Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, ka nekļūdīšos, ka notikumi Baltkrievijā ir piesaistījuši daudzu cilvēku uzmanību. Pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas Baltkrievijas iedzīvotāji ir izmantojuši iespēju paust savu viedokli par notiekošajiem procesiem, līdz ar ko A. Lukašenko varas pozīcija ir piedzīvojusi ievērojamus satricinājumus. Tagad ne vienu vien prātu nomoka jautājums – kā attīstīsies notikumi Baltkrievijā, vai no troņa tiks gāzts viens no pēdējiem autoritatīvajiem līderiem un, kas nav mazsvarīgi, vai Baltkrievijas notikumi var kaut kādā veidā ietekmēt Krieviju, vai arī – vai Krievija var ietekmēt notikumus Baltkrievijā?

Lai varētu izdarīt kaut kāda veida prognozes, nepieciešams pārskatīt būtiskāko notikumu norises hronoloģiju un vairāku notikumu savstarpējo mijiedarbību.

9.augusts – pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas sākas protesti. Notiek pirmās sadursmes. Pret demonstrantiem tiek izmantota asaru gāze, gaismas un trokšņu granātas un ūdensmetēji. Ir aizturētie.

10.augusts – protesti kļūst plašāki un neaprobežojas tikai ar Minsku. To apspiešanai tiek izmantoti speclīdzekļi un speciālā tehnika. Tiek ziņots, ka aizturēti aptuveni 3000 cilvēku. No viņiem aptuveni 1000 Minskā un vairāk nekā 2000 citos republikas reģionos. A.Lukašenko paziņo, ka atbilde uz protesta akcijām būs adekvāta.

11.augusts – Turpinās protesti, notiek demonstrantu un drošības spēku sadursmes. Protestētāji tiek aizturēti, drošībnieki plaši pielieto fizisko spēku.

12.augusts - Kijeva oficiāli pieprasa izdot 28 no Baltkrievijā aizturētajiem „Vagner” algotņiem. Notiek solidaritātes akcijas, protestējot pret vardarbību

13.augusts – Protesti turpinās, iztiekot bez asām sadursmēm, kuras bija raksturīgas pirmajām trim naktīm. Lielo rūpnīcu darbinieki iesaistās streikā.

14.augusts – Protesti turpinās. A.Lukašenko liek izmeklēt masveidīgo protestētāju aizturēšanu, un vairāk nekā 1000 no aizturētajiem ir atbrīvoti. Kopumā ir aizturēti gandrīz 7000 cilvēku un simtiem ievainoti, ir arī bojāgājušie. A.Lukašenko brīdina rūpnīcu darbiniekus ar uzņēmumu krahu, ja tie turpinās streikot. Parādās gadījumi, kad vairāki drošības spēku karavīri ar savām darbībām parāda, ka negrasās piemērot fizisku spēku. Baltkrievija atbrīvo „Vagner” algotņus.

15.augusts – notiek A.Lukašenko un V.Putina telefonsaruna. A.Lukašenko paziņo, ka Krievija pēc pirmā pieprasījuma sniegs vispusīgu palīdzību Baltkrievijas drošības garantēšanai ārēju militāru draudu gadījumā. A.Lukašenko paziņo, ka neiesaistīsies dialogā par situācijas noregulējumu valstī ar ārvalstu starpnieku piedalīšanos.

16.augusts – Atkal notiek A.Lukašenko un V.Putina telefonsaruna. A.Lukašenko devis rīkojumu Vitebskas desanta triecienbrigādi pārvietot uz Grodņu valsts rietumos. Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas Stratēģiskās vadības centrā Bruņoto spēku pārstāvji informēja par "par militārās komponentes" pieaugumu pie valsts rietumu robežām.

17.augusts – Tiek ziņots, ka Baltkrievijas virzienā no Krievijas dodas kravas automobiļu kolonnas. Tiek pieļauts, ka tiek pārvietotas Nacionālās gvardes, vai OMON vienības. A.Lukašenko paziņo, ka, ja protestu dalībnieki neaprobežosies ar miermīlīgām ielu akcijām, bet kļūs vardarbīgi, – par to būs jāatbild.

