Maksātnespēja vai privatizācija? “Supermenedžera” Briškena paspārnē bankrotam tuvojas vērtīgākais “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums – SIA “Ldz Cargo”
Pietiek lasītājs19.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” vērtīgākā meitasuzņēmuma „Ldz Cargo” mājaslapā arvien biežāk tiek publicēti sludinājumi par lokomotīvju un kravas vagonu pārdošanu. Iespējams, ka uzņēmums atbrīvojas no nelikvīdiem aktīviem un pats par sevi tas nebūtu nekas īpašs, ja vien tramvajā dzirdētais par notiekošo uzņēmumā neuzdotu jautājumus par kaut ko citu.
„LDz Cargo” pārvadāto kravu apjoms sankciju un citu starptautiskās politikas ierobežojumu dēļ šī gada sešos mēnešos ir samazinājies par 40%. Pirms gada uzņēmums pārvadāja 8 miljonus tonnu, galvenokārt Krievijas kravas, tajā skaitā daudz apspriestos Krievijas graudus, šogad ir vairs tikai 5 miljoni tonnu. Saskaņā ar “Ldz Cargo” 2024. gada 6 mēnešu neaudidēto finanšu pārskatu ieņēmumi par sniegtajiem kravu pārvadājumu pakalpojumiem ir samazinājušies par 12 miljoniem eiro. Sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz tās apgrozāmos līdzekļus par 4 miljoniem eiro!
Ekonomikas grāmatas māca, ka tik dramatiska ieņēmumu kritumā jeb krīzes situācijā uzņēmuma vadība veic izmaksu samazināšanu, procesu pilnveidošanu, pieprasījuma un izmaksu līdzsvarošanu, taču „Ldz Cargo” valdes locekļi Aļģirds Miķelsons un Olga Bondare nav spējuši tikt galā ar šo uzdevumu. Apjukums par sarežģīto situāciju abiem valdes locekļiem lika nodoties savstarpējiem ķīviņiem par varas dalīšanu uzņēmumā, kas tika novērsti tikai pēc padomes locekļu iejaukšanās, lai abus pievērstu konstruktīvam darbam.
Valdes strīdu karstumā tika uzteikti amati pieredzējušiem dzelzceļniekiem (Pārvadājumu departamenta vadītājs, Komercijas departamenta vadītājs, Norēķinu uzskaites biroja vadītājs, Tarifu biroja speciālisti u.c.). Īpašs mobings no Olgas Bondares tiek veltīts tiem, kuri izsaka neatkarīgu viedokli pret finanšu rezultātu “izpušķošanu” un valdes neapmierinošo vadības stilu.
Tomēr, izprotot to, ka uzņēmums ir nonācis nopietnās finansiālās problēmās, kad tā ieņēmumi nespēj segt izmaksas, Aļģirds un Olga pēc principa, ka “dalīta bēda ir pusbēda”, ir paziņojuši akcionāram „Latvijas dzelzceļš” par “Ldz Cargo” maksātnespējas pazīmēm un pieprasījuši atmaksāt par iepriekšējiem gadiem samaksātās dividendes. Lieki piebilst, ka naivums neattaisnojās, jo saņemtās dividendes akcionārs jau sen ir pašpatērējis darbinieku algās un prēmijās.
Šāds valdes paziņojums ir ļoti nopietns signāls visiem Latvijas nodokļu maksātājiem par to, ka Kaspara Briškena vadītās Satiksmes ministrijas paspārnē blakus “Rail Baltica” un “Air Baltic” gruzd vēl viens potenciāli problemātisks uzņēmums, šoreiz uz maksātnespējas robežas esošais “Ldz Cargo”, kura glābšanai var nākties izpārdot mantu vai lūgt valsts budžeta līdzekļus.
Jāatzīmē, ka K.Briškens vasarā medijiem paziņoja, ka “Latvijas dzelzceļš” prasīs vairāk nekā 60 miljonu eiro dotāciju no valsts budžeta dzelceļa tīkla uzturēšanas izmaksu segšanai 2024. gadā. Sarunā ar Delfi arī “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Artis Grīnbergs atzīst, ka valstij tiks lūgti vairāki desmiti miljoni eiro.
Tramvajā tika pieminēts arī tas, ka “Latvijas dzelzceļš” padome ir uzdevusi amatā pazeminātajam valdes loceklim Rinaldam Pļavniekam īstenot visu “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrību apvienošanu vienā uzņēmumā, veidojot ar finanšu problēmām nomāktu “superuzņēmumu”.
Finanšu pārskati liecina, ka “vienā barības” ķēdē saslēgtās “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrības gluži kā pēc komandekonomikas principa pērk un pārdod pakalpojumus viena no otras. Tiklīdz samazinās ieņēmumi kādā no barības ķēdes posmiem, un šajā gadījumā samazinās “Ldz Cargo” ieņēmumi no Krievijas preču tranzīta, cieš pārējie ķēdē saslēgtie uzņēmumi, tie nesaņem samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, un ķēdes sistēma bankrotē.
