Mākslīgi ģenerētā enerģētiskā krīze

Straujo cenu kāpumu galvenokārt ietekmēja trīs lietas – pārtikas preču sadārdzināšanās, mājokļa izdevumi un transporta pakalpojumi.

Inflācijas pirmsākumi sāka veidoties jau 2020. gadā, un 2021. gadā tā jau bija gandrīz 8%. Bet jau 2022.gadā Latvija bija Eirozonas līdere pēc inflācijas lieluma (21,7%)

Inflācijas pamata cēlonis bija Covid 19 pandēmijas laika valdības nejēdzīgais darbības rezultāts. Nepamatotie ekonomikas ierobežojumi, aizņemto septiņu miljardu eiro dalīšana, kur lielākā daļa tika nelietderīgi izšķērdēta un daļēji piesavināta.

Valdības piemērotais “helikopteru naudas” finanšu koncepts paredz ne tikai uzdāvināt iedzīvotājiem naudu, bet arī tautsaimniecības ekonomisko aktivitāšu palielināšanu.

Savukārt valdības noteikumi pandēmijas laikā samazināja saražoto preču un pakalpojumu apjomus. Valdība drukāja un emitēja naudu, kura nav segta ar valstī saražotām precēm un pakalpojumiem, nauda zaudēja savu vērtību, un palielinājās preču un pakalpojumu cenas. Pastāv ekonomiskā likumsakarība starp preču cenu līmeni un naudas pirktspēju.

Valdība neievēroja “helikopteru naudas” ekonomiski noteikto naudas aprites regulējumu, kas ierobežotu deflāciju un nepieļauj patēriņa cenu hiperinflāciju.

Bet valdība savu grandiozo finanšu izšķērdēšanu norakstīja uz karu Ukrainā un atrada arī hiperinflācijā vainīgo – Krievijas agresiju Ukrainā.

Faktiskā inflācijas daļa, kas saistīta ar Krievijas karu Ukrainā, ir vidēji vien 7% apmērā, un tā pamatā saistīta ar dabasgāzes cenu pieaugumu. Pārējais inflācijas pieaugums ir valdības tīša, mērķtiecīga darbība. Ar ko valdība mēģina arī devalvēt aizņemto naudu.

Daudzās Eirozonas valstīs lai mazinātu inflācijas ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem, tika izmantoti nodokļi, tieši energoresursu cenu pazemināšanai, uz noteiktu laiku piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai akcīzes nodokļa likmi. Un šie ekonomiskie mehānismi darbojās. Bet Latvijā notiek tieši pretēja darbība.

Šeit varētu vilkt kopīgas paralēles par Vienotības valdības rīcību finanšu krīzē 2009. gadā un pašreiz. Toreiz Latvijas valsts (IKP) piedzīvoja lielāko kritumu pasaulē -20%, tagad Vienotības vadībā piedzīvojam lielāko inflāciju eiro zonā 21.7%

Energoresursu cenas mākslīgā palielināšana mazina uzņēmumu konkurētspēju un palielina iedzīvotāju nabadzību. Toreiz un tagad saskatāmas ekonomiskās sabotāžas pazīmes, tīša valsts tautsaimniecības graušana, lai uzņēmējdarbība būtu mazāk konkurētspējīga lai ekonomika stagnētu un valstī būtu ilgstoša recesija.

Norvēgija un Latvija tās ir divas valstis Eiropā kuras pamatā var nodrošināt sevi ar elektroenerģiju. Tā šī gada 22. janvārī Latvenergo koncerna saražotā elektroenerģija kopā bija 1484 MW, no tiem Daugavas HESos tika saražoti 1027 MW apmērā, kamēr visas Latvijas kopējais patēriņš sastādīja vien 784 MW.

 Daugavas HESos elektrības ražošanas pašizmaksas cena ir ļoti zema, vidēji 0.04 €/kWh (tā ir neoficiāla informācija, jo elektrības cena ir noteikta kā komercnoslēpums).

