LU rektors Muižnieks: lai noskaidrotu, kad darbā pieņemts darbonis Feders un ko viņš paveicis, mums vajag mēnesi laika
PIETIEK25.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenais Gints Feders (attēlā), kurš, kā Pietiek jau informēja, no kādas personas centies izkrāpt vai varbūt pat izkrāpis ievērojamu naudas summu, pretī apsolot “nokārtot” publikācijas portālā pietiek.com, lai ietekmētu "sabiedriskā" Latvijas radio valdes locekļu konkursa iznākumu, ir iekārtots „papilddarbiņā” Latvijas Universitātē, bet, pēc publiskas informācijas spriežot, tur nekādu reālu darbu tur nav veicis. To netieši apliecina Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka oficiāls skaidrojums, norādot – „Jūsu pieprasītajai informācijai ir nepieciešama papildu apstrāde”, tāpēc, lai noskaidrotu, kad darbā pieņemts G. Feders un ko viņš paveicis, augstskolai ar divām nedēļām esot par maz un vajagot mēnesi laika
Lai parādītu, kādi tieši jautājumi Latvijas Universitātes vadībai ir radījuši problēmas ar informācijas apkopošanu, Pietiek šodien atkārtoti publicē tai 7. oktobrī nosūtīto informācijas pieprasījumu:
„Interneta vietnē akademiskaiscentrs.lu.lv ir atrodama informācija, ka Jūsu iestādē kā sabiedrisko attiecību speciālists pieņemts darbā Gints Feders – persona ar publiski zināmu sliktu reputāciju.
Šai sakarā sniedziet šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) kad minētais G. Feders ir pieņemts darbā?
2) vai uz šo vakanci bija izsludināts konkurss? Ja jā, norādiet saites uz konkursa sludinājumu? Ja nebija, tad kādu iemeslu dēļ ne un kuras konkrētās Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu nerīkot konkursu un ar kādu pamatojumu?
3) kura vai kuras Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu par G. Federa pieņemšanu darbā?
4) kāda bija nepieciešamība pēc sabiedrisko attiecību speciālista tieši akadēmiskā centra programmas vajadzībām? Kas un kad noformulēja šādu nepieciešamību?
5) kādas bija kvalifikācijas prasības, kas tika izvirzītas personai, lai ieņemtu šo amatu? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu.
6) kādu tieši funkciju veikšanai Jūsu iestādes apakšstruktūrai bija nepieciešams savs sabiedrisko attiecību speciālists? Atbilde pievienojiet amata aprakstu.
7) kāds mēneša atalgojums ir noteikts minētajam G. Federam? Kādas izmaksas papildus ikmēneša atalgojumam un par ko minētais G. Feders ir saņēmis laikā, kopš ir pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu?
8) kādus tieši pienākumus ir veicis G. Feders kopš pieņemšanas darbā? Kas viņam ir izvirzījis sasniedzamos mērķus, un kādi tie ir?
9) kas un kādā veidā ir izvērtējis un izvērtē G. Federa paveikto sabiedrisko attiecību speciālista amatā? Cik bieži šis izvērtējums ir veikts kopš G. Federa stāšanās amatā? Atbildei pievienojiet attiecīgā izvērtējuma kopijas.
10) ar ko Jūsu iestāde skaidro to, ka medijos un interneta resursos man nav izdevies atrast nekādus LU akadēmiskā centra publicitātes materiālus, kuros kā sagatavotājs būtu minēts G. Feders? Lūdzu, atbildei pievienojiet visus publicitātes materiālus un citus dokumentus, kurus darba pienākumu veikšanas ietvaros sagatavojis G. Feders.”
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
