Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar ievērojamo braukšanas ātruma pārsniegšanu un saistītajiem notikumiem Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks, ģenerālis Guntars Marķitāns ticis cauri faktiski ar veselu ādu, iekšlietu sistēmas vadībai vienkārši izmantojot izdevību un viņu steidzīgi aizraidot pensijā. Savukārt par grēkāžiem šajā lietā ir nozīmēti ceļu policisti, kuri bija pieķēruši ģenerāli, bet bija spiest viņu atlaist, - kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši pret viņiem sākts kriminālprocess par amatpersonas bezdarbību.

„Ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 319.panta 1.daļas. Plašākus komentārus nesniedzam,” – tas ir viss, ko pašlaik atklāj Iekšējās drošības birojs, kuram pēdējā laikā radusies noturīga reputācija kā iestādei, kas ir pietiekami elastīga, izvērtējot, kurš kurā noziedzīgajā nodarījumā ir vainīgais un kurš – cietušais.

Krimināllikuma 319. panta „Valsts amatpersonas bezdarbība” 1. daļa noteic, ka par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, šis pants attiecināts ne jau uz policijas ģenerāli, kurš pēc aizturēšanas, traucoties ar 130 kilometru ātrumu stundā, bija izmantojis dienesta stāvokli, lai atbrīvotos no saviem faktiskajiem padotajiem, bet gan ierindas ceļu policistiem, kuriem nebija paveicies apturēt augsto priekšnieku.

Kā zināms, Marķitāns publiski mēģināja izmeloties, apgalvojot gan to, ka šādā veidā esot veicis policijas pārbaudi, gan vienlaikus arī to, ka pieļauto ātrumu esot pārkāpis ne vairāk kā par dažiem kilometriem stundā.

Taču, kad šodien Valsts policija publiski paziņoja par Marķitāna strauju došanos pensijā, šie ģenerāļa meli netika pat pieminēti. Tā vietā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis slavēja Marķitāna nopelnus, pieminot viņa rīcību... 1991. gada barikāžu laika notikumos.

Taču, kā zināms Pietiek, Marķitāna straujā došanās pensijā jau no šīs nedēļas ceturtdienas nekādā veidā nav bijusi viņa paša iniciatīva. Iekšlietu sistēmas vadība ģenerālim izvirzījusi ultimātu – vai nu nekavējoties doties pensijā, izvairoties no nepatikšanām šī atgadījuma rezultātā, vai arī rēķināties ar „sekām”.

Pietiek zināms, ka iegansti ietekmīgā veterāna Marķitāna pensionēšanai ir tikuši meklēti jau ilgāku laiku, - notikums ar ātruma pārsniegšanu, aizturēšanu un sekojošo „atkratīšanos” no ceļu policistiem šādu ieganstu deva.

Avoti iekšlietu sistēmā Pietiek ir informējuši – faktiski ģenerālim pietiekami skaidri norādīts, ka, nedodoties pensijā, viņš varētu tikt pie kriminālprocesa par pilnvaru pārkāpšanu savtīgos nolūkos un pat stāties tiesas priekšā. Šis arguments ir bijis izšķirošais.

Marķitānam piekāpjoties, aktualizējies jautājums par grēkāžu nozīmēšanu saistībā ar notikušo, un šajā lomā Latvijas iekšlietu sistēmai jau tradicionāli nonākuši ierindas ceļu policisti no Kārtības policijas Rīgas pārvaldes ekipāžas, - tieši viņi tad arī tagad tiek vainoti „valsts amatpersonas bezdarbībā”.

Pietiek ir arī zināms, ka ceļu policistiem, pateicoties kuriem, sabiedrība vispār uzzināja par šo notikumu, arī ir dots skaidrs mājiens – atturēties no jebkādiem mēģinājumiem tālāk komunicēt ar medijiem par šo lietu. Šo mājienu „izprotot”, viņiem solīts pēc dažiem mēnešiem kriminālprocesu paklusām izbeigt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...