18.augusts – Turpinās protesti, un tiek pieprasīta aizturēto atbrīvošana. Tiek izsludināts aicinājums uz vispārējo streiku, lai panāktu A.Lukašenko atkāpšanos. Baltkrievijas vēstnieks Slovākijā paziņo par atkāpšanos no amata pēc tam, kad paudis atbalstu protestētājiem. A.Lukašenko apsūdz opozīciju par mēģinājumu sagrābt varu, apsūdzot opozīciju arī vēlmē saraut Baltkrievijas saites ar līdzšinējo tuvāko sabiedroto Krieviju. Tiek paziņots, ka Krievija nepieciešamības gadījumā ir gatava sniegt palīdzību Baltkrievijai. Grodņas vadība piekāpusies virknei A.Lukašenko noskaņoto protestētāju prasību. Vietējā milicija publiski atvainojusies par vardarbību. Minskā nolaižas no Maskavas izlidojusī Federālā drošības dienesta lidmašīna, kuru izmanto dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs. Aculiecinieki ziņo, ka no Krievijas drošības dienesta lidmašīnas neviens lidostā nav iegājis. Pasažieri gāja caur dienesta izeju, no kuras izdzina pat lidostas apsardzi. Faktiski viņi nav reģistrējušies par ielidošanu valstī un nav izgājuši muitas kontroli.

19.augusts – A.Lukašenko paziņo, ka armijas vienības valsts rietumos ir pilnas kaujas gatavības režīmā. Vienlaikus Drošības padomē uzdodot uzdevis varas iestādēm "atgriezt mierīgu valsti". Savukārt Aizsardzības ministrijai uzdots sekot NATO spēku kustībām Polijā un Lietuvā, un vajadzības gadījumā nekautrēties izvērst bruņotos spēkus to pārvietošanās virzienā, akcentējot: "Jo īpaši Grodņā, Grodņas virzienā. Jo ir ļoti liela vēlēšanās tur destabilizēt situāciju vēl vairāk nekā Minskā." Krievijas ārlietu ministrs paziņo, ka Baltkrievijā nav nepieciešama ārēja mediatora iesaiste. Minskā OMON vienības atkal ir sākušas izklīdināt protestētājus. Valsts drošības komitejai (VDK) ir dots rīkojums identificēt un apturēt ielu nemieru rīkotājus un atklāt to finansēšanas kanālus.

Apskatot notikumu hronoloģiju, jāpievērš uzmanība faktam, ka protestu akcijas Baltkrievijā sākās nevis pēc rezultātu paziņošanas, bet gan uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Līdz ar to kritiku neiztur arguments, ka protesti būtu sākušies par vēlēšanu rezultātiem. Sākotnējās fotogrāfijās no protesta vietām redzams, ka pārsvarā sadursmē ar drošības spēkiem iesaistās jauni un sportiska izskata vīrieši. Dažādu sabiedrības slāņu iedzīvotāju iesaistīšanas notiek jau nedaudz vēlāk.

Līdz ar to ir pamats pieņēmumam, ka protesta akcija jau bija sākotnēji plānota un tieši ar mērķi radīt nekārtības.

Izskatās, ka, sākotnējo protestētāju darbības iedrošināti, protestos sāk piedalīties lielāks iedzīvotāju skaits un protesti pārņem visu Baltkrieviju. Fotoattēlos vairs arī neparādās tik izteikti sportiska izskata vīriešu koncentrētais īpatsvars protestētāju rindās.

Savā ziņā kā pagrieziena punkts uzskatāms 12.augusts, kad plašākas sabiedrības masas protestē tieši pret drošības iestāžu darbinieku vardarbību, rūpnīcu darbinieki uzsāk streiku. Manāma tendence, ka A.Lukašenko it kā cenšas mazināt notikušā sekas, paziņojot, ka aizturētie tiks atbrīvoti un tiks veiktas pārbaudes par aizturēšanām. Visticamāk, ka šādi viņš rīkojies, redzot, ka protestētājus atbalsta strādnieki. Tomēr tā saucamais “atkusnis” bija īslaicīgs. Baltkrievija atbrīvo aizturētos „Vagner” kaujiniekus, un A.Lukašenko vairākkārtīgi sazinās ar V.Putinu.

Bez uzmanības nevar atstāt arī faktu, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi iesākumā visai rezervēti atspoguļoja notikumus Baltkrievijā. Situācija mainās pēc tam, kad Baltkrievija bija atbrīvojusi aizturētos „Vagner” kaujiniekus un A.Lukašenko sazinājies ar V.Putinu. Ja līdz tam A.Lukašenko mēģināja kaut kā mazināt spriedzi, tad pēc tam viņš nostājās uz daudz “kareivīgākas” takas. Parasti tā rīkojas cilvēks, kurš iesākumā bijis viens pats un tad ar vārdiem mēģina kaut kā risināt situāciju, bet, saprotot, ka nesanāks, nodrošinās ar spēcīgu aizmuguri un, kā to paveicis, – kļūst savā ziņā drošāks un pārliecinātāks.

