Iesaki rakstu: 
Pirms 7-8 gadiem Latvijas miljonāru sarakstā pirmoreiz parādījās lauksaimnieki, savukārt pagājušais gads attiecībā uz viņiem iezīmējis jaunu tendenci, - zemnieku saimniecību īpašumā vai lietošanā sāk parādīties dārgas automašīnas, ko nevar nosaukt citādi kā par luksus klases automašīnām.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati rāda, ka līdz ar 18 "darba zirgiem" Toyota LandCruiser Latvijas lauksaimnieki pērn iegādājušies arī virkni luksus automašīnu, turklāt ne tikai tādas "lauku dzīvei" nosacīti piemērotas apvidus automašīnas kā Porsche Cayenne Diesel, BMW X5 XDrive 30D, BMW X6, Mercedes Benz GLK 220 un Audi Q7 (tādas pērn iegādātas veselas četras), bet arī sportiskās Maserati Grancabrio, BMW 740 un Audi A7 Sportback.
"Es nezinu, kas jums skaitās ekskluzīva mašīna. Es domāju, ka vairāk tiek pirkti visādi Toyota Hilux, kur ir kravas nodalījumi. Es nepazīstu nevienu zemnieku, kam būtu luksus klases mašīna," saka Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis Aivars Dronka.
Taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan zina, kas valsts izpratnē ir luksus automašīna. VID norāda uz likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.pantu - tas ir vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, kura vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro un kurš nav operatīvais transportlīdzeklis, neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais auto, katafalks, invalīdu auto vai autotirgotāja demonstrācijas automobilis.
Pērn saskaņā ar CSDD datiem Latvijas zemnieku un lauksaimnieku autoparkā klāt nākuši vismaz 18 automobiļi, kas atbilst šai definīcijai. Turklāt, lai gan A. Dronka uzskata, ka "zemniekam jau neder auto, kas nav džips", virkne Latvijas zemnieku saimniecību šo uzskatu praksē apgāž. Tā, piemēram, Jelgavas rajona zemnieku saimniecība Meistari reizē ar BMW X6 "apvidus automašīnu" līzingā iegādājusies arī automašīnu Audi A7 Sportback.
Reklāmas tekstos šī automašīna, kuras cena sākas no 84 tūkstošiem eiro, tiek raksturota kā "superstilīgs biznesa klases hečbeks, par kādu varētu sapņot ikviens, kas aizrāvies ar jaunajām tehnoloģijām", un kura "pievilcīgā āriene rod atbilstošu turpinājumu arī interjerā".
Auru pagasta zemnieku saimniecība Liepas bez līzinga kompāniju palīdzības iegādājusies automašīnu Mercedes Benz S350 Bluetec, kuras cena sākas no 86 tūkstošiem eiro un kura reklāmas tekstos kopā ar visu S klasi tiek pasludināta par "pašu labāko luksus auto pasaulē, kas piedāvā visu, ko varētu vēlēties - kvalitāti, ietilpību, turklāt ar to ir patīkami braukt".
Savukārt Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība Olgas muiža pērn līzingā iegādājusies "vienu no pašiem elegantākajiem četrvietīgajiem kabrioletiem ar greznu un plašu interjeru" Maserati Grancabrio, kura cena ir no 139 tūkstošiem eiro.
Tiesa, kā atklāj Lursoft dati, vismaz atsevišķos gadījumos luksus automašīnas ir iegādājušies nevis "īsti zemnieki", bet gan pavisam citās jomās strādājošas personas, kuras noteiktu apsvērumu dēļ luksus auto reģistrējušas uz sev piederošu zemnieku saimniecību vārda.
Tā, piemēram, izrādās, ka patiesībā Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība Olgas muiža pieder vienam no Baltikuma finanšu grupas īpašniekiem, Latvijas miljonāru sarakstā sen atrodamajam Sergejam Peškovam.
Turklāt "zemnieku luksusauto" sarakstā atrodams arī jauns Land Rover Range Rover Sport, ko pērn līzingā iegādājusies Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība Saulespuķes, - Lursoft dati rāda, ka arī šīs zemnieku saimniecības īpašnieks ir tas pats S. Peškovs.
