Iesaki rakstu: 
Nejauši saskāros ar to pašu policijas nodaļu, kura izmeklēja Bunkus lietu. Pats to negribot, esmu iesaistīts mācītāja lietā, jo ņēmu interviju no vienīgā cietušā.
Intervija atklāj, ka liecības, ko sniedz cilvēks, kurš nemāk ne lasīt, ne rakstīt, maigi izsakoties, ir falsificētas: tiklīdz cietušasis to norādīja tiesā, tā viņu pašu vairs tiesas zālē nelaiž, to pārstāv advokāts uz turpat tiesas koridorā, nevis tiesas sēdē cietušā izdotas pilnvaras pamata (dīvaini gan, kā viņš to varēja uzrakstīt), turklāt cietušais nemaz nejūtas kā cietušais, bet kā vainīgs pie tā, ka mācītājs tiek tiesāts.
Pēc intervijas šakās sākās pats dīvainākais, - mācītāja advokātam ierosināja krimināllietu un noņēma licenci, jo padomāja, ka advokāts ir nosūtījis cietušo pie manis, (lai gan es nemaz nezināju, kas viņam ir advokāts), pašu cietušo pēc intervijas ievietoja trakonamā, pēc tam kaut kur citur, noņēma ID karti telefonu utt. it kā paša cietušā aizsardzībai no liecību ietekmēšanas.
Par mani izlaida sižetu LTV, lai gan es vien ņēmu interviju no iepriekš nepazīstamiem cilvēkiem, un meloja, ka pret mani esot ierosināta lieta, lai gan nekādas lietas toreiz nebija un nevienu es neinteresēju.
Vien nesen, novembra beigās saņēmu uzaicinājumu ierasties policijā, kur man uzrādīja lēmumu par aizdomās turētā statusu par to, ka esot izpaudis datus. Jautāju - kādus datuus, jo lēmums saturēja vispārējus apgalvojumus, kas izkopēti no likuma, bet nevienu faktu. Uz to izmeklētāja uzvārdā Macko atbildēt nevarēja, teica, ka ar to, kādus tad īsti datus esmu izpaudis, es uzzināšot vēlāk.
Patiesībā, lieta pret mani ir ierosināta formāli un vien pēc gada, un arī vien tāpēc, ka intervijas materiāli nu nekādīgi neiederas mācītāja tiesas prāvās un tie ir jāizņem no pierādījumiem tāpēc, ka esot cita lieta (mana lieta par datu izpaušanu), kur šie pierādījumi ir nepieciešami.
Es neesmu noziedznieks, kā arī dati intervijā nav izpausti, jo šo pārbaudi rūpīgi veica datu inspekcija, aizrādot vien to, ka no intervijas ir jāizņem sociālās darbinieces uzvārds ko minēja intervētais, citādi nekas nav pārkāpts, jo pats intervētājs lūdz to publiskot, ja policija viņam mēģinās ierobežot rīcībspēju, ko arī policija izdarīja īsi pēc intervijas.
Cita starpā, kad cietušo policija bija aizvedusi nezināmā virzienā, interviju sākotnēji nosūtīju tiesai, advokātu padomei, un policijai, tikai pēc tam, ka sapratu ka nekādas reakcijas nav, to publicēju YouTube un Facebook.
Intervijas ir pieejamas joprojām, lai gan policija man nesaprotamu iemeslu dēļ uzskata, ka tās ir izņemtas (izņemt tās man neviens nekad nav prasījis, tajā skaitā to nav prasījusi datu inspekcija)...
Kopā interviju ir divpadsmit, publicētas ir vien trīs.
https://www.youtube.com/watch?v=j2BctqZEWa4 MATEMĀTIKAS SPĒJAS
https://www.youtube.com/watch?v=TGxeavUlY1U&t=265s TIESAS GAITA
https://www.youtube.com/watch?v=s4qmg4uY0qs&t=19s BAILES NO POLICIJAS
Valsts datu inspekcijas draudi, kur norādīts, ka sods var būt 10 miljoni... Līdzīgi kā tad, ja policija pavēstēs norādītu, ka var piespriest mūža ieslodzījumu:
Raksts Facebook:
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
