli ir noteikta tikai 380 eiro mēnesī, taču tas nav vienīgais atalgojums, kuru „Ušakova propagandas struktūrā” saņem LTV Ziņu dienesta vadītājas dzīvesbiedrs. Tā kā vidējā alga nodibinājumā ir 1600 eiro, tad ziņas par tā valdes locekļa Dripes 2500 eiro atalgojumu varētu būt vēl pārāk pieticīgs vērtējums.
Oficiālie Elksnes dzīvesbiedra vadītā nodibinājuma funkcijas ir: „Pašvaldības laikraksta izdošana un interneta vietnes izveide un uzturēšana, nodrošinot un veicinot sabiedrības informētību par Rīgas pilsētas pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurās pašvaldībai pieder kapitāla daļas (akcijas), darbu, t.sk. paveiktajiem un plānotajiem uzdevumiem, rīcības plāniem, programmām, plānotajiem kultūras, izglītības un sporta pasākumiem saskaņā ar Nodibinājumam noteiktajiem uzdevumiem.”
Sociālā tīkla Twitter lietotājs Kaspars_Zn ir minējis šādu piemēru par LTV Ziņu dienesta vadītājas dzīvesbiedra vadītā nodibinājuma darbību: „Portāla „Riga.lv” uzturēšanai šogad atvēlēti 1 770 000 EUR. Vidēji dienā „Riga.lv” ir 6,7 publikācijas. Sanāk, ka vidēji vienas publikācijas izmaksas ir 724 EUR. Nice.”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
