Mans viedoklis: prokurors Dzērvēns – pārliecinošs ģenerālkoruptora Stukāna „audzēknis”
Pietiek lasītāja29.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesenajā Pietiek publikācijā par notiekošo Liepājas policijā tika pieminēts, manuprāt, Liepājas policijā notiekošo nelikumību galvenais diriģents un pasūtījumu galda arhitekts Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Atis Dzērvēns. Pats prokurors par savu lomu Liepājas pilsētas tiesiskās kārtības uzturēšanā esot izteicies, ka tā ir viņa pilsēta un viņš šeit ir šerifs, kurš noteiks, kā, kas un par cik notiks.
Šis prokurors veiksmīgi ir piedalījies vairāku skaļu lietu "būvēšanā", piemēram, "Liepājas metalurga", "Ventbunkera" lietās, kuras pēc vajadzīgo motivācijas līdzekļu saņemšanas atzītas par tālākai "būvniecībai" nederīgām.
Jāatzīst, ka krimināllietu "būvēšana" prokuroram un viņa dzīvesbiedrei Dacei Sležai (Liepājas policijas nodaļas priekšnieka vietniece) ir kopējs ģimenes bizness. Sieva piespēlē "būvobjektus" (klientus, pret kuriem VAJAG uzbūvēt lietu), un vīrs tik būvē.
Iespējams, šāda veiksmīga saspēle pārītim radusies vēl tālajā 2008. gadā (19.08.2008) kad abi iesnieguši Liepājas būvniecības padomei pieteikumu par dzīvojamās mājas rekonstrukciju (faktiski būvniecību) Ozolu ielā 29. No iesniegtā pieteikuma izriet, ka prokurors ar sievu māju būvēs saviem spēkiem bez citu palīdzības. Nav apšaubāmas abu personu prasmes un spējas "būvniecībā", tomēr konkrētais gadījums vedina uz domu par nelikumīgiem skaidras naudas darījumiem.
Paturot prātā minēto personu spējas un prasmes "būvniecībā", nemaz vairs neliekas dīvains prokurora dzīvesbiedres "būvnieka" policistes ādā Daces Sležas straujais algas pieaugums no 1168,23 € 2018. gada janvārī uz 4541,23 € 2019. gada janvārī (https://visasalgas.com/valsts-iestades/valsts-policija/atalgojums/15173-dace-sleza).
2023. gadā prokurora A. Dzērvēna pastiprinātā uzraudzībā tika uzsākta kriminālprocesa Nr. 12700004323 "būvniecība". Prokurors, apzinoties, ka nesanāk, kā gribētos, un ka šajā lietā iesaistītie ir skopi un egoistiski, t.i. nav tik dāsni uz motivējošo līdzekļu došanu, nolemj atriebties, un 2024. gada 8. aprīlī tiek aizturētas divas sievietes.
Viena ar smagu veselības stāvokli un invaliditāti tiek turēta ilgstoši policijas izolatorā un pēcāk cietumā, savukārt otra sieviete tiek "motivēta", neļaujot viņai tikt pie sava nesen dzimušā bērna. Prokurors saimnieciskā manierē policistiem un procesa virzītājai norādījis uz to, kā vajag pratināt abas aizturētās sievietes, piemēram, norādīts, ka gan "ieslēgsies" mātes instinkts sievietei ar nesen dzimušo bērnu un viņa parakstīs visu, ko vajag, tikai jāpratina tā ilgāk.
Abas sievietes tiek vainotas saistībā ar citas personas/u, iespējams, pastrādātu ekonomisku noziegumu. Turot sievieti ar smagu veselības stāvokli un invaliditāti kā ķīlnieci apcietinājumā, prokurors acīmredzot vēlas izspiest vēlamās liecības vai vismaz naudu. Iepriekš procesā iesaistītajām personām atklāti norādīts uz nepieciešamību iemaksāt "rokas naudu" 50 tūkstoši eiro apmērā.
"Prokuroram jābūt tādam, kas saskata nodarījuma pazīmes, reaģē, uztur apsūdzību, saskata noziegumus pat, ja nozieguma tur nav,” savulaik intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs, krimināltiesību eksperts, partijas “Jaunā Vienotība” biedrs Andrejs Judins.
Šeit gan jāpiebilst, ka prokurors A. Dzērvēns spēj ne tikai saskatīt noziegumus pat, ja nozieguma tur nav, bet arī nesaskatīt noziegumus, pat ja noziegumi tur ir. Viss atkarīgs no prokurora vēlmēm, vajadzības un dzīvesbiedres noskaņojuma.
Minētajā kriminālprocesā procesa virzītāja Raisa Piļipenko, reaģējot uz prokurora A. Dzērvēna atklāti perverso likumu izpratni un interpretāciju, kā arī uzdevumiem veikt likumam neatbilstošas darbības, ir norādījusi, ka atteiksies veikt šo kriminālprocesu.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
