LTV ziņu dienesta brāķis vai pasūtījums? 2.daļa. Atmaskošana
Pietiek lasītājs05.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā gada priekšvakarā LTV ziņu dienests savā raidījumā iekļāva sižetu par trīs pašmāju jauniešu panākumiem starptautiskajā biznesa ideju konkursā. Jānis Kreilis, Juris Sorokins un Roberts Tomme projektam Hyperjob esot veiksmīgi piesaistījuši investīcijas 100 tūkstošu eiro apmērā Šo investīciju viņi varēšot izlietot pēc saviem ieskatiem. Atgādināsim lasītājiem, ka praksē 100 tūkstošu eiro vietā tika piesaistīti 50 tūkstoši ASV dolāru (apmēram 40 tūkstošu eiro). Taču tie nav vienīgie meli šajā sižetā.
Pēc apķērīgo jauniešu teiktā, pirms dažiem mēnešiem viņiem prātā ienāca ideja pieteikties starptautiskajā zviedru akseleratora programmā. Nauda bija vajadzīga, lai attīstītu savu biznesa projektu. Viņi esot izturējuši milzīgu konkursu un pēdējās nedēļās intensīvi strādājuši pie tā, lai saņemtu finansējumu.
Izklausās pēc patiesa veiksmes stāsta, ar ko pārējie tautieši varētu lepoties. Taču tā ir, ļoti maigi izsakoties, tikai puspatiesība. Patiesībā šie paši jaunieši par šo pašu biznesa ideju jau bija saņēmuši 40 tūkstošus eiro no kāda cita Latvijā reģistrēta fonda Overkill Ventures. Tā nu atkal ir sanācis, ka LTV ziņu sižetā šī informācija nav pieminēta.
Tas, ka mūsdienās vienu un to pašu biznesa ideju var pārdot dažādiem fondiem, ir realitāte. Piešķirot sākotnējās investīcijas, šie fondi parasti nereģistrē ķīlu vai citu nodrošinājumu. Tādēļ atrodas "uzņēmīgi" ļaudis, kas izmanto šo nepilnību. Tas dod iespēju nevis attīstīt biznesa projektu, bet, pareizi aizpildot dokumentus, vairākās vietās saņemt sākotnējo finansējumu.
Tomēr galvenais jautājums ir, kādēļ šādi "veiksmes" stāsti tiek translēti LTV kā nacionālais lepnums? Vai tiešām mūsu jaunieši vairs neko citu nespēj, kā iedzīvoties nodokļu parādos un dažādās valstīs saņemt starta finansējumu vienai biznesa idejai vēl melojot par saņemto investīciju apmēru? Kāda ir LTV vadības atbildība par šādu melīgu veiksmes stāstu izplatīšanu?
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