 Kariņš turpina ģenerēt uzskatu, ka “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis agrāk”, tāpēc pieturas pie šīs NAUDAS ideoloģijas, mākslīgi veidojot enerģētisko krīzi valstī. Daugavas HESos saražotai elektroenerģijai tiek pielikts nesamērīgi fantastisks uzcenojums - 500 – 1300%!

Arī AS “Sadales tīkls” (ST) noteiktie tarifi ir ne visi ekonomiski pamatoti un nepieciešami sadales pakalpojumu sniegšanai, to ir konstatējusi Valsts kontrole. Tīkla zudumu kompensēšanai AS “Sadales tīkls” paredz elektroenerģijas iegādi par "Nord Pool" spot cenām, nevis par faktiskajām, Daugavas HESos saražotām elektroenerģijas cenām. Uz šī spekulatīvā aprēķina ST arī plānoja palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%.

„Sadales tīkla” zaudējumi sasnieguši 13,863 miljonus eiro. Taču nekāda elektrība netika pārvadīta uz „Nord Pool” biroju vai noliktavu, tā plūda un plūst no Daugavas HESiem pa elektrolīniju sadales vadiem līdz mūsu elektrības patērētajiem. Elektroenerģijas tarifu noteica valdības ļaunprātīgi izveidotās administratīvi regulējamās cenas. Kaut patiesībā elektroenerģijas cenu valsts pašpatēriņam valdība varēja noteikt ar administratīvo regulu, piemēram 0.07 centi par KWh, un saražoto lieko elektroenerģiju tirgotu uz biržu.

Pie „Sadales tīkla” ir izveidota būvnieku ekonomikas karteļu nozare, kuri iztērē un pārdala tā peļņu.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka galveno ietekmi uz "Sadales tīkla" rezultātiem 2022.gada deviņos mēnešos veidoja vidējās elektroenerģijas zuduma cenas pieaugums - trīs reizes, kas palielinājās līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā,

Valdība ir atradusi zelta āderi, ar ko var būtiski palielināt budžeta ienākumus, mākslīgi radot megainflāciju, nesamērīgi palielinot elektroenerģijas cenu ar administratīvi regulējamiem noteikumiem, realizējot valsts pašpatēriņam elektroenerģiju par Nord Pool biržas cenām, tā palielinot valsts budžeta ieņēmumus no Latvenergo koncerna peļņas dividenžu veidā un no pieaugušo preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kur palielinās (PVN) ieņēmumi.

Inflāciju dzen augšā arī straujā minimālās algas celšana. No minimālās algas tiek paredzēti lielāki nodokli un līdz ar to lielāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā. Bet gala rezultātā tiek likvidēti mazie uzņēmumi, reģioni paliek bez iedzīvotājiem, un sākas nākošais cikls lauku skolu slēgšanā.

 Bet, par cik ir palielinājušās pārtikas cenas, apkures tarifi un komunālie maksājumi un vai iedzīvotāji to spēs apmaksāt, valdību maz interesē. Arī daļa uzņēmumu bija spiesti uz laiku pārtraukt savu darbību sakarā ar lielajiem elektrības rēķiniem.

Lai samaksātu pieaugušos komunālos maksājumus, liela daļa pensionāru ierobežo sevi pārtikas iegādē. Var pieļaut ka 2022. gadā zem nabadzības robežas jau dzīvoja aptuveni 600 tūkstošu iedzīvotāju, kas ir trešdaļa valsts iedzīvotāju.

Bet no mākslīgi veidotās inflācijas budžeta ienākumi ir palielinājušies par veseliem 1.5 miljardiem eiro. Un ierēdņiem ir papildu darbs, tie nosaka un veic pabalstu izmaksas noteiktām iedzīvotāju grupām. Bet šāds pasākums ir neefektīvs un dārgs administrēšanā. No papildus budžetā iekasētās naudas 620 miljoni eiro ir novirzīti enerģijas krīzes atbalstam apkures sezonā. Pārējo naudu valdība iztērēja savām vajadzībām, tai skaitā arī savu algu kosmiskai palielināšanai.

Vienotības valdība mākslīgi ģenerē nabadzību, tīši notur Latviju ekonomiski atpaliekošāko ES valstu TOP sarakstā.

Inflācija var rasties arī, monopolistiskajam uzņēmumam palielinot cenas ar mērķi gūt papildu ienākumus.

Oficiālās statistikas dati liecina, ka trūcīgākajās mājsaimniecībās pārtika veido gandrīz trešo daļu no mēneša izdevumiem, savukārt turīgākajās – mazāk nekā piektdaļu. Tādēļ nabadzīgie pārtikas PVN samazinājumu izjustu vairāk. Uz inflācijas viļņa valdība jau plāno 2023. gada budžeta izdevumus 14,7 miljardu eiro apmērā.

Kariņa valdības noteiktā ekonomiskā transformācija ir banāli nekaunīgā savu algu palielināšana. Ko vienlaikus valdība nodēvēja par labu reformu.

Atgādināsim, ja kāds to vēl nezina. Valsts prezidents 6260 eiro vietā saņems 7962 eiro - pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro - par 75% vairāk. Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), Saeimas deputāti 2963 eiro vietā saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%).

Un lielā iespēja mazināt valsts ekonomiku bija Covid 19 pandēmija, tika ierobežota ekonomiskā darbība uzņēmumos, un daudzi tika spiesti likvidēties. Cilvēki palika bez iztikas līdzekļiem, un daudzi pameta valsti. Bet ekonomiskajiem grupējumiem bija lielā iespēja apgūt miljardus lielos aizņēmumus. Ar lielākajiem ekonomikas ierobežojumiem pandēmijas laikā mūsu valdība bija realizējusi arī trešo lielāko iedzīvotāju mirstību starp Eiropas valstīm.

Izmaksu inflācija rodas, uzņēmumiem palielinot cenas, lai izvairītos no zaudējumiem, ko rada ražošanas palielināšanās. Ja pieprasījums arvien pieaug, lai to apmierinātu, tiek palielināta esošo strādnieku slodze. Līdz ar to palielinās arī viņu darba alga. Tas savukārt sekmē ražošanas izmaksu un cenu pieaugumu.

Un valdība veiks darbības imitāciju, kura sabiedrības acīs ir populāra un atzīta.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma jau visai Austrumeiropai ekonomikas starta pozīcijas bija vienādas. Čehi, slovēņi, vēlāk igauņi, pēdējos gados lietuvieši un poļi, varbūt vēl kāds izrāvās, savukārt kāds kā ungāri, horvāti un latvieši nonāca atpalicēju rindās.

To starptautiskie finanšu karteli nepieļāva, viņu plāni bija citi – bremzēt valsts ekonomisko attīstību. Viņi salika korumpantus un neprašas vadošos amatos, kuri prot salti melot un bārstīt tukšus solījumus

Un kādi speciālisti ir nodarbināti valsts iestādēs, kā interesēs tiek realizēta viņu darbība, kādi ir valsts iestāžu darbības mērķi. Nereti darba apjoms publiskā sektora darbiniekiem ir desmit reizes mazāks nekā privātajā sektorā, bet atalgojums ir divas reizes lielāks. Faktiski nekādas atbildības par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajiem darbiem. To pamata darbība vērsta uz sevis uzturēšanu, tiek pieņemti likumi un noteikumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci, un to rīcība nereti ir cieši savijusies korupcijas tīmeklī.

Par algu pieaugumu politiķiem, amatpersonām un sabiedriskajā sektorā.

Pirms žēloties, ka mums trūkst profesionālu cilvēku valsts pārvaldē, ir kritiski jāizvērtē, kā interesēs tad īsti darbojas tur šobrīd strādājošie, ja reiz «ar savu galvu viņi nedomā»? Kāds ir valsts iestāžu darbības mērķis, un vai tas tiek ievērots? Vai to darbības mērķis ir kalpot kādām šaurām pie varas esošo interesēm vai varbūt tomēr sabiedrībai? Ir jābūt pašos pamatos skaidram jēdzienam, ka strādāšana valsts labā nozīmē strādāšanu Latvijas iedzīvotāju labā, lai viņiem dzīvi padarītu ērtāku, drošāku un šajā valstī patīkamāku, nevis aklu pakļaušanos ārpuses diktātam, vienalga, vai tas nāktu no austrumiem vai rietumiem.

