Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Žurnālists” Ansis Pūpols jau krietnu laiku Latvijas mediju vidē sevi piesaka kā kaismīgu visu mūsu valsts lielāko meļu un krāpnieku atmaskotāju. Ideja jau cēla bez gala, ja vien tam apakšā nebūtu visparastākā vēlme nopelnīt, turklāt vēlams – “aploksnē”.

Kurš gan no mums bērnībā nav lasījis Kārļa Skalbes pasaku par pirtnieku Ansi un viņa nezūdošo vērdiņu. Ak, kā tādu savā īpašumā gribētu iegūt mūsu galvenais stāsta varonis – apsviedīgais Ansis. Viņam diemžēl tādu atrast līdz galam nav paveicies, bet izskatās, ka naudiņas iegūšanai visi līdzekļi ir labi un diezgan labi vērdiņi ir Māra Martinsona silēs. Lieti noder arī mediju vidē apgūtās iemaņas un zināšanas par to, kā melnu padarīt par baltu un baltu par melnu, īsāk sakot, nodarboties ne ar ko citu kā propagandu pasūtītāja jeb maksātāja interesēs.

Tālajā 2017. gadā nedaudz glupais “žurnālists” Ansis Pūpols vadīja raidījumu “Melu teorija”[1]. Šķiet auditorijai par to nebija lielas intereses, jo no zilajiem ekrāniem tas pazuda diezgan ātri. Taču šāda raidījuma vadīšana “žurnālistam” Ansim nāca par labu. Viņš caur citu atmaskošanu varēja arī pats vēl pamācīties, kā pelnīt naudu ar meliem, tendencioziem materiāliem un nomelnošanu, sagrozot faktus. Un nebija jāgaida ilgs laiks, lai zināšanas liktu lietā, lai piepildītu savu lielo dzīves sapni par BMW5[2] iegādi. Taču par visu no sākuma.

Nespēja atdot parādus

Vēlme dzīvot pāri savām iespējām Ansim, visticamāk, bijusi jau sen. Taču pirms vairāk nekā desmit gadiem prāta un zināšanas, kā nopelnīt, nepietika. Tādēļ apsviedīgajam “žurnālistam” 2011. gadā bija jādodas uz tiesu kā atbildētājam, jo SIA “Aizdevumu centrs” bija cēlis prasību par parāda piedziņu.[3] Interesanti, ka šajā laikā kungs strādāja kā žurnālists vienā no galvenajiem televīzijas kanāliem, kur itin bieži bija dzirdami arī stāsti par ātro kredītu biznesu. Turpmākajos gados Ansim šādi parāda piedziņas aicinājumi pienāca ik pa laikam, ja var ticēt informācijai “Latvijas Vēstnesī”.

Lai gan publiski ir pieejama informācija tikai par vienu tiesas sēdes rezultātu, kurā prasība ir apmierināta daļēji, proti, kādu daļu no parāda viņš ir apmaksājis aizdevējam, faktu, ka Ansim ik pa laikam ir jādodas uz tiesu kā atbildētājam, jo nespēj atdot aizņemto paradu, ir vērts paturēt prātā, lai gan notikumi ir diezgan seni. Visticamāk, tam ir nozīme Latvijas taisnības cīnītāja tagadnes aktivitātēs un veidā, kā viņš organizē savas finanses, pareizāk sakot, kā tās slēpj no valsts, un, iespējams, arī no aizdevējiem un parādu piedzinējiem.

„Filma vaig”?

Līdzīgi kā citi laimes meklētāji arī apsviedīgais Ansis iešanu politikā saskatīja kā iespēju tikt pie naudas un, galvenais – kārotā BMX5 markas auto. Tautā mēļo, ka no „Nekā Personīga”[4] apsviedīgais puisis aizgājis tieši tāpēc, ka nav varējis gana daudz nopelnīt un meļu atmaskošanu gribējis pārvērst par privātu biznesu, piedāvājot jau uzfilmētus raidījumus nerādīt, bet „nerādāmus” - uzfilmēt.

Jau, tolaik kandidējot uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, vienīgā oficiālā darba vieta bija biedrība “Baltic Center of Visual Researches”[5]. Lai gan 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās lielo lozi un kāroto iespēju tik pie iespaidīgās deputāta algas un citiem labumiem izvilkt neizdevās, iespējams, tas bija labs pagrieziena punkts, lai tomēr tiktu pie pārticīgas dzīves. Kā liecina apsviedīgā Anša paša ieraksti sociālajos tīklos, pēdējos gados viņš ne reizi vien devies ceļojumos, un, kā ziņo manīgi pilsoņi, arī ilgi kārotā “beha” ir iegādāta. Īsāk sakot, viss gājis uz labo pusi. Ik pa laikam Ansis mūs iepriecina arī ar kādu jaunāko filmu, kur it kā cīnās par godīgumu un taisnību un aizstāv godīgos un labos.

Tā, piemēram, filmā “Krievijas armijas izvešana. Nezināmās lappuses.[6]” īpaši pozitīvā gaismā ir izcelts asiņainajam diktatoram Vladimiram Putinam tuvu stāvošais miljonārs Pjotrs (Pēteris) Avens, kurš pats reiz teicis, ka “viņam ļoti simpātisks ir prezidents Putins”[7]. Portālā Nemelo.lv (kuram nezin kādā sakarā ir pat plašsaziņas līdzekļa statuss) ir atrodami dažādi apsviedīgā Anša veikumi. Filmas, kuru uzņemšanai ir bijuši nepieciešami resursi. Bet tādu nav, vismaz oficiālajos resursos nekādi pierādāmi ienākumi, kas ļautu apmaksāt ikdienas tēriņus, kur nu vēl filmu uzņemšanu, neparādās.

Par kādu naudu? 

Un tagad, draugi, sekos pats interesantākais! Kā jau minēts iepriekš, apsviedīgais Ansis, savulaik kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā vienīgo darba vietu norādīja biedrību “Baltic Center of Visual Researches”. Pirmkārt, tā ir nevalstiskā organizācija, kuras darbības pamata mērķis ir norādīta sabiedrības izglītošana. Mērķis ir cēls. Bet kā ar naudu? Ansim taču ir trīs bērni, “beha” un ceļojumos arī gribas braukt. Taču nekā! Biedrības gada pārskati rāda, ka naudas aprites šajā biedrībā vispār nav[8]. Ir apaļa nulle. Turklāt, nav nekādas informācijas par to, ka Ansis Pūpols pašlaik strādātu algotu darbu. Nav arī norādes par kapitāla daļām uzņēmumos vai citiem ienākumu gūšanas veidiem, piemēram, īpašuma izīrēšanas.

Darbavieta neparādās arī Eiropas Parlamenta deputāta kandidāta kartītē. Vai tas nozīmē, ka apsviedīgo Ansi un viņa bērnus no savas algas līzinga kompānijā uztur sieva? Vai arī viņš mums visiem melo, un gan viņa iztiku, gan izklaides filmu formātā nodrošina “aploksnes” no stāstu pasūtītājiem?

Ļoti apšaubāms, ka motivējošais kalendārs par 15.49 eiro gabalā, ko kā vienīgo preci var iegādāties viņa portālā Nemelo.lv, spēj ģenerēt pietiekamus ienākumus apsviedīgā Anša dzīvesveidam un filmām. Taču Rīgā runā, ka apsviedīgais Ansis kāda nomelnošanu, apmelošanu vai tieši otrādāk – nepamatotu slavināšanu sāk tikai, kad saņēmis jau konkrētu pasūtījumu un, protams, “vērdiņu”.

Un nobeigumā kāds ļoti zīmīgs fakts. Anša Pūpola sabiedriskā organizācija darbojas Rīgā, Kuldīgas ielā 50-2. Var jau būt, ka sakritība, ka pāri ielai atrodas arī bēdīgi slavenā un krāpšanā apsūdzētā Māra Martinsona birojs. Var jau būt, ka tiešām liela un tiešām nejauša sakritība ir arī tā, ka Anša pirmā filma bija tieši par Ilmāru Rimšēviču. Un kurš bija tajā iesaistīts? Ka tik ne jau pieminētais un Latvijā labi zināmais Māris Martinsons. Pilsētā runā, ka Martinsona savulaik ieceltā “Latvijas valsts mežu” valde Martinsona uzdevumā saslēgusi līgumus ar PR kompānijām, aiz kurām slēpjas Pūpols. Pūpols to tad arī atstrādā, laiku pa laikam uzņemot ‘filmiņas’ Martinsona interesēs.     

Secinājumus izdariet paši. Ne velti viens no pasaules domas dižgariem Imanuels Kants rakstīja, ka apgaismība ir tad, kad lietojam paši savu prātu, nevis paļaujamies uz citu teikto! Skatoties Anša filmas, to arī visiem novēlu!


[1] https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga-projekts-melu-teorija-ka-rodas-meli-medijos-ka-tie-izplatas-un-kads-ir-to-merkis/

[2] https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/ansis-pupols-sev-labprat-kadreiz-uzdavinat-bmw-x5/

[3] https://www.vestnesis.lv/ta/id/223081

[4] https://puaro.lv/cv/ansis-pupols/

[5] https://company.lursoft.lv/en/baltic-center-of-visual-researches/40008275575

[6] https://www.la.lv/dokumentala-filma-atklaj-petera-avena-dalibu-krievijas-armijas-izvesana-no-latvijas

[7] https://www.tvnet.lv/7735728/video-man-ir-loti-simpatisks-prezidents-putins-avens-sankciju-liste-parasts-bankieris-vai-putina-emisars

[8] https://puaro.lv/cv/ansis-pupols/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...