Krievija savos paziņojumos akcentē to, ka Baltkrievijas notikumos ir iesaistītas ārvalstis, un, ka tā sniegs palīdzību Baltkrievijai, ja tai būs “uzbrukumi” no ārpuses. Vienlaikus ar šiem Krievijas paziņojumiem, A.Lukašenko sāk runāt par ārējiem draudiem, veicot darbības, kuras būtu jāveic, ja apdraudējums būtu reāls. Piemēram, pārdislocē vienības, paaugstina kaujas gatavību. Līdz ar to tiek radīta ilūzija, ka tik tiešām Baltkrievija ir apdraudēta, tādējādi radot priekšnosacījumu Kremļa paustajam, ka Maskava sniegs savu palīdzību ārējo draudu gadījumā.

Visticamāk, ka Maskava, pamatojoties uz A.Lukašenko pausto par ārējiem draudiem, tad Baltkrievijā varētu ievest savus drošības spēkus, ar atklāto mērķi – nosargāt Baltkrieviju no ārējā apdraudējuma, bet ar faktisko mērķi – nodrošināt A.Lukašenko palikšanu pie varas. Šādu pieņēmumu apstiprina FDD vadītāja vizīte Minskā. Ja Krievijas faktiskais mērķis būtu pasargāt Baltkrieviju no ārējā apdraudējuma, tad uz Minsku vajadzēja doties nevis FDD amatpersonai, bet gan aizsardzības ministram vai vismaz Ģenerālštāba priekšniekam.

Iepriekš minētā scenārija īstenošanās gadījumā atliek tik minēt, kādu “maksu” V.Putinam par palīdzīgo roku ir apsolījis A.Lukašenko, bet visticamāk, ka tā ir lielāka Baltkrievijas un Krievijas integrācija, kā rezultātā V.Putins sasniedz savu ilgi loloto mērķi – kļūt par abu valstu prezidentu.

Tiesa, šāds scenārijs var izrādīties “nāvējošs” pašam Putinam, jo Baltkrievijas iedzīvotāju neapmierinātība ar valstī notiekošo ir sasniegusi augstu pakāpi un viņi vairs nav tik viegli apmānāmi ar “draudzīgā Putina” atbalstu A.Lukašenko. Attiecīgi – šāds noskaņojums var arī pārnesties uz Krieviju, kur neapmierinātība ar Putina valdīšanu sāk sasniegt jaunas virsotnes. Rezultātā var izveidoties situācija, ka glābējs pat kļūs par glābjamo.

Nav šaubu, ka Krievija ir ļoti ieinteresēta ietekmēt notikumus Baltkrievijā sev labvēlīgā virzienā. Tiesa, neatbildēts pagaidām paliek jautājums, vai tik tiešām Kremlis sākotnēji nav bijis iesaistīts pie situācijas destabilizācijas. Tomēr izskatās, ka Baltkrievijas iedzīvotāji, sajutuši iespēju atbrīvoties no A.Lukašenko, nepieļaus, ka tas notiek ar Krievijas atbalstu. Šādā gadījumā notikumi Baltkrievijā viennozīmīgi ietekmēs notikumus Krievijā. Te varu piekrist jau vairākiem iepriekš paustajiem viedokļiem, ka Putinam šajā brīdī vislabāk būtu atstāt A.Lukašenko vienu. (Tiesa, pagaidām atsevišķas pazīmes neliecina, ka viņš tā rīkosies.)

Skaidrs, ka A.Lukašenko vairs varu nenoturēs. Tagad tik jautājums – cik ilgi viņš noturēsies un “cik smaga” būs viņa gāšana. To, ka viņa dienas skaitītas, apliecina fakts, ka no amatiem sāk atkāpties dažāda ranga amatpersonas, pat vesela pilsēta (Grodņa), faktiski ir izgājusi no A.Lukašenko kontroles.

Pēc A.Lukašenko un viņa kliķes gāšanas pastāv liela iespējamība, ka Baltkrievijas priekšgalā var izvirzīties cilvēks, kuram tomēr tuvāka ES politika un integrācija NATO.

Kaut iepriekš V.Putins tieši vai netieši uzskatīja A.Lukašenko par “zemākas rases cilvēku”, izskatās, ka tieši A.Lukašenko dēļ arī Putins pazaudēs savu ietekmi, ja ne arī varu.

Jebkurā gadījumā Putins tagad ir nostādīts krustcelēs, kur, kā pasakās mēdz teikt, - pa kreisi iesi, bez biksēm paliksi, pa labi iesi, zirgu pazaudēsi, taisni iesi...

Līdz ar to visai droši var teikt - ietekmēs tagad Krievija notikumus Baltkrievijā vai ne, bet notikumi Baltkrievijā noteikti ietekmēs Krievijas, precīzāk, Putina nākotni. Un tā nu vairs neizskatās rozēm kaisīta.

P.S. Brīvdienās vairāki simti tūkstošu atkal bija izgājuši Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...