Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mediķu lokā jau ilgāku laiku tiek pārrunātas ziņas par Latvijas Universitātē (LU) notikušām darbībām, kas saistītas ar LU vēlmi iedzīvoties Eiropas Savienības finansējumā. Tieši pašlaik, kad LU rektors Mārcis Auziņš pats sevi virza par Latvijas prezidentu, visnepareizāk būtu noklusēt par ievērojama skaita studentu pievilšanu un Eiropas naudas apšaubāmu izlietošanu.

M.Auziņš vienmēr izrādījis sevi kā augstākās izglītības ekspertu, tomēr par to rodas lielas bažas, redzot, ko LU ir izdarījusi ar spēcīgo Latvijas medicīnas izglītību. Kamēr medicīnas izglītību nodrošināja tikai Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), bijušais Rīgas Medicīnas institūts, tā bija uzticama un ar labu reputāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Vēlme pelnīt naudu un par katru cenu apgūt Eiropas fondus rada riskus ne vien LU, bet visai Latvijai kopumā. Piemēram, vairāki simti apšaubāmie medicīnas māsām izsniegtie diplomi.
2009. gada vasarā Eiropas Sociālā fonda projekta „Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītības nozares ilgtspējīgai attīstībai” ietvaros arī LU tika uzsākta apmācību programmu īstenošana māsu tālākizglītībai - pamatspecialitāšu ieguvei. Mērķis bija pārkvalificēt padomju laikā izglītotās māsas, lai tās iegūtu bakalaura diplomus un iegūtu kādu no māsu pamatspecialitātēm, piemēram, bērnu aprūpes māsa u.c. Īsti nebija skaidrs, vai attiecīgā studiju programma ir akreditēta.

Cerētās bakalaura studiju programmas vietā studenti tika apmācīti tālākizglītības kursos, solot vēlāk piešķirt bakalaura diplomu. Pēc māsu saceltā skandāla, jo viņas saprata, ka ir pieviltas, īsi pirms izlaiduma tika ieskaitītas LU koledžas līmeņa programmā. Par nepilnu 3 mēnešu studijām māsām piešķīra augstskolas diplomus, kas ir pretrunā ar visiem attiecīgajiem likumiem. Un šādi tika apgūta Eiropas Sociālā fonda nauda. Ārstu pārkvalifikācija notika līdzīgā veidā. Tas viss neraisītu lielas bažas, ja tas neattiektos uz ārstiem un māsām, kam jāārstē cilvēki.

Par medicīnas izglītības kvalitātes pazemināšanos var runāt arī nesen atvērtās LU zobārstniecības programmas ietvaros. Laikā, kad ierobežoja studiju programmu dublēšanos, LU par katru cenu tika virzīta zobārstniecības programma. Kā pamats tika minēts it kā no ārzemēm saņemtais finansējums programmas izveidošanai. Pašlaik iedzīvotāji nezina, kas viņiem urbs vai raus zobus – vai labi izglītoti zobārsti un zobu ķirurgi, kas izglītojušies labi aprīkotās RSU klīnikās, vai arī, kas šo izglītību apguvuši dažu gadu laikā vienā no LU auditorijām? Labi zināms, ka zobārstniecībā nepieciešama ievērojama materiālā bāze ar mācību klīnikām un iekārtām. Tieši tāpēc šīs programmas akreditācija nebija iespējama vairāku gadu garumā. Vai tiešām tas bija valstiski domāts, ka LU M.Auziņa vadībā nodublēja visdārgāko studiju programmu valstī, sākot visu no nulles, lai apgūtu finansējumu un orientēties uz peļņu?

Pārņem bažas, ja iedomājas, ka šādā veidā Mārcis Auziņš turpinātu strādāt kā prezidents.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...