ManaBalss.lv politiķiem neļauj šķērdēt tautas ziedotos līdzekļus savām PR kampaņām. Ušakovs nebūs izņēmums
Madara Peipiņa*04.08.2015.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Starp citu, ManaBalss.lv nav Rīgas dome, kuras resursus Nils Ušakovs var, iespējams, apšaubāmi tērēt pa labi un pa kreisi.
Pēdējos gados arvien vairāk politiķu izmanto ManaBalss.lv iniciatīvas savas popularitātes vairošanai. Daudzi vēl atcerās pērn rudenī Nila Ušakova sūtītos spama epastus nakts vidū, kuros Ušakovs aicināja visus parakstīties ManaBalss.lv pret Citatdeles pārdošanu. Liela daļa cilvēku protestēja pret to, ka Nils Ušakovs organizē sev lētu populisma kampaņu izniekojot ManaBalss.lv resursus, ko ir saziedojusi tauta.
Vai kāds atcerās ar ko beidzās Nila Ušakova vērienīgā populisma kampaņa pret Citadeles pārdošanu? Ne ar ko. Tukšs populisms no Ušakova puses, ko apmaksāja tauta par saziedotajiem līdzekļiem.
Pēc tā gadījuma ManaBalss.lv pieņēma noteikumus – ja ideju iesniedz politiķi, tad viņiem prasīsim ziedojumu 2 nedēļu portāla darbības nodrošināšanai uzturēšanas izdevumus jeb 1000€. Lai nesanāktu kā pērn rudenī, kad par Ušakova populisma kampaņu samaksāja ziedotāji – turpmāk politiķiem par savu PR būs jāmaksā pašiem. ManaBalss.lv regulāri kontaktē politiķi, kas vēlas audzēt popularitāti savām idejām.
Ja Nils Ušakovs vai kāds cits politiķs vēlas taisīt sev PR, izmantojot ManaBalss.lv platformu, tad viņam pašam jāsedz portāla darbības izdevumi ar ziedojumu, kas ļauj mums nodrošināt darbību 2 nedēļas. Tas ir tikai godīgi, jo mums ir jāapmaksā serveri, tulkojumi, darbinieku algas un citi tehniskie izdevumi.
Visiem citiem portāla lietotājiem ManaBalss.lv ir pilnīgi bez maksas un jau vairāk kā 4 gadus dod iespēju katram savu ideju nogādāt līdz Saeimai. ManaBalss.lv nav Rīgas dome, kuras resursus Nils Ušakovs var, iespējams, apšaubāmi tērēt pa labi un pa kreisi.
* Šis paziņojums nav parakstīts, tāpēc uzskatām, ka tā autore ir manabalss.lv vadītāja. Ir saglabāta oriģinālā rakstība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
