Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana. Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība, kā arī alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēta kā prioritārs uzdevums, ir radīta situācija, kurā visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd "nolikti uz bremzēm". Kādi ir šīs izveidojušās situācijas riski nākotnē?

Šobrīd daudzi zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītāji ir iesnieguši AER projektu pieteikumus pieslēguma izbūvei pārvades sistēmai, tomēr tehnisko noteikumu izsniegšana jaunu projektu pieslēgumiem ir pārtraukta tīkla jaudu nepieejamības dēļ. Daudzi vērienīgi projekti ir palikuši "ārpus borta". Vai, domājot par Latvijas elektroenerģijas tirgus nākotni, ir pareizi balstīties uz situāciju šodien?

Par elektroenerģijas jaudām

Teorētiski jau tagad Latvijā uzstādītās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas pārsniedz patēriņu. Pie šī brīža uzstādītajiem aptuveni 2500 megavatiem (MW) Latvijā dienā elektroenerģijas patēriņš reti kad sasniedz 1400 MW.

Tomēr uzstādītā jauda megavatos (MW) nenozīmē arī elektrības izstrādi megavatstundās (MWh) tādā pašā apmērā. Elektrības ražošanu ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, pieejamais resurss – cik daudz ir ūdens upē un vai diena ir saulaina. Tā kā Latvijā lielākās uzstādītās jaudas ir hidroelektrostacijās, jo īpaši vietējā elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no ūdens pieteces daudzuma Daugavā.

Vērtīgi pieminēt, ka atšķirībā no vairumā projektētiem HES pasaulē, kas paredz liela daudzuma ūdens uzkrāšanu un elektrības izstrādi, kad tā ir nepieciešama, Latvijas reljefs ir nosacīti plakans un hidroelektrostacijas pārsvarā darbojas atbilstoši ūdens pietecei – cik ūdens pietecēja, tik saražoja elektrību. Tāpēc Daugavas elektrostacijas uz pilnu jaudu ir spējīgas darboties vien palu laikā, attiecīgi Latvijai pārējā laikā kļūstot par elektrības importētāju.

Piemēram, 31. jūlijā Latvijas elektroenerģijas pieprasījums bija 760 MW apjomā, kas teorētiski būtu apmierināms ar 2500 MW uzstādītām ģenerējošām jaudām, bet vietējā ģenerācija faktiski nenotika – tā sasniedza vien 76 MW. Savukārt elektroenerģijas cena tajā pašā dienā bija trīs reizes augstāka nekā Skandināvijā.

Lai noteiktu, vai tīklā ir vai nav pieejamas jaudas, jāņem vērā dažādu ģenerējošo jaudu iespēja ražot un to ražošanas vienlaicīgums. Šādiem mērķiem tiek plaši izmantotas jaudu plūsmu simulēšanas programmatūras. Visticamāk, AST to pielieto, lai nodrošinātu tīkla drošu un nepārtrauktu darbību, tomēr šādiem programmatūras aprēķiniem ir arī jābūt par pamatu, lai noteiktu, vai tīkls tehniski spēs uzņemt un pārvadīt jauno AER elektrostaciju saražoto enerģiju.

Vai maksāsim par sasteigtiem lēmumiem?

Latvijā šobrīd ir viens no mazākajiem elektroenerģijas patēriņiem Eiropā uz cilvēku. Augot iedzīvotāju labklājībai, aizvien aktīvāk izmantojot dažādas elektroierīces un tirgū straujāk ienākot elektroauto, pieaugs arī elektrības patēriņš un attiecīgi pieprasījums.

Tāpēc loģisks ir jautājums, cik liels ir jaunu AER projektu potenciāls un vai to ieviešana ir jāregulē ar normatīvajiem aktiem, apturot pieslēgumu nodrošināšanu, nezinot, vai projektu attīstītāji, kuri saņēmuši tīkla pieslēgumu, patiešām solīto var izpildīt.

Saprotams, ka energosistēmā pastāv dažādi tehniski ierobežojumi, kuru ievērošana jānostiprina normatīvajos aktos, tomēr ir diskutējami, vai ir jārada arī komerciāla rakstura regulējums. Vai likumdevējam jāiejaucas vai jāļauj, lai tirgus regulē projektu attīstību, faktiski nodrošinot apstākļus, kur izdzīvo spēcīgākie, asas konkurences apstākļos esot spiesti piedāvāt zemāko elektroenerģijas cenu?

Kā zināms no tirgus ekonomikas pamatprincipiem, cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas kāpj, savukārt, piedāvājumam pārsniedzot pieprasījumu, cenas krīt. Jo energosistēmā būs pieslēgts vairāk jaunu ģenerējošo jaudu, jo labāk vairosies elektroenerģijas piedāvājums, spiežot elektroenerģijas cenu uz leju. Tieši tāpēc likumdevēja uzdevums ir veidot vidi, kur projekti var savstarpēji sacensties, veicinot izvirzīto klimata un enerģētikas plāna mērķu sasniegšanu, vienlaikus izdarot spiedienu uz elektroenerģijas cenu.

Diemžēl šajos apstākļos, kad ar tīkla jaudas pieejamības argumentu ir ierobežots jaunu AER projektu potenciāls, ne tikai ir noslēgts konkurences loks, kas ļaus uzturēt zemu piedāvājumu (lasiet – augstu cenu), bet diemžēl ir izveidota laba augsne pieslēgumu saņēmušo projektu "papīru tirgum" – videi, kur attīstītāji savus šobrīd tik vērtīgos pieslēgumus pārvades sistēmai varēs piedāvāt pārdot citiem attīstītājiem. Tas ir bīstams ceļš energoatkarības un augstu elektroenerģijas cenu virzienā. To nedrīkst pieļaut.

* SIA “Eolus” valdes locekle

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...