Ekonomikas grāmatas māca, ka kompānijas, kuras uzrāda maksātnespējas pazīmes un kuru sanācija tiek novērtēta kā mazticama, sadala “labajos” un “sliktajos” aktīvos, pēdējos attiecīgi pārdodot. “Ldz Cargo” finanšu pārskats atspoguļo pamatlīdzekļus 138 miljonu vērtībā, ko veido lokomotīves un vagoni, kuri stāv dīkstāvē, jo trūkst pieprasījuma tranzīta pārvadājumiem no “Ldz Cargo” sadarbības partneriem austrumos aiz Latvijas robežas.
“Latvijas dzelzceļa” padomes locekļu Andra Liepiņa un Reiņa Cepļa izlolotais nodotais projekts par “Latvijas dzelzceļa” meitas sabiedrību apvienošanu vienā uzņēmumā vedīs šo “superuzņēmumu” vēl dziļākās finanšu problēmās, tiks zaudēts dārgais laiks saprātīgu risinājumu piemērošanai, un pastāvēs liels risks, ka kreditori vai darbinieki ierosinās “superuzņēmuma” maksātnespēju.
Kāpēc “Latvijas dzelzceļa” menedžeri vēlas novilcināt laiku? Darbinieku algu izmaksām un norēķiniem ar kreditoriem vēl kādu laiku varēs gūt ieņēmumus no sabiedrības pamatlīdzekļu pārdošanas caur sludinājumiem mājaslapā. Nenovēršami šādas bezdarbības rezultātā kādā jaukā dienā pieaugs spiediens pieņemt radikālus lēmumu, un visās problēmās, kā tas pieņemts valsts kapitālsabiedrībās tiks vainota ģeopolitisko situācija un citi krīzes ierosinātāji. Cietīs darbinieki un uzņēmuma vērtība. Pašu muļķība vai pieredzes trūkums tiks noliegti.
Varbūt “Latvijas dzelzceļa” menedžeru slēptais nodoms ir ierosināt “superuzņēmuma” tiesiskās aizsardzības procesu un iecelt sev uzticamu pārstāvi no administratoru mafijas, kurš par “sviestmaizi” iztirgos uzņēmuma pamatlīdzekļus menedžeriem zināmiem kandidātiem? Kā interesēs notiek “superuzņēmuma” veidošana? Vai “Latvijas dzelzceļa” menedžeru bezatbildība novedīs valsti kārtējos zaudējumos, kā tas jau notiek “Rail Baltic” un “Air Baltic”?
Neatbildēts paliek arī jautājums, vai no valsts prezidenta E.Rinkēviča puses komunikācijas stratēģijas trūkumā apsūdzētais K.Briškens ir laikus infomējis Latvijas valdību un sabiedrību par briestošajām finanšu problēmām “Latvijas dzelzceļa” vērtīgākajā kapitālsabiedrībā – “Ldz Cargo”? Vai pastāv iespēja, ka K.Briškens neko nenojauš, jo nesaņem patiesu un pilnvērtīgu informāciju no “Latvijas dzelzceļš” menedžeriem?
Varbūt visaptverošs “Ldz Cargo” audits varētu ieviest skaidrību par “Ldz Cargo” finanšu stāvokli un nākotnes perspektīvām, lai pārvērtētu “Latvijas dzelzceļš” līdzdalību “Ldz Cargo” un lai valstij kā akcionāram tiktu sagatavota pilnīga informācija par tās kapitālsabiedrības izaugsmes un attīstības potenciālu, kas sniegtu pilnīgu priekšstatu tādu uzdevumus un mērķu izvirzīšanai, kas vērsti uz kapitālsabiedrības vērtības paaugstināšanu, kā arī savlaicīgi konstatēt neefektīvu kapitāla ieguldījumu esamību?
Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr. 618, ar kuru Pārresoru koordinācijas centram dots uzdevums sagatavot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Paredzēts izvērtēt kapitālsabiedrības iesaistes apjomu konkrētos preču vai pakalpojumu tirgos iepriekšējā periodā un publiskas personas līdzdalības apmēra ietekmi uz konkurenci.
“Gadījumos, kad tirgū darbojas 100% publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras veiktā komercdarbība aptver būtisku tirgus daļu, tas mazina privātā sektora konkurentu izaugsmes iespējas un var mazināt vēlmi ienākt tirgū jauniem privātajiem tirgus dalībniekiem. Turklāt var pastāvēt situācijas, kad privātā sektora tirgus dalībnieki varētu nodrošināt pilnvērtīgu attiecīgā pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai bez publiskās personas kapitālsabiedrības līdzdarbības tirgū. Šādos gadījumos, vadoties no Konkurences padomes informatīvajā materiālā "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana" sniegtā skaidrojuma, faktiski nepastāv tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības darbībai pakalpojumu tirgū”.”
https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/eda54894-0707-4609-92d5-2e8c18b1baaa#
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