Šis gan nav vienīgais gadījums, kad dārgais pirkums acīmredzami ir domāts Latvijas miljonāru sarakstā esošas personas vajadzībām, taču citus pirkumus ir veikušas zemnieku saimniecības, kurus saimniekus par miljonāriem padarījusi tieši darbība lauksaimniecībā.
Tā, piemēram, jau pieminētā ZS Liepas, kas iegādājusies Mercedes Benz S350 Bluetec automašīnu, pieder Agrolats uzņēmumu grupas īpašnieku - Paškausku ģimenes pārstāvim Andrim Paškauskam.
Atšķirībā no kopējiem datiem par luksus auto pircējām - juridiskajām personām pagājušajā gadā zemnieku saimniecību vidū gandrīz nav tādu, kuru saimnieciskais stāvoklis saskaņā ar Lursoft informāciju liktu šaubīties par to reālajām iespējām šādus auto iegādāties.
Tā, piemēram, no zemnieku saimniecībām, kas pērn līzingā iegādājušās jaunu Audi Q7, Jānim Kaņepam piederošā ZS Orhidejas 2014. gadu beigusi ar 293 000 eiro apgrozījumu un 62 000 eiro peļņu, Jura Lazdiņa Krimūnu pagasta ZS Lazdiņi apgrozījums bijis 1,41 miljons eiro, peļņa - 68 000 eiro, bet Armanda Drengera Rundāles pagasta ZS Druvas - attiecīgi 625 000 eiro un 256 000 eiro.
Gandrīz vienīgais nosacītais izņēmums - vismaz ar negatīviem peļņas rādītājiem - ir Andrim Buķelim piederošā Bauskas novada Īslīces pagasta ZS Saulītes: šī zemnieku saimniecība, kas pērn līzingā iegādājusies luksus apvidus auto Mercedes Benz GLK 220 CDI 4matic (cena no 76 000 līdz pat 136 000 eiro), 2014. gadu beigusi ar 399 000 eiro apgrozījumu un 4000 eiro zaudējumiem.
Zināmas šaubas par spējām iegādāties - kaut arī līzingā - veselas divas luksus klases automašīnas varētu radīt arī jau pieminētā Jelgavas rajona zemnieku saimniecība Meistari, kuras apgrozījums 2014. gadā bijis pat mazāks par abu auto kopējo cenu, - 128 000 eiro.
Taču Meistaru pārvaldniece Tamāra Bisniece skaidro, ka "mēs traktortehniku visu esam nomainījuši, viss pamatā jau ir un, tā kā varēja jau izgrozīties, tad paņēmām. Mēs paši braucam ar LandCruiser, jo laukos jau ar tām mazajām nevar, tās nav domātas laukiem, bet nu to BMW dēls ļoti gribēja un atļāvāmies".
Lielākoties gan "īstie zemnieki" norāda uz iegādāto luksus auto praktisko dabu. "Tā jau nav nekāda smalkā mašīna. Tajā brīdī konceptuāli mainījās modelis, nāca jaunais modelis vietā, un tur bija noliktavas izpārdošana. Tāpēc arī izvēle krita. Tur viņš gāja cenā iekšā ar visiem kompaktklases auto. Tur noteicošā bija cena, nevis smalkums," par savu jauno Audi Q7 skaidro J. Lazdiņš.
"Tāpēc, ka tā ir laba mašīna. Es labprāt pirktu lētāku, bet nav jau tik labas mašīnas par lētāku cenu. Laukos jau ar vienkāršāku nevar. Šai ir visi četri velkošie, liels salons, var daudz salikt. Tas ir praktisku apsvērumu dēļ," par savu Audi Q7 piebilst A. Drengers no ZS Druvas.
Tiesa, acīmredzami ne vienmēr arī "īstajiem zemniekiem" ir tikai praktiski apsvērumi. "Cayenne ir auto, ko pērk ar sirdi, nevis prātu. Tas ir pats sportiskākais auto šajā segmentā, taču arī viens no dārgākajiem," - šādi reklāmas teksts raksturo Āra Burkāna zemnieku saimniecības Sējas pērn nopirkto jauno Porsche Cayenne Diesel, kuras cena var pat būtiski pārsniegt 100 tūkstošus eiro. "Tā ir mana darīšana. Man nav jākomentē," īsi nosaka pats Ā. Burkāns.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
