Martinsons vienā no kriminālprocesiem vienojies ar prokuroru, parādās ziņas par gaidāmu kratīšanu pie Tenberga
PIETIEK28.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aptuveni 20 000 eiro Pietiek avoti ir nosaukuši kā to summu, ko skandalozajam uzņēmējam Mārim Martinsonam nācies nomaksāt soda naudā, panākot vienošanos ar prokuroru kriminālprocesā saistībā ar kratīšanas laikā pie viņa uzietām sešām patronām. Kamēr prokuratūra par šo faktu runāt nevēlas, pēdējās dienās parādījusies informācija par jau tuvākajās dienās gaidāmu kratīšanu pie Martinsona nedrauga - kādreizējā Reformu partijas atbalstītāja Mārtiņa Tenberga (attēlā).
Gan Martinsons, gan Tenbergs pēdējos gados ir figurējuši saistībā ar krimināla rakstura ziņām, kas noplūdinātas no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas, iepriekš liekot pat runāt par šīs struktūras paspārnē izveidotu "politisko pasūtījumu galdu" - lietas sākas ar noplūdinātu informāciju un skaļiem šīs struktūras vadības paziņojumiem par valstij izkrāptiem miljoniem, bet pēc tam klusi izčākst.
Tā 2013. gada augustā "noplūda" informācija par kratīšanām Reformu partijas atbalstītāja Mārtiņa Tenberga uzņēmumā TM Security, un Finanšu policija paziņoja, ka sākts kriminālprocess par nodokļu krāpšanu, taču pusotru gadu vēlāk kriminālprocess vēl tika izmeklēts.
Savukārt saistībā ar Māri Martinsonu - iepriekš pazīstamu kā partijas Latvijas Attīstībai atbalstītājs) - 2014. gada augustā "noplūda" ziņas par uzliktu ierobežojumu būvkompānijas (kas nu jau kopā ar pārējiem uzņēmumiem pārrakstīta uz dēla vārda) Moduls-Rīga kontiem, un Finanšu policija paziņoja, ka sākts kriminālprocess par lielu zaudējumu nodarīšanu valstij, taču pusgadu vēlāk VID nevarēja pat prognozēt kriminālprocesa turpmāko gaitu.
Tikmēr vismaz par vienu kriminālprocesu saistībā ar Martinsonu ir parādījusies neoficiāla informācija, ka tas ir paklusām izbeigts, uzņēmējam vienojoties ar prokuroru. Ģenerālprokuratūras preses pārstāve jau vairākas dienas izliekas, ka šāda informācija prokuratūrā esot ārkārtīgi grūti atrodama un noskaidrojama, tikmēr neoficiāli avoti liecina, ka runa ir par kādu salīdzinoši sīku epizodi.
Kratīšanā, kas notikusi vienā no ar Martinsonu personiski saistītiem objektiem, ir tikušas atrastas sešas patronas, kas atbilstoši Krimināllikumam var tikt traktēts kā nelikumīga munīcijas glabāšana. Saistībā ar šo epizodi tad arī uzņēmējam izdevies vienoties ar prokuroru, - vienošanās, par kuru prokuratūra neko nevēlas atklāt, paredz, ka lieta tiek izbeigta, savukārt Martinsons nomaksā ievērojamu naudas sodu (biežāk minētā summa - aptuveni 20 000 eiro).
Taču tas nenozīmē, ka Martinsona kriminālās nepatikšanas būtu beigušās, - Pietiek avoti apliecina, ka vismaz vēl viens kriminālprocess saistībā ar finanšu shēmām tiek turpināts, un tā labvēlīga atrisinājuma vārdā uzņēmējam nācies dalīties dažādā viņa rīcībā esošā informācija - tostarp arī tādā, kas liek runāt par tuvākajās dienās iespējamu kratīšanu pie viņa "nedrauga" Tenberga, ko varētu veikt kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde. Oficiāli Valsts policija šādas ziņas, protams, neapstiprina.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
