Mani grib nomelnot, un pret manu amatu neizrāda pienācīgu respektu
Jānis Bordāns, tieslietu ministrs27.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašu ievērību izpelnījušās tieslietu ministra Jāņa Bordāna nicinošās atbildes televīzijas žurnālistei (video apskatāms ŠEIT), kura no viņa vēlas noskaidrot, kāpēc ministrs ir noraidījis priekšlikumus nelegālo tabakas izstrādājumu apkarošanas jomā. Publicējam paša ministra redzējumu uz notikušo (saglabāta oriģinālrakstība).
Par komunikāciju.
Tāda ir mediju darba specifikas garoziņa mūsdienu informatīvajā telpā. Skatītājiem pirmajā plānā tiek pasniegta komunikācijas forma, nevis jautājuma saturs. Ikdienā strādājot ar dažādiem tiesiskuma jautājumiem, manā darbā ir neskaitāms vēstuļu skaits un risināmās problēmas. Sabiedrība sagaida argumentētu un pamatotu tieslietu ministra viedokli. Šāda iespēja netiek dota, trepēs un garāmejot to nav iespējams pasniegt kvalitatīvi.
Par piespiedu darbu.
Piespiedu darba kā administratīvā soda efektivitāte ir izvērtēta jau administratīvo sodu reformas koncepcijā 2013.gadā. Kopš tā laika jau ir pieņemts Administratīvās atbildības likums, kas stātos spēkā 1.1.2020. Šī gada vasarā jau bija sniegta atbilde iekšlietām, ka piespiedu darba ieviešana nebūtu eefektīva, bet jācīnās ar naudas sodu nemaksātājiem un ar cēloņiem, nosakot arī citas ietekmīgākas sankcijas. Tāpat TM atgādināja, ka tai ir uzdots pēc AAL stāšanās spēkā analizēt situāciju - naudas sodu izpildi, kā arī iesniegt attiecīgus priekšlikumus. Jau jūnijā savā vēstulē aicināju iekšlietu ministru sākt sarunas, ja viņš grib sākt ātrāk diskusiju par piespiedu darbu iespējamo ātrāko ieviešanu. Tagad pēc LTV sižetiem par kontrabandas cigarešu tirgošanu, tiek rādīts Tieslietu ministrijas virzienā.
Apstāklis, ka ministrs strikti nesaka nē un piedāvā komentāru pēc iepazīšanās ar attiecīgo vēstuli, kas jau žurnālistei ir rokās, NENOZĪMĒ, ka sižetam būtu jābūt par komunikācijas formu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
