LTV vadība par grēkāžiem „nozīmējusi” tulkotāju biroju, tomēr nāksies atbildēt arī televīzijas amatpersonām
PIETIEK06.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad „sabiedriskā” Latvijas Televīzija interviju ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīnu Lagardu pārraidīja ārkārtīgi nekvalitatīvā tulkojumā ar krievisku akcentu, TV vadība ir nolēmusi pat no jebkādas atbildības izvairīties, par grēkāzi izvēloties tulkotāju biroju. Bet vai tas izdosies? Pietiek šodien publicē Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, kas jau nosūtīts Latvijas Televīzijai.
2022. gada 3. novembrī VSIA Latvijas Televīzija (turpmāk LTV) pārraidīja interviju ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīnu Lagardu ārkārtīgi sliktā, nekvalitatīvā tulkojumā, radot iespaidu par LTV vadības nekompetenci un nolaidību, kā arī valsts līdzekļu noziedzīgu izšķērdēšanu.
„Sabiedriskais” medijs lsm.lv ir publicējis šādu LTV vadības taisnošanos:
„Tikmēr LTV skaidroja, ka 3. novembra raidījums "Šodienas jautājums" izņēmuma kārtā netika pārraidīts tiešraidē, taču tulkošana no angļu uz latviešu valodu notika tiešraidē raidlaikā plkst. 20.40. Laika ierobežojuma dēļ tulkojumu iepriekš nebija iespējams ierakstīt.
Tulkošana tiešraidē ir ātrākais tulkojuma nodrošināšanas veids, līdz ar to ierasta prakse Latvijas Televīzijas pārraidēs. Kad nepieciešama tulkošana, LTV sazinās ar iepirkuma konkursa kārtībā izvēlēto tulkošanas pakalpojuma sniedzēju, informē par konkrēto vajadzību un uzdevumu, bet uzņēmums norīko tulku. Konkrētā situācija ir pirmā, kad pakalpojuma sniedzējs nenodrošināja LTV kvalitātes prasībām atbilstošu tulkojumu tiešraidē.
Līdzšinējie tulki ar darbu tikuši galā labi, norādīja LTV.
Turklāt par konkrētās intervijas tulkojuma kvalitāti LTV nevarēja pārliecināties iepriekš, jo tā notika tiešraidē. Šoreiz atšķirībā no citām reizēm tulkam bija iespēja ierakstīto interviju noklausīties pirms tiešraides, ko tulks arī darīja, bet diemžēl neinformēja LTV, ka nespēs tikt galā ar šo tulkojumu.”
Gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos par, iespējams, nodokļu maksātāju līdzekļu prettiesisku izšķērdēšanu, vēlos saņemt no LTV šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) kuras LTV amatpersonas un ar kādu pamatojumu pieņēma lēmumu, ka 3. novembra raidījums "Šodienas jautājums" izņēmuma kārtā netiks pārraidīts tiešraidē?
2) sniedziet precīzu skaidrojumu, kāpēc tieši laika ierobežojuma dēļ tulkojumu iepriekš nebija iespējams ierakstīt, kas un ar kādu pamatojumu noteica tieši šādus laika ierobežojumus?
3) kuras LTV amatpersonas, kad un ar kādu pamatojumu ir padarījušas tulkošanu tiešraidē par ierastu praksi LTV pārraidēs?
4) sniedziet precīzu skaidrojumu, kāpēc tieši par konkrētās intervijas tulkojuma kvalitāti LTV nevarēja pārliecināties iepriekš, pirms tās pārraidīšanas. Informējiet mani par precīzu laiku (datums laiks), kad tika pabeigts tulkojums, personām, kam tika nodots tulkojums, precīzu laiku, kad šis tulkojums tika nodots (datums, laiks), kā arī nosūtiet man šo personu amata aprakstus.
5) kuras tieši LTV amatpersonas, kad un ar kādu pamatojumu ir pieņēmušas lēmumu, ka tik svarīga sabiedriskā medija funkcija kā nozīmīgu personu svešvalodā sniegtas informācijas nodošana Latvijas sabiedrībai valsts valodā ir veicama, izmantojot nevis pārbaudītus, profesionālus LTV darbiniekus, kuru atalgojumam valsts ir atvēlējusi iespaidīgus finanšu līdzekļus, bet gan ārpakalpojuma sniedzējus.
5) kā tieši, pēc kādas tieši metodikas LTV un kuras tieši LTV amatpersonas ir iepriekš pārbaudījušas tulkojuma pakalpojuma sniedzēju pakalpojuma kvalitāti. Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu sniegtās informācijas patiesumu.
6) nosūtiet man LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes (attēlā) amata aprakstu.
7) nosūtiet man LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes pienākumu pildīšanas vērtējuma aprakstu un pārskatu par to, kas, kādā veidā un kad līdz šim ir izvērtējis Sigitas Roķes darba pienākumu veikšanas kvalitāti.
8) nosūtiet man LTV Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes amata aprakstu.
9) nosūtiet man LTV Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes pienākumu pildīšanas vērtējuma aprakstu un pārskatu par to, kas, kādā veidā un kad līdz šim ir izvērtējis Ivetas Elksnes darba pienākumu veikšanas kvalitāti.
10) sniedziet man atbildi pēc būtības uz jautājumu – kādu tieši iemeslu dēļ LTV, kas tiek pilnībā finansēta no valsts līdzekļiem, no sabiedrības slēpj savu darbinieku saņemto atalgojumu?
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
