Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā gadu Balvu un Gulbenes novadā notiek prettiesiskas darbības, kuru rezultātā iedzīvotāji var zaudēt iespēju lēti un kvalitatīvi saņemt ārstniecības pakalpojumus.

Bažas par daudziem likumu pārkāpumiem izraisa piecu Latvijas pašvaldību pēdējā gada laikā pieņemtie lēmumi attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrību - SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, šī SIA līdz 2012. gada 18. jūlijam piederēja Balvu, Gulbenes, Viļakas, Baltinavas un Rugāju pašvaldībām, taču pēc šo pašvaldību nesen pieņemtajiem lēmumiem SIA pārgāja privātā investora kontrolē. Lai paliktu skaidrs, ka šī, iespējams, ir prettiesiska shēma, ir jāizklāsta notikumu hronoloģija.

2011. gada septembrī visas piecas augstāk minētās pašvaldības apstiprināja SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība jauno valdi, tā saucamo „krīzes komandu” šādā sastāvā: Marģers Zeitmanis, Alīda Vāne (abi pārstāv Aizkraukles slimnīcu un Veselības aprūpes fondu) un pašvaldību pārstāvji – Ināra Ņikuļina (Balvu novada domes deputāte) un Guntis Blūms (Gulbenes novada domes deputāts).

Nekādi konkursi uz SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes locekļu amatiem netika rīkoti. Par valdes maiņu pat netika pieņemti Domes lēmumi, visu nokārtoja kapitāldaļu turētāji – šajā gadījumā pieci pašvaldību toreizējie priekšsēdētāji. Likums to neaizliedz, taču šis ir pietiekami liels un sabiedrībai nozīmīgs uzņēmums, lai tik svarīgus lēmumus nebūtu korekti pieņemt, neinformējot Domi un tās deputātus par notikušo.

Spriežot pēc publiski pieejamiem Uzņēmumu reģistra datiem, jaunā valde, nostrādājusi nepilnus četrus mēnešus, piedāvāja akcionāriem (piecām pašvaldībām) samazināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu no 2 608 922 Ls līdz 1 101 451 Ls, pamatojot to ar iepriekšējo periodu zaudējumiem. Zaudējumi 2011. gadā pēc finanšu pārskata datiem bija tikai 425 555 Ls – trīs reizes mazāk nekā summa, par kuru tika samazināts slimnīcu pamatkapitāls.

Svarīgi atzīmēt, ka šis jautājums tika skatīts Domē tikai Gulbenes novadā. Divos balsojumos piedalījās ne tikai SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes loceklis un vienlaikus domes deputāts – Guntis Blūms, bet arī Gulbenes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, kura vienlaicīgi ir pašvaldības kapitāldaļu turētāja šajā uzņēmumā. Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4., 12., un 18. pantu minētās personas nedrīkstēja piedalīties balsojumā par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība.

Tad kopš SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla samazināšanas par 1 507 471 Ls pagāja nepilni četri mēneši, un atkal visas piecas augstākminētās pašvaldības, balstoties uz uzņēmuma valdes ziņojumu, viena pēc otras pieņēma lēmumu par pašvaldību kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi, piesaistot investorus, kuri veiktu ieguldījumu par 1 500 000 Ls. Lēmumu projektos pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir uzņēmuma parādu dzēšana.

Visos lēmumos arī tiek norādīts, ka par investoriem kļūs līdzšinējie SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes locekļi – Marģers Zeitmanis un Alīda Vāne, pat neizvērtējot viņu materiālo stāvokli un spējas ieguldīt nepieciešamo naudas summu (1,5 milj. latu). Un atkal lēmumu pieņemšanā piedalās gan daļu turētāji – pašvaldību priekšsēdētāji, gan uzņēmuma valdes locekļi Guntis Blūms un Ināra Ņikuļina.

Balstoties uz minētajiem lēmumiem, Alīda Vāne un Marģers Zeitmanis 2012. gada 11. jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu SIA Medicīnas sabiedrību vadība, kura parakstītais pamatkapitāls ir 2000 Ls, bet apmaksātais – tikai 1000 Ls. Piecas Latvijas pašvaldības atļāva šai SIA veikt ierakstu Uzņēmumu reģistrā par pašvaldības SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu, lai gan reāli SIA Medicīnas sabiedrību vadība savu daļu 1,5 milj. latu vērtībā neapmaksāja. Turklāt lēmuma pieņemšanas brīdī attiecīgā SIA pat nebija reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā PVN maksātāja. Tas liek domāt, ka piecu augstāk minēto Latvijas pašvaldību priekšsēdētāji vienkārši izsaimnieko Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju naudu un mantu.

Bažas par to pastiprina arī fakts, ka pēc Komerclikuma 156. panta un pēc likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 32. un 42. panta noteikumiem jaunajam kapitāldaļu īpašniekam bija jāpabeidz darījums un savu daļu jāapmaksā viena mēneša laikā, taču tas netika īstenots.

Savukārt Komerclikuma 156. panta 1. daļas regulējums paredz, ka, „ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas”.

Kopš ārkārtas dalībnieku sapulces un lēmuma pieņemšanas par pamatkapitāla palielināšanu un privāta investora piesaisti pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši, taču Uzņēmumu reģistra dati parāda, ka piesaistītais investors SIA Medicīnas sabiedrību vadība savas daļas joprojām nav apmaksājis.

Balvu un Gulbenes iedzīvotāji par šiem faktiem ir vērsušies ar sūdzībām KNAB, taču valsts kompetentās iestādes kādu iemeslu dēļ nav reaģējušas, un patvaļa turpinās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...