Makarovs no Rīgas brīvostas aizgājis, visticamākais, Krievu salas projekta dēļ; spiež uz Silenieka iecelšanu

No Pietiek rīcībā nonākušā dokumenta izriet, ka Makarovs no Rīgas brīvostas Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktora atkāpies pēc paša vēlēšanās, savu 2012.gada 6.jūlijā iesniegto atlūgumu pamatojot ar Darba likuma 100.panta 5.daļu. Tas ir - „pamatojoties un tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības”.

Faktiski, kā izriet no dokumenta, Makarova atlūgums, visticamākais, saistīts ar Krievu salas projekta īstenošanu, kurā esot atklājušas Rīgas brīvostas un tās pārvaldnieka Loginova vadībā pieļautas varbūtējas nelikumības, kas apdraud Krievu salas projekta īstenošanu.

Krievu salas projektam, kas paredz Rīgas brīvostas kravu termināļu pārcelšanu uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā, atvēlēts 195,38 miljonu eiro liels Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, kas varētu tikt zaudēts, ja projekta sagatavošanas gaitā atklātos, ka Loginova vadītā Rīgas brīvosta pieļāvusi nelikumības un darbojusies atsevišķu komercsabiedrību interesēs.

Makarovs savulaik kā partijas TB/LNNK pārstāvis pildīja gan labklājības, gan ekonomikas, gan vides un reģionālās attīstības ministra amatus. 2005.gada rudenī Makarovs iestājās Tautas partijā un neilgi pēc tam arī ieguva amatu Rīgas brīvostā.

Jūlija beigās sarunā ar Pietiek Makarovs apstiprināja, ka 30.jūlijā izbeigs darba attiecības ar Rīgas brīvostu un atstās projektu vadības departamenta direktora amatu. Taču iemeslus, kāpēc atstājis amatu Rīgas brīvostā un ko darīs turpmāk, Makarovs neatklāja, vien nosakot: „Esmu gatavs arī turpmāk strādāt, bet pēc tik ilgiem gadiem brīvostā gribas kaut ko pamainīt.”

Krievu salas projekta galvenais mērķis ir novērst Rīgas brīvostas darbības izraisīto vides degradāciju, jo lielākā daļa ostas darbības notiek Andrejostā un Eksporta ostā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā Daugavas ziemeļu krastā. Krievu salas projekta ietvaros daļu Rīgas centram pietuvināto termināļu plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā. Iecerēts, ka osta darbību Krievu salā sāks 2014.gadā.

Ar Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu par Krievu salas būvniecības konkursa uzvarētāju atzīta vietējo būvnieku apvienību BMGS-S, kurā galveno vijoli spēlē Skonto būves līdzīpašnieks, ar politisko ietekmi cieši saistītais miljonārs Guntis Rāvis. Kopumā gan batālijas ap un par Krievu salas projekta īstenošana tiek saistītas ar Ventspils un Rīgas brīvostu un Krievijas „uzņēmēju” cīņu par ietekmi Austrumu –Rietumu tranzīta koridora ķēdē. Tāpat Krievu salas projekta īstenošanas aizkulises tiek saistītas ar tā ekspremjera Andra Šķēles, eksministra Aināra Šlesera un Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm.

Tikmēr noprotams, ka, lai ievērotu atsevišķu ietekmīgu politiķu jau iepriekš sarunātu neformālu vienošanos, pašlaik tiek „spiests” uz apvienības Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) biedra, par zaļzemnieku „pelēko kardinālu” dēvētā Viestura Silenieka iecelšanu ceturtdien, 16.augustā ar Rīgas brīvostas valdes lēmumu no jauna izveidotajā ostas vides departamenta direktora amatā. Formāli un oficiāli lēmums par Silenieka iecelšanu jaunizveidotā brīvostas vides departamenta direktora amatā jāpieņem Loginovam.

Noprotams, ka galvenie Silenieka jaunā amata „kārtotāji” bijuši Rīgas vicemērs Andris Ameriks un par ZZS „krusttēvu” dēvētais Lembergs. Abu „darījumam”, iespējams, pievienojušies atsevišķi partijas Vienotība līderi, kas to darījuši, lai nodrošinātu Finanšu ministrijas pārstāvja Rīgas brīvostas valdē, ar Vienotību cieši saistītā Ērika Škapara (V) iecelšanu par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku.

Tiesa, nojaušams, ka, lai arī „spiediens” par Silenieka iecelšanu jaunizveidotā ostas vides departamenta direktora amatā esot liels, viņš šo amatu tomēr varētu neiegūt.

Pietiek jau jūlija beigās rakstīja, ka augustā Rīgas brīvotas valde lems par jauna - brīvostas vides departamenta izveidošanu, kurā direktora amatu pēc neformālas vienošanās varētu ieņemt Silenieks. Viņa iekārtošana Rīgas brīvostā tika saistīta ar pašvaldību vēlēšanām, un viņa pārstāvētās Zaļās partijas vēlmi tajās startēt, izmantojot sabiedrībā aktualizēto tēmu par Rīgas brīvostā strādājošo uzņēmumu radītajām vides, tai skaitā „smaku” problēmām.

Silenieks sarunā ar Pietiek toreiz atzina, ka jautājumu par jauna - brīvostas vides departamenta izveidi esot aktualizējis jau laikā, kad bija ostas valdes loceklis. Par nepieciešamību aktualizēt vides jautājumus viņš esot runājis gan ar Loginovu, gan Rīgas vicemēru Ameriku. Jūlija beigās Silenieks nesniedza konkrētu atbildi uz jautājumu, vai var apstiprināt, ka augustā kļūs par Rīgas brīvostas jaunveidojamā vides departamenta direktoru, sakot: „To nu gan nevar zināt.” Vienlaikus viņš uzsvēra - ja tāds departaments tiktu veidots, tā būtu apsveicama ideja.

Silenieks, kā Pietiek jau rakstījis, ir pretrunīgi vērtēta persona. Viņš saistīts ar ciešu Lemberga ietekmi. Pērn vasarā Silenieka vārds izskanēja saistībā ar tā saukto „oligarhu lietu.”

Līdz šā gada februārim Silenieks bija Rīgas brīvostas valdes loceklis. Rīgas brīvostā Silenieks darbojās kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis, viņu šajā amatā iecēla laikā, kad VARAM vadīja ZZS līdzpriekšsēdētājs, Zaļās partijas līderis Raimonds Vējonis. No dāsni atalgotā amata Rīgas brīvostā Silenieks tika atbrīvots ar valdības lēmumu. Būtiskākais iemesls Silenieka atbrīvošanai bija medijos nonākusi informācija, ka viņš atbalstījis darījumu par ostai piederošas zemes iznomāšanas ārzonas kompānijai, aiz kuras, iespējams, slēpās pats Loginovs.

Novērtē šo rakstu: