Iesaki rakstu: 
Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru, iznīcinot cilvēkus, resursus un infrastruktūru.
Tiek paziņots, ka pēc paredzamā slaktiņa notiks abu prezidentu sarunas. Tas jau tuvojas ārprātam, un izskatās pēc šausmu filmas iestudējuma. Neizdevās blickrīgs pēc maksimālās programmas? Nu ko, sadzīsim kaujas spējīgās vienības vienuviet. Tām nebūs izredzes pretinieka gaisa spēku un artilērijas pārākuma priekšā. Uzspridzināsim tiltus pār Dņepru un dzelzceļa līnijas. Bez apgādes viņi vienkārši ies bojā.
Milzu kauju - slaktiņu rīkošana ir kļuvusi par tradīciju pēdējo karu laikā Eiropā un Krievijā. Otrā pasaules kara laikā bija milzu kaujas pie Staļingradas, Maskavas, Kurskas. Lielās kaujas nereti notika vienlaicīgi ar starptautiskām apspriedēm par ģeopolitiskiem jautājumiem. Reizēm rīko eksperimentus, kā piemēram, tanku kauja pie Prohorovkas. Tā notika Kurskas kaujas ietvaros, un lai to sarīkotu, gan krievu, gan vācu pusē savāca lielāko iespējamo kaujas mašīnu skaitu.
Mūsdienu notikumi risinās salīdzinoši netālu no 2. pasaules kara izšķirošajām kaujām. Volgograda, Belgoroda, Voroņeža, Kurska, Orla - kas tas ir? Kāda īpaša upurvieta? Arī dabas brīnumu šajās vietās netrūkst. Kopumā minētais atgādina nešķīsteņu balli, kur pāris galveno dēmonu - horeogrāfu griež danci, desmiti tūkstoši cilvēku iet bojā, bet pārējie izdzimteņi līgsmo un pašapmierinās.
"Mamuška !
To mums iemācīja mūsu kazaku brālēni.
Mamuška ir bijusi mūsu ģimenes tradīcija jau dies' zina, cik sen.
Mēs dancojām Mamušku kad...
Mēs dancojām Mamušku pie Vaterlo.
Mēs dancojām Mamušku Džekam Slepkavniekam.
Un tagad šī Mamuška ir tev..."
Donas kazaki esot cēlušies no tiem hazāriem, kuri savulaik padzīti no kaganāta. Tekstam ir paplašināta versija ar idiša elementiem. Īsumā iestudējums ir diezgan atbilstošs situācijai, tomēr aktualitātes varētu būt vairāk.
Šo trūkumu ar uzviju kompensē izcila performance, kas parādījās pirms kādiem 2 mēnešiem. Pēc oficiālās versijas, ir runa par "bērēm, ko kādā iedomātā valstī rīko pazudušai seksa darbiniecei". Tas ir, prostitūtai. Dziesmas izpildītājs "prieka dēls" apdzied savu māti. Citiem vārdiem sakot, iet runa par to pašu Mamušku, tikai šoreiz tā personificē māti - prostitūtu - valsti, par kuras bērēm iet runa.
Dziesmas tekstam ir nozīme, tāpēc esmu to pārlicis latviešu valodā. Video ar latviešu subtitriem ieliku Telegram https://t.me/rb7539/4, jo YouTube to publicēt nav iespējams autortiesību problēmu dēļ.
Starp citu, iesaku atvērt Telegram kontu visiem tiem, kuriem šāda konta vēl nav. Oficiālie mediji - jūtūbes un feisbuki kļūst neprognozējami savās kaprīzēs, ar aizliegumiem un kontenta iznīcināšanu. Telegram, protams, arī ir kontrolēts medijs, bet cenzūras (pagaidām gandrīz) nav. Ierakstiet meklētājā "kā atvērt telegram kontu".
Vēl starp citu, vai zināt, ar ko atšķiras mūsdienu cenzūra no, piemēram, padomju cenzūras pirms 40 gadiem? Mūsdienās minētajos oficiālajos medijos bez problēmām publicē, piemēram, gan Krieviju, gan Ukrainu atbalstošus viedokļus. Būtība ir tā, ka cenzētajam viedoklim ir jābūt tik seklam un primitīvam, lai to bez problēmām pieņemtu viena no (naidīgajām) pusēm.
Viedoklis un fakti ar interpretāciju kļūst cenzējami, ja to pieņem (atbalsta, respektē, izmanto) vairākas puses. Šajā gadījumā populāru kontentu likvidē bez žēlastības, jo tas veicina problēmu atrisināšanu un cilvēku apvienošanos.
Atgriežoties pie jaunās Mamuškas ar attiecīgo "m...kas dēlu", nevajadzētu pārāk iedziļināties tekstā. It sevišķi, nevajadzētu mēģināt atrast jēgu ar automātiskā tulkotāja, piemēram, Google Translate palīdzību, ja netiekat klāt manam tulkotajam video. Būtība ir pašā performancē. Ja ir interese, ko tas viss nozīmē, lūdzu, ierakstiet komentāros. Tad rakstam par Mamušku būs turpinājums. Oriģinālais video ir šeit.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