Pie varas esošie politiķi stāsta svinīgas runas par vēsturi, par valsts izveidi, zemajiem nodokļiem un straujo ekonomisko attīstību. Un cilvēki ir pieraduši pie meliem kā Padomju Savienības laikos, ar mirdzošām acīm viņi klausās saldajās runās un piekrītoši māj ar galvu…

Latvijā pēdējos mēnešos gada inflācija ir augstākā starp Eirozonas valstīm, vidējo līmeni pārsniedzot vairāk nekā divas reizes. Vislielākais dzenulis ir cenu pieaugums pārtikai un energoresursiem, kas patēriņa grozā kopumā veido virs 40%. Un regulējamās energocenas Latvijā ir palielinājušās ievērojami straujāk nekā eirozonā.

Valsts budžeta ieņēmumi 2020. gadā ir palielinājušies par 1,5 miljardiem eiro jeb 12,6% vairāk salīdzinājumā ar saņemto vienpadsmit mēnešos pērn. Augstākus ieņēmumus ietekmēja strauji augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem. PVN tika iekasēts gandrīz par 500 miljoniem eiro vairāk.

Eiropā pārtikas precēm tērē vidēji 12% no saviem ienākumiem, Latvijā mazo ienākumu saņēmēji tērēja 31.5%.

Oficiālās statistikas portāla dati liecina, ka trūcīgākajās mājsaimniecībās pārtika veido gandrīz trešo daļu no mēneša izdevumiem, savukārt turīgākajās – mazāk nekā piektdaļu. Tādēļ nabadzīgie pārtikas PVN samazinājumu izjustu vairāk. Kariņš jau 2005. gadā piedāvāja samazināt PVN pārtikas precēm līdz 5%.

Iedzīvotāji dzīvo zem nabadzības robežas, būtiski palielinājās cenas mājokļa uzturēšanai , pārtikai un degvielai.

Gāzes iegādes cenas, degvielas cenu varēja samazināt, ņemot piemēru no Polijas.

Nodokļos ir vairāk iekasēts par 1.5 miljardiem eiro vairāk. Kur attiecīgi virsplāna iekasēto naudu sadalīja pabalstos, bet lielu daļu naudas piešķīra sev un saviem pietuvinātajiem.

Ka salīdzinājumam varētu minēt piemēru – valstī ir noteikts vienīgais monopoluzņēmums, kurš ražo maizi, un maizes klaipa pašizmaksa ir 1 eiro, bet šis monopoluzņēmums nosaka maizes cenu ar 7 000% uzcenojumu – tas maksās 71 eiro par klaipu.

Ekonomikas transformācija - lai ko tas arī nozīmētu. Mūsu uzdevums ir izrakt vēl platāku to aizu, kas šķir valdošos n no nevaldošajiem. Lai jums neienāktu prātā paķert s…du dakšas un pārlēkt pāri tai aizai. Jo tad mēs dabūtu trūkties.

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija.

Arī Latvijā valdība varēja pieturēties pie plānotā budžeta ieņēmumu plāna, ierobežot enerģētisko resursu cenu palielinājumu ar nodokļu samazinājumu, degvielai vajadzēja mazināt uz pusi akcīzes nodokļa (PVN) likmi. Dabasgāzei vispār varēja atcelt PVN likmi, pamatpārtikas precēm noteikt PVN likmi 5% apmērā. Elektroenerģijas cenu valsts pašpatēriņam valdība varēja noteikt ar administratīvo regulu, kas būtu ekonomiski pamatota, piemēram, jau pieminētie 0.07 eiro par KWh. Visiem valsts iedzīvotājiem būtu piemērojamas vienādas enerģētiskās krīzes nodokļu atlaides. Inflācija līmenis maksimāli varētu būt 12%.

Novērtē šo rakstu: