Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu
Maksātnespējīgās AS16.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar kurām mēs esam saskārušies vairākām latviešu paaudzēm (un ne tikai) tik labi pazīstamā un iemīļotā uzņēmuma "Dzintars" maksātnespējas procesā. Un šeit diemžēl neiztikt bez valsts iejaukšanās.
2019.gada 12.novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pieņēma lēmumu par AS "Dzintars" maksātnespējas procesa uzsākšanu, par maksātnespējas administratoru nozīmējot Jāni Ozoliņu.
Maksātnespējas process turpinās joprojām, tomēr visas darbības, ko līdz šim ir īstenojis maksātnespējas administrators, ar lielu ticamību ļauj spriest par to, ka kreditori, tai skaitā valsts Valsts ieņēmuma dienesta personā, kļūs vai, pareizāk sakot, jau ir kļuvuši par cietušajiem konkrētajā procesā, ko nevar teikt par pašu maksātnespējas administratoru.
Viens no galvenajiem nenodrošinātajiem kreditoriem Iļja Gerčikovs, kurš lielāko daļu no savas profesionālās dzīves ir veltījis AS "Dzintars" un ir vairāk nekā 200 patentu autors, vēl pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas izteica bažas, ka gadījumā, ja neizdosies stabilizēt uzņēmuma darbību, tad maksātnespējas procesā AS "Dzintars" preču zīmes var nonākt negodprātīgās rokās vai tiesības izmantot preču zīmes var tikt neatgriezeniski zaudētas. Tas var draudēt ar patērētāju maldināšanu, ja jaunais AS "Dzintars" īpašnieks izmantos esošās preču zīmes savu produktu ražošanā.
Diemžēl visas Gerčikova kunga bažas ir apstiprinājušās. Intelektuālā īpašuma tiesības uz būtisku preču zīmju apjomu tika zaudētas maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa rīcības dēļ, savukārt galvenā preču zīme "Dzintars" tika pārdota vai, pareizāk sakot, atdota kā bonuss MAS "Dzintars" aktīvu pircējam par pazeminātu cenu.
Lūk, konkrēti fakti: tiesas procesa materiālos strīdā par MAS "Dzintars" preču zīmju īpašumtiesībām visu AS "Dzintars" preču zīmju, licenču un patentu aplēstā vērtība saskaņā ar revidēto uzņēmuma 2017.gada darbības pārskatu bija 1 305 939,00 eiro. Neskatoties uz to, visas MAS "Dzintars" preču zīmes tika pārdotas par 100 000 eiro. Šeit rodas pamatots jautājums, kā un kāpēc 87 preču zīmes, patenti un licences varēja tikt pārdotas par 100 000 eiro. Jāatzīmē, ka pats maksātnespējas administrators iesniedza tiesai MAS "Dzintars" intelektuālā īpašuma novērtējumu, kas būtiski pārsniedza minētos 100 000 eiro.
Būtiski atzīmēt, ka galvenās preču zīmes - grafiskās preču zīmes "Dzintars" - novērtējums vispār netika veikts. Gluži tāpat kā netika organizēta grafiskās preču zīmes izsole. Vispārpieņemtā pasaules prakse nosaka, ka preču zīmes vērtība ir nosakāma atbilstoši tās piepildījumam - daudzus gadu desmitus uzņēmums ar saviem kvalitatīvajiem produktiem sekmēja patērētāju uzticamību preču zīmei, tādējādi palielinot preču zīmes vērtību un reputāciju.
Neskaitāmi iesniegumi Maksātnespējas kontroles dienestā diemžēl pierādīja dienesta neefektivitāti, ņemot vērā, ka visi kreditoru iesniegumi tika izskatīti formāli, pēc būtības pāradresējot sūdzības pašam maksātnespējas administratoram, kura atbildes arī kalpoja par pamatu Maksātnespējas kontroles dienesta formālajām atbildēm. Šajā gadījumā diemžēl ir jāsecina, ka Maksātnespējas kontroles dienests darbojas tikai un vienīgi maksātnespējas administratora interesēs.
Diemžēl šī maksātnespējas procesa ievaros arī nodrošinātie kreditori, tai skaitā Valsts ieņēmuma dienests, rīkojās negodprātīgi un, neskatoties uz pārējo kreditoru atkārtotiem lūgumiem un Latvijas Republikas likumā noteikto 5% robežu, atbalstīja maksātnespējas administratora papildu izdevumus ārējo "palīgu" (juridiskie pakalpojumi, investoru meklēšanas pakalpojumi u.c.) piesaistei 503 303,12 eiro apmērā.
Būdami kreditori, mēs lūdzam Valsts ieņēmumu dienestu un Maksātnespējas kontroles dienestu neatbalstīt šādas izmaksas. Maksātnespējas administratora rīcībā bija kompetentās valsts iestādes un to kapacitāte, tāpēc maksātnespējas administratoram nebija nekāda pamatojuma piesaistīt papildu ārpakalpojumus pusmiljona eiro vērtībā. Šis izskatās pēc apzinātas finanšu līdzekļu "izņemšanas" par labu maksātnespējas administratoram. Tomēr, neskatoties uz atkārtotiem iesniegumiem, mūsu aicinājumi nepieļaut šādu nepamatotu finanšu līdzekļu izlietojumu nebija sadzirdēti.
Esam spiesti konstatēt, ka maksātnespējas process Latvijā ir neefektīvs un nestrādā ne valsts, ne kreditoru interesēs.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
