Maizītis: SAB Valsts noslēpuma likumu nepildīs un sabiedrībai nozīmīgu informāciju neatklās
PIETIEK15.05.2017.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan Valsts noslēpuma likums ne tikai skaidri un kategoriski aizliedz noslepenot sabiedrībai nozīmīgu informāciju, bet arī apraksta, kāda tieši informācija nedrīkst tikt noslepenota, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis oficiāli paziņo – lai ko noteiktu šis likums, mēs to nepildīsim, jo uz mums tas nemaz neattiecas, un sabiedrībai nozīmīgu informāciju neatklāsim.
Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. pantā ir precīzi un detalizēti uzskaitītas ziņas, kas nevar būt valsts noslēpums. Tā ir informācija, kas attiecas uz vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību, ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām.
Atsaucoties uz šo Valsts noslēpuma likuma normu, Pietiek pārstāvis vērsās Satversmes aizsardzības birojā ar oficiālu informācijas pieprasījumu, aicinot SAB sniegt visu to informāciju, kas 2016. gadā sniegta Nacionālās drošības padomei, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Saeimas Nacionālās drošības komisijai un kas attiecas uz Valsts noslēpuma likuma 5. pantā uzskaitītajām jomām.
Uz šo informācijas pieprasījumu Maizītis ir sniedzis atbildi, oficiāli paziņojot, ka viņa vadītā iestāde šo Valsts noslēpuma likuma normu nepildīs, jo tai saistošāki par šo likumu esot Ministru kabineta noteikumi.
„Kā izriet no Ministru kabineta 2004.gada 06.janvāra noteikumiem Nr.21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi", kā arī Ministru kabineta apstiprinātā valsts noslēpuma objektu saraksta, tā atsevišķos punktos par valsts noslēpumu ir atzīta informācija, kas ir apkopotā formā. Likumdevējs ir uzsvēris, ka informācija kopumā ir jutīgāka nekā atsevišķi informācijas elementi,” skaidrojot, kāpēc SAB ignorēs šo normu no Valsts noslēpuma likuma, uz kuru iestāde citkārt bieži atsaucas, paziņojis Maizītis.
Vēl piebilstot, ka ir pieprasīta „informācija, kas iegūta SAB darbības rezultātā”, SAB direktora oficiālais atteikums ir: „Pamatojoties uz iepriekš teikto un vadoties no Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta pirmās daļas, Jūsu pieprasītā informācija netiek sniegta.”
Maizīša skaidrojumā Valsts noslēpuma likumu viņš pildīt netaisoties tāpēc, ka viņa pieminētā „Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta pirmā daļa kategoriskā un imperatīvā formā nosaka īpašu, no vispārīgās tiesību sistēmas atšķirīgu informācijas aizsardzības sistēmu valsts drošības iestādēs, tajā skaitā SAB”.
Maizītis oficiāli skaidro, ka „šī tiesību norma liedz izpaust jebkura veida, tajā skaitā arī neklasificētu informāciju, kas kļuvusi vai bijusi pieejama sakarā ar dienesta pienākumu veikšanu, bez īpaša iestādes vadītāja pilnvarojuma”. To, ka viņš pats ir SAB vadītājs, Maizītis oficiālajā atbildē ir „piemirsis”.
Tā vietā viņš atzīst, ka vispār jau „informācijas apriti valsts pārvaldē regulē Informācijas atklātības likums un likums "Par valsts noslēpumu"”, taču”atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 13.pantam SAB ir valsts drošības iestāde. Ņemot vērā norādīto, virkni ar SAB funkcionēšanu saistītos jautājumus regulē Valsts drošības iestāžu likums un Satversmes aizsardzības biroja likums kā speciālā tiesību norma”. Tāpēc arī SAB konkrēto Valsts noslēpuma normu nepildīšot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
