Mazepins mēģina slepeni kontrolēt savus uzņēmumus
Ekonomikas ministrijas darbinieki04.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika pakļauts ES un ASV sankcijām un, tā kā minerālmēslu karalim Latvijā ir četri uzņēmumi, tos nekavējoties, bet ne īpaši mākulīgi mēģināja pārrakstīt citiem īpašniekiem, taču Latvijas Uzņēmumu reģistrs fiktīvos īpašniekus neatzina.
Tomēr centieni "legalizēt" Mazepinu Latvijā nav apstājušies ne mirkli, un tajos bija ievilkta arī agrākā ekonomikas ministre Ilze Indriksone un notiek mēģinājumi ievilkt arī tagadējās valdības ministrus.
"Lursoft" pieejamā informācija rāda, ka Mazepinam patiesā labuma guvēja statuss Latvijā reģistrēts četros uzņēmumos – SIA "Uralkali Trading", kur uzņēmējs ieņem arī padomes locekļa amatu, SIA "Ventamonjaks", SIA "Uralchem Trading" un SIA "Riga Fertilizer Terminal".
Mazepina interesēm Rīgā uzradies īpaši vērtīgs piesedzējs. Kā zināms, krievu oligarham kopā ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru pieder “Riga Fertilizer terminal”. Tur viņu partneris ir sankciju sarakstos iekļautais Dmitrijs Mazepins, no kura tikt vaļā palīdzēs bijušais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons. Larsona uzdevums ir būt ticamam īpašniekam. Minerālmēsli ir nepieciešami visā pasaulē, Latvijā ir gatava infrastruktūra - ja izdotos uzzīmēt nesankcionētu īpašnieku, varētu droši tirgoties.
Ventspils virzienā Mazepina intereses sievastēva uzdevumā mēģina bīdīt Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš - PR aģentūras "Mežgaile, Māliņa un Austriņš" līdzīpašnieks, taču ir izgaismojies.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa birojam birojam neprofesionālā izgaismošanās nav atstājusi labu iespaidu. Pat, ja izdotos iestāstīt, ka arī te parādījies kāds jauns "amerikāņu īpašnieks", nekautrīgā izgaismošanās lēmumu pieņēmējiem apgrūtina kaut jelkādā veidā atbalstoši rīkoties. ZZS spices tikšanās ar Austriņu Ekonomikas ministrijā ātri noplūda raidījumam "Nekā Personīga", tiesa, tajā tika atspoguļota tikai gatavošanās Rīgas domes vēlēšanām, nevis Mazepina intereses, kuras arī ir dienas kārtībā.
Atgādināsim, ka vairāk nekā puse jeb 55% "Ventamonjaka" kapitāldaļu pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam "Uralchem Freight Limited Kipra", kura patiesais labuma guvējs ir Mazepins. Savukārt 45% pieder Latvijā reģistrētam uzņēmumam "Halcyon Capitals", kurā kā patiesais labuma guvējs ir norādīts bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš, kura, protams, tur nebūtu, ja nebūtu jāpiesedz Lembergs.
Jānis Austriņš regulāri dodās harmonizēt Aivara Lemberga intereses ar Dmitrija Mazepina pārstāvjiem uz kādām no valstīm, kurās tajā brīdī notiek 1. Formulas sacensības. Mazepina dēls Ņikita ir ne īpaši sekmīgs pilots 1. Formulas pilots. Valsts drošības dienests iegūtu, ja pasekot šiem notikumiem līdzi